Ja jums ir inovatīva biznesa ideja, noteikti pārliecinieties arī par tās eksporta potenciālu, teic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā biznesa ideju konkursa “Ideju kauss” vērtēšanas komisijas loceklis un uzņēmējs, modulāro sintezatoru ražotāja “Erica Synths” vadītājs Ģirts Ozoliņš.
“Ir dažādi kritēriji, pēc kā vērtēt dalībnieku iesniegtās idejas. Ja bizness ilgtermiņā tiks veidots, balstoties tikai uz vietējo tirgu, agri vai vēlu nonāksiet līdz secinājumam, ka esošā nodokļu likumdošana, uzņēmējdarbības vide, algu līmenis un daudzi citi faktori ir kļuvuši par jūsu uzņēmējdarbības ierobežojumiem. Tādēļ vienmēr esmu uzsvēris - biznesa idejai ir jābūt ar eksporta potenciālu, turklāt tad arī ir daudz labāka sajūta, ka jūs pārdodat to daudziem miljoniem, nevis dažiem desmitiem tūkstošu klientu. Manuprāt, tas ir obligāts kritērijs, kas, ja netiek izpildīts, nav nemaz vērts ķerties klāt biznesa veidošanai.”
Bez tā, protams, ļoti liela nozīme ir idejas unikalitātei, turpina Ģ. Ozoliņš. “Var šķist, ka ārzemēs viss jau ir uztaisīts un neko principiāli jaunu vairs nevar izdomāt, taču pagājušajā gadā prezentētās biznesa idejas rādīja, ka dažām no tām patiesi bija unikalitātes iezīmes. Idejas ar novitāti ir ar lielāku potenciālu, tās ievēros gan potenciālie klienti, gan pircēji vai arī darbinieki, kurus meklēsiet, kā arī investori. Ja jums būs nepieciešams papildu kapitāls, lai sāktu uzņēmējdarbību vai to attīstītu, investoriem ir svarīgi vienkāršā veidā saskatīt jūsu idejas atšķirīgumu no citām.”
“Mūsu gadījumā tirgus jau bija piesātināts konkrēto produktu nišā, taču sākotnēji aprēķinātais solis izrādījās veiksmīgs, proti, tirgū iestartējām ar ļoti unikāliem produktiem. Pirmie bija “Do it yourself” komplekti, kurus cilvēki paši varēja salodēt, turklāt tajos bija iekļautas detaļas, kuras Rietumos nemaz nevarēja nopirkt. Tie bija no padomju laikos ražotām detaļām veidoti komplekti, un tas līdz ar to bija mūsu unikālais piedāvājums, kas pievērsa uzmanību. Savukārt nākamais solis jau bija piedāvāt ļoti kvalitatīvus produktus gan no ražošanas kvalitātes, gan arī no funkciju un dizaina viedokļa, kas turklāt bija būtiski labāki par tirgus vidējo piedāvājumu.
Sākumā darbojos viens, pamazām sāka parādīties sekotāji sociālajos tīklos, tika saņemtas pozitīvas atziņas no lietotājiem, radās interese no žurnālistiem, kas deva ļoti iedrošinošu sajūtu. Turklāt, kad produktus nopirka pirmie slavenie mūziķi, tas, manuprāt, rādīja, ka darbojamies pareizajā virzienā.
Piemēram, vienā gadījumā kāda slavena spāņu elektroniskās mūzikas izpildītāja skaņdarbi man bija saglabāti Spotifysarakstā, un kādudien atnāca maksājums, kas reģistrēts uz viņa vārda; pārjautāju, vai viņš ir tas pats slavenais mūziķis, uz ko saņēmu apstiprinošu atbildi [smaida], un pēc tam jau sekoja vesela virkne mūsu klientu - slavenu mūziķu, tostarp popmūzikas grandi - Žans Mišels Žārs, Hans Cimmers, “Depeche Mode” un citi. Pēdējā laikā interese pieaugusi arī no elektroniskās deju mūzikas izpildītāju puses, turklāt patlaban ieviešam jaunu produktu līniju arī tehno mūzikas izpildītājiem. Faktiski ikvienā no tādiem pazīstamiem izdevumiem kā “Future Music Magazine” un “MusicTech Magazine” teju katrā žurnāla numurā ir pieminēts kāds no mūsu produktiem.”
