arrow_downwardElita Veidemane / Autori

Valodas paradoksu meistars, rakstnieks un žurnālists Ēriks Hānbergs, kura nesamākslotā un dzirkstošā humora izjūta pat nopietnākās problēmas padara par atrisināmām, turpina sarunāties ar “Neatkarīgo”.

“Manā mūžā šis jau ir otrais pasaules karš,” par šodienas Krievijas bezmērķīgo un asiņaino karu Ukrainā teic rakstnieks, publicists un žurnālists Ēriks Hānbergs. 29. maijā viņš svinēs 91. dzimšanas dienu. Sešdesmit savām grāmatām viņš pievienos nākamo, jauno – ar nosaukumu “Pieklīdušās aitas”. Un neremdināmi viņš jau domās par citām grāmatām. Mūsu saruna šodien – par trauksmaino laiku un pagājību, par atņemtajām mājām, par latviešu valodas daiļumu un trauslumu, par to, kāpēc valodu strupinām, apzogot paši sevi.

Bibliotēkas Latvijā slēdz jau vairākus gadus pēc kārtas. Novadu domēs šie sāpīgie lēmumi tiek pieņemti, izvērtējot lietotāju skaitu, ēku stāvokli, uzturēšanas izmaksas, iespējamos ieguldījumus. Tie ir praktiski nosacījumi. Bet ir arī citi – emocionāli, intelektuāli, nākotni paredzoši, proti, kā bibliotēku (ne)esamība ietekmēs nākamās paaudzes. Skolu tīkls jau ir krietni paplucināts, tagad jāķeras pie bibliotēkām?

Vai Valsts policijas darbinieki ir mūsu valstij lojāli, un kā ir ar lojalitāti Saeimas deputātu rindās; kas notiek ar bumbu patvertnēm, un kā ar to iekārtošanu klājas kaimiņiem; kā sokas ar noziedzības apkarošanu; kādēļ pie mums būvniecība ir krietni dārgāka nekā Somijā; kāds klimats valda koalīcijā, un vai pietiekami palīdzam Ukrainai – TV intervijas turpinājums ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (JV).

Latvijas Televīzija nule ziņoja, ka Eiropas Parlamenta deputāta kandidātu debates latviešu valodā notikšot 2., 4. un 6. jūnijā, savukārt krievu valodā debates būšot 3., 4., 5. un 6. jūnijā. Piedodiet, kādā valodā? Pie mums pēkšņi pavērusies divvalodība? Vai valsts valoda pārstājusi eksistēt? Saeima taču lēma, ka priekšvēlēšanu aģitācija notiek tikai valsts valodā. Lūdzām kompetentās amatpersonas izskaidrot, ko tas nozīmē.

Par musinātājem Latgalē un diversantiem ar pārliecību; par gadiem ieilgušo robežbūvi un par to, vai ar sabiedrisko transportu Latvijā iebrauc diversanti un spiegi; par sadarbību ar Valsts drošības dienestu un pārraktajiem ceļiem – intervija ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (JV) TV ciklā “Nra.lv sarunas”.

Eiropas Savienības (ES) Patvēruma un migrācijas pakts ir izsaucis strīdus un neapmierinātību. Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija iesniedza Saeimas paziņojuma projektu par šo paktu. Saeimas vairākums to, protams, noraidīja, nevirzot izskatīšanai komisijā. Koalīcija ir vienota kā cementa bluķis – arī tad, ja bijušajiem konservatīvajiem spēkiem nākas norīt kādu nepieņemami liberālu krupi. Bet ko tik nesadarīsi politiskās vienotības vārdā.

Pēdējā laikā publiski izskanējuši brīdinājumi, ka Latvijas ārsti pamet valsti lielāka atalgojuma meklējumos. Bažas par jauno ārstu iespējamo vēlmi doties strādāt uz ārzemēm ir bijušas jau gadiem. Pamatojums šādai vēlmei: vai būs iespējams izdzīvot Latvijā ar tādu algu, kāda tiek piedāvāta? Katru gadu aptuveni 20% (pērn bija mazāk) jauno ārstu gatavi doties uz ārzemēm, par galveno iemeslu minot zemo algu. “Nemānīsim sevi,” smaidot teic ārsts, politiķis, sabiedriskais un sporta darbinieks Pēteris Apinis, “normāli ārsti saņem daudz.”

Kultūras ministrija ir nākusi klajā ar grandiozu plānu: “Ar darbībām integrācijas uzlabošanai plānots palielināt trešo valstu pilsoņu, kuri pirmreizēji ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, īpatsvaru gadā no 1,1% 2019. gadā (saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem) līdz 2,2% 2027. gadā.”

Šogad aprit 80 gadu kopš Otrā pasaules kara notikumiem, kas nesa lielus zaudējumus Latvijai, tās iedzīvotājiem un gadsimtos veidotajām kultūras un materiālajām vērtībām. Tāpēc, aplūkojot mūsu vēsturi, paralēli skatot arī fašistiskās Krievijas iebrukumu Ukrainā, vēsturnieku grupa ir radījusi fotoizstādi “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā”. Tā tiks atvērta 8. maijā Rīgā, pie Brīvības pieminekļa. “Neatkarīgās” saruna ar izstādes autoriem – vēsturniekiem Uldi Neiburgu un Valdi Kuzminu.

LTV raidījuma “De facto” neatlaidība, vajājot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru Māri Kupču, ir apskaužama. Pēdējā “pētījumā” no amata atstādinātais profesors tika apsūdzēts mobingā, bosingā un favorītismā. “Seksuālā uzmākšanās” vairs “nerullē”, jo Kupča gadījumā tā nav pierādāma, tāpēc jāķeras pie citiem līdzekļiem. Pēc raidījuma mūsu rīcībā nonāca kādas bijušās studentes iesniegums Mūzikas akadēmijai un Ētikas komisijai.