“Ja esi uzņēmējs, gribot vai negribot mainās dzīves “paterns”, jo, strādājot, piemēram, standarta darba laiku no pulksten 9 līdz 18, tu aizej mājās, aizmirsti par darbu, un tev faktiski ir cita dzīve. Savukārt, ja ir savs uzņēmums, tad gluži nav tā, kā daudziem liekas - ka vari sēdēt kafejnīcā un kaut ko ar laptoputur rakstīt. Patiesībā visu laiku ir jādomā, ko dari, par savu lietu. Acīm, ausīm un citām maņām jābūt pastāvīgi atvērtām, lai visam izsekotu līdzi,” turpina Ģ. Ozoliņš.
“Es aizgāju no algota darba, jo sapratu, ka pasaulei pievienoto vērtību varu radīt patstāvīgi ar to, ko es daru, turklāt izrādījās, ka diezgan daudz varu radīt un dot. Vēl svarīgs faktors ir darbinieki - man bieži mēdz jautāt par darbiniekiem, bet es nevienu brīdi nedomāju par viņiem tādā kontekstā, jo - tie ir mani kolēģi, draugi un cīņu biedri. Puse no mums ir partneri uzņēmumā, turklāt mums ir iedibināta kārtība, ka 5% no uzņēmuma peļņas tiek visiem godīgi sadalīti dividendēs. Man ir ļoti paveicies ar kolēģiem, jo viņi paši ir mūziķi un dzīvo ļoti dziļi šajā mūzikas pasaulē, līdz ar to viņi ātri var identificēt, ka, lūk - šis ir slavens mākslinieks konkrētā mūzikas žanrā, kas savukārt vairumam cilvēku no malas varbūt vispār neko neizteiktu. Šajā pasaulē ir jādzīvo, to nevar darīt, ja neesi tajā iekšā par visiem 100%!”
Vēl viena svarīga uzņēmēja atziņa, redzot, kā attīstās citi uzņēmumi: “Vajag “sist” sev pa pirkstiem brīdī, kad liekas, ka tagad nu viss iet no rokas, sāksim izplesties, pieņemsim darbā sekretāres un ārzemju mārketinga speciālistus, paņemsim vēl aizdevumu bankā, lai varētu uzņēmums darboties. No tā vajag ļoti uzmanīties, jo šī sākotnējā veiksme var būt ļoti trausla. 70.gados bija vairāki gadījumi ar pretēju fenomenu, proti, kad lielas sintezatoru ražošanas firmas veltīja tik daudz uzmanības produkta attīstībai, inovācijām un dizainam, ka aizmirsa pieaicināt finanšu direktoru, kurš paskatītos, kā tām veicas ar finanšu rādītājiem. Bija uzņēmumi, kas radījuši savam laikam patiesi unikālus sintezatorus, taču bankrotēja, jo nevarēja “savilkt galus kopā”. Tādēļ noteikti jābūt balansam starp šiem procesiem, kam aicinu pievērst pastiprinātu uzmanību. Nedrīkst ļaut uzņēmumā uzpūsties kādam burbulim un līdz ar to pazaudēt saprātīgo kontroli un samērības izjūtu starp reālajām peļņas iespējām un ambīcijām.”
Iepazīties ar konkursa “Ideju kauss” nolikumu un tam pieteikties var mājaslapā https://idejukauss.lv. Šogad konkursā “Ideju kauss” iesaistījusies arī Rīgas pašvaldība, kas izveidojusi jaunu atbalsta programmu uzņēmējdarbībai - “Rīgas drosmes grants” (vairāk informācijas - http://www.rdpad.lv/Rigasdrosmesgrants). 18. septembrī tiks paziņoti dalībnieki, kuri izturējuši pirmo atlases kārtu, tai skaitā, kuri varēs pretendēt uz Rīgas drosmes granta saņemšanu.
Konkursu “Ideju kauss” rīko LIAA projekta “Inovāciju motivācijas programma” ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