Latvijas 20 gadi Eiropas Savienībā ir atzīmējami gan ar ieguvumiem, gan zaudējumiem. Ieguvumi – ceļošana Eiropā bez robežām, fondu finansējums, darba iespējas utt. Zaudējumi – iznīcināta Latvijas zvejniecība un cukurrūpniecība. Taču jāņem vērā arī pašu tautiešu neprofesionalitāte un diemžēl arī alkatība, apgūstot Eiropas fondu līdzekļus. Katrā ziņā – analizēšanai materiālu pietiks. Tā sarunā ar “Neatkarīgo” atzīst sociologs Aigars Freimanis.

Publicists, valodnieks, pedagogs un sabiedriskais darbinieks Kronvaldu Atis 1869. gadā darināja vārdu “satversme”, lai ar to aizstātu jau zināmo vārdu “konstitūcija”. To iekļāva pirmā Latvijas Republikas vēlētā parlamenta – Satversmes sapulces – nosaukumā. Jaunvārdu darināja no darbības vārda “tvert”. “Cilvēki tādēļ pieņēmuši likumus, lai tiem būtu vajadzīgā laikā kur patverties, lai tiem būtu tversmes,” skaidroja Kronvaldu Atis. Šodien, Satversmes sapulces pirmajā sasaukšanas dienā – 1. maijā, “Neatkarīgā” sarunājas ar Latvijas Universitātes senatoru, Centrālās vēlēšanu komisijas locekli, profesoru, Dr. iur. Ringoldu Balodi.

Pirms 4. maija – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 34. gadskārtas – “Neatkarīgās” ekspresintervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Par to, ka ikvienam ir savs 4. maijs, par to, kā ir mainījusies situācija, salīdzinot ar 34 gadus senu vēsturi, par to, ka vara atsvešinās no tautas.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rīcībspēju apsmaida daudzi politikas vērotāji, tikpat daudziem rodas jautājumi par tās (ne)efektivitāti, ja runa ir par fašistiskās Krievijas visatļautības pieļaušanu – nekautrēsimies no šiem vārdiem – ar ANO akceptu. Uzdevu konkrētu jautājumu Katrīnai Kaktiņai, vēstniecei pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO, EDSO un citās starptautiskajās organizācijās. Pārstāvniecība atrodas Vīnē.

Sausais atlikums no veiksmīgi saorganizētā “seksa skandāla” Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā (JVLMA) ir rektora Guntara Prāņa piespiedu aiziešana no amata, divu pasniedzēju patriekšana, flautistes Ilonas Meijas ielikšana rektora pienākumu pildītājas amatā. Bet kā policijai veicas ar pierādījumu iegūšanu lietā par pasniedzēju uzmākšanos studentēm? Pagaidām nekā. Vismaz Māris Kupčs – kā iespējamais uzmāceklis – vēl ne reizi nav saukts uz pratināšanu. Toties linča tiesa darbojas bez aizķeres.

Alfrēds Čepānis bija viens no tiem, kuri labprāt mēdza uzkāpt uz Vecpilsētas ielas 13/15 nama ceturto stāvu – lai patriektu ar žurnālistiem kādu nopietnu vai pat nenopietnu tēmu. Laikraksta “Atmoda” redakcija bija īstā vieta, kur to darīt. Alfrēdam bija lieliska humora izjūta un izcils sarkasms. Un viņam bija dziļas zināšanas politikas jomā.

“Esam pietuvojušies konstitucionālajai krīzei,” ir pārliecināts politologs Filips Rajevskis, vērtējot kārtējo skandālu, kas skāris “Jauno vienotību”. Partijas nu jau bijušais ģenerālsekretārs Artis Kampars esot mēģinājis mainīt Saeimas vēlēšanu rezultātus – tā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” apgalvoja uzņēmuma SOAAR līdzīpašnieks Renārs Kadžulis.

Okupācijas muzejam ir trīs “nepabeigti darbiņi”, kuru nepabeigšanā muzejs gan it nemaz nav vainojams, jo finiša lentes sasniegšana ir atkarīga no citām institūcijām – ne no muzeja. Palūkosimies uz trim darbiem kopā ar muzeja direktori Solvitu Vību.

Par atrašanos Ukrainā frontes līnijā, par svaigu elpu Ogres muzejā, par to, kāpēc jālej vīns svešiem cilvēkiem uz galvas, par to, kāpēc Ogrē uzcēla jaunu skolu, kamēr citas tiek likvidētas, par to, ko daudzi gaida no Nacionālās apvienības, par Suvalku koridoru kā lamatām un par daudz ko citu: TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar Ogres novada pašvaldības vadītāju Egilu Helmani (NA).

ASV Kongresa Pārstāvju palāta sestdien nobalsoja par likumprojektu, kas paredz 61 miljarda ASV dolāru palīdzību Ukrainai, kas ietver militārās tehnikas un munīcijas piegādes. Šonedēļ dokumentu izskatīs Senāts. Ja arī Senāts to apstiprinās, tad ASV prezidentam Džo Baidenam atliks to parakstīt, jo viņš ir atbalstījis šo dokumentu. Ko tas nozīmēs Ukrainai? Situāciju skaidro Jānis Sārts un Kārlis Daukšts.

Par drošības situāciju Latvijā; par to, kāpēc cilvēkiem vajadzīgi ieroči; par to, kāpēc tauta nav aizsargāta; par mazo skolu atjaunošanu; par valstiskuma noārdīšanas apturēšanu – sarunas turpinājums ar Saeimas deputātu Aleksandru Kiršteinu, kurš pārstāv politisko partiju apvienību “Tauta. Zeme. Valstiskums” un kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās.