Latviešu valoda ir neparasts dārgakmens, kas katram latvietim ir jāciena un jākopj. Tā, lai tas mirdzētu katru dienu, bet reizēm šajā steidzīgajā laikmetā mēs šīs rūpes aizmirstam. Tāpēc Valsts valodas dienā uzrunāju valodnieci Aigu Veckalni, kuras ikdienas gaitas cieši saistās ar latviešu valodu jau vairāk nekā 22 gadus. Pietiekams laiks, lai apzinātos, cik nozīmīga un unikāla ir valoda.
“Mēdz teikt, ka, iepazīstot jaunu valodu, mēs iepazīstam pasauli. Ar katru nākamo svešvalodu mēs atveram jaunas grāmatas lappuses, bet arī ar latviešu valodu tā ir. Padziļināti apgūstot valodu un uzzinot jaunus vārdus, mēs dodamies skaistā ceļojumā, ko var izgaršot,” stāsta valodniece Aiga Veckalne, kura aicina pievērst uzmanību latviešu valodai ikdienā.
Kā nonācāt līdz valodniecībai?
Cik es sevi atceros, valoda man ir interesējusi grāmatu veidā. Es biju aizrautīga lasītāja un viena no tām, ko dēvē par grāmatu tārpiem, jo bērnībā biju paspējusi izlasīt visu, kas bija atrodams vecāku un vecvecāku grāmatu plauktos. Biju arī aktīva bibliotēkas apmeklētāja. Un tā, pateicoties grāmatām, man radās interese par valodu. Jau tolaik gribējās arī pašai kaut ko rakstīt. Tie bija dzejoļi, pēc gadiem es darbojos reģionālajā laikrakstā par ārštata korespondenti, bet vēl vēlāk jau veidoju vietējo laikrakstu.
Vidusskolu beidzot, es īsti nezināju, ko vēlos darīt tālāk, bet zināju, ka literatūra un valoda mani aizrauj.
Atzīšos, ka tolaik man gribējās studēt populārajās nozarēs - jurisprudencē un žurnālistikā. Pagrieziena punkts bija latviešu valodas un literatūras olimpiāde vidusskolā, kurā uzvarēju, gūstot iespēju bez eksāmeniem iestāties filoloģijas fakultātē. Un tā es iestājos studēt latviešu valodu, proti, baltu valodniecību. Valoda kļuva ne tikai par manu aizraušanos, bet arī izglītību un vēlāk arī profesiju. Strādāju gan par tulkotāju, gan par redaktori, gan mācīju latviešu valodu ārzemniekiem, darbojos valodas jomā un daru to arvien.
Vai nekad nav bijusi vēlme mācīt latviešu valodu bērniem skolā?
Es mācu jauniešus, darbojoties Ventspils Augstskolā, kur pasniedzu priekšmetus, kas ir saistīti ar tulkošanas un valodniecības jomu. Šogad gan man ir pārtraukums lekcijās, bet tas nenozīmē, ka es neatgriezīšos. Pieredze man ir un man ļoti patīk darbs ar jauniešiem. Strādāt skolā un mācīt latviešu valodu+ man nav bijusi ne iespēja, ne apzināta vēlme. Šķiet, ka es netiktu galā ar grūto skolotāja darbu. Mans raksturs nav pietiekami rūdīts.
Kāda ir jūsu darba ikdiena, ko tā ietver?
Šobrīd darbojos trīs galvenajās jomās, kas ir saistītas ar valodu. Pirmkārt, tās ir mācības, ko es vadu par rakstveida komunikāciju, par iedarbīgu valodu, par vienkāršu un saprotamu saziņu. Mācības vadu organizācijām, dažādām iestādēm un privātpersonām. Otrkārt, nu jau vairākus gadus darbojos ar grāmatu tulkojumiem. Lai gan tulkošanā strādāju jau 20 gadu, ar grāmatām sāku strādāt salīdzinoši nesen. Tulkoju no slovāku, angļu un čehu valodas. Treškārt, darbs ir saistīts ar rediģēšanu, ar tekstu uzlabošanu, palīdzēšanu tekstam tapt labskanīgākam, tostarp palīdzu dažādiem dokumentiem kļūt skaidrākiem. Mūsdienās cilvēkam ir svarīgi saprast tekstu ar pirmo reizi.
Manuprāt, viens no maniem lielākajiem trumpjiem ir tas, ka man ir šī dažādā pieredze. Es studēju valodniecību - gan bakalaura studijās, gan doktorantūrā, bet maģistra grādu ieguvu biznesa vadības jomā.
Šī pieredze, strādājot ar dažāda veida tekstiem, gan akadēmiskā pieredze, gan uzņēmējdarbības pieredze, ir jau vairāk nekā 20 gadu ilga. Spēju paraudzīties ne tikai uz to, vai kaut kas ir pareizs tekstā, bet arī uz to, cik tas ir iederīgs vai neiederīgs, kā padarīt noteiktus procesus saprotamus klientiem, izmantojot valodu.
Daudz pienākumu un rosības. Vai ir arī atelpas brīži?
Kā kurā brīdī. Ir reizes, kad ir vairāk darba, un ir - kad mazāk. Cenšos apzināti darboties pie tā, lai iznāktu laiks atpūsties, jo dažkārt visa kā var būt par daudz. Dodos pārgājienos, garākās pastaigās, lai pārslēgtu prātu un domas. Visu dienu pie datora strādāt dažkārt nav viegli.
Ko jums pašai nozīmē rūpēties par latviešu valodu? Dienu no dienas.
Valoda ir daļa no manas identitātes, daļa no manas personības. Mēs bieži dzirdam, ka latviešu valoda ir mūsu identitātes kods. Latviešu valoda ir Latvijas valsts un nācijas pamats, un tas atspoguļojas ne tikai sabiedrībā kopumā, bet arī individuāli katrā. Mani ir veidojusi latviešu valoda. Tas, kāda esmu, ir saistīts ne tikai ar vidi, kurā esmu uzaugusi, bet ar valodu, kurā es runāju. Un arī es esmu veidojusi savu valodu - mans raksturs, manas idejas, īpatnības. Valoda man nozīmē ļoti daudz. Tā ir daļa no manis - ne tikai, kā es ikdienā runāju ar ģimeni un draugiem, bet arī tajā, kā strādāju ar valodu un darbojos publiski. Man ir daudz jādomā par valodu, piemēram, brīžos, kad es publicēju kādu ierakstu “Instagram”, vai sniedzu interviju vai vadu savu raidierakstu “Pieturzīmes”.
Par valodu man ir jādomā apzināti, lai es vienlaikus nezaudētu cilvēciskumu, jo es neesmu staigājoša vārdnīca,“Google” meklētājs vai robots. Es drīkstu kļūdīties, jo esmu tikai cilvēks. Vienlaikus man ir jābūt par piemēru citiem, jo es arī izglītoju.
15. oktobris ir Valsts valodas diena. Kāpēc, pēc jūsu domām, ir svarīgi cienīt savu dzimto valodu?
Ar valodu spējam mijiedarboties ar citiem, spējam paust savas vēlmes un domas. Spējam paust emocijas un spējam būt saprasti. Ja nebūtu valodas, tad būtu ļoti grūti mūs saprast. Protams, ir labi un viegli runāt valodā, kas ir tīra un saprotama mums visiem, bet vienlaikus latviešu valoda nepastāv ārpus citu valodu ietekmes. Latviešu valodu ir ietekmējusi citas valodas: krievu, vācu un tagad angļu valoda. Tāpat latviešu valodu vienmēr ir ietekmējuši kādi sociāli ekonomiski vai politiski notikumi, jo mēs nedzīvojam izolēti. Šobrīd liela daļa sabiedrības lasa literatūru angļu valodā, skatās pārraides, seriālus, klausās raidierakstus, radio, tāpēc neviļus parādās valodas ietekme. Ja tam nepievērš uzmanību, ja saka vārdu, kas pirmais ir uz mēles, pieliekot vien latvisko galotni, varam piesārņot latviešu valodu. Dažkārt aizmirstam, ka varam visu pateikt arī latviski. Piemēram, mums ir vārds gaidas, mēs varam neteikt ekspektācijas. Mums ir vārds ieraksts, mēs varam neteikt posts. Ātrumā un steigā, kurā dzīvojam, vieglāk ir pateikt anglisko, kas ir normāli, jo tā mēs dzīvojam, taču ir vērts uz mirkli apstāties un aizdomāties.
Valodu nekopj tikai valodnieki. Par valodu neaizdomājamies tikai Valsts valodas dienā vai Jura Alunāna dzimšanas dienā maijā.
Ikvienam būtu labi pievērst uzmanību valodai katru dienu, negaidot, kad valodnieks nāks un kratīs ar pirkstu, ka šādi nav pareizi, vai nāks klajā ar jauniem vārdiem. Pašam ir jāinteresējas un jādomā par vārdiem, ko izvēlamies, un teikumiem, ko veidojam. Līdzīgi kā mēs ikdienā izvēlamies apģērbu. Mēs taču neejam no mājas ārā izspūruši. Mēs padomājām, kur šodien došos, ar ko šodien tikšos, izvēlamies piemērotu un tīru apģērbu. Un ar valodu mēs darām līdzīgi, mēs varam par to domāt un kopt katru dienu, lai mums ir prieks, kāda ir mūsu valoda. Tāpat ir vērts atcerēties, cik mūsu valoda ir īpaša.
Mūsdienās ir tikai divas dzīvās baltu valodas - latviešu un lietuviešu. Pasaulē, kurā ir vairāk par 6000 valodām, mums ir pašiem sava latviešu valoda. Latviešu valoda ir viena no 200 pasaules valodām, kurā runā vairāk nekā miljons runātāju. Tas ir fantastiski!
Tāpat latviešu valoda ir viena no senākajām valodām. Nevajadzētu teikt, ka latviešu valoda ir nabadzīga un ka angļu valodā var pateikt vairāk. Jā, dažkārt ir viens vārds angļu valodā, bet latviešu valodā mums ir vajadzīgi divi vai trīs vārdi, tas ir normāli, bet ir arī otrādi - viens vārds latviski un divi - angļu valodā. Mūsu valoda ir īpaša. Tajā runā tepat Latvijā, un tajā runā daudzi tūkstoši pasaulē, tāpēc mēs to varam kopt, attīstīt. Mēs esam tie, kas varam valodas attīstību veicināt.
Kādi ir lielākie valodas izaicinājumi 21. gadsimtā?
Pirmais lielais izaicinājums ir angļu valodas ietekme, ko mums visiem vajadzētu apzināties un censties savā runā un rakstos izķert. Nepaļauties uz pirmo vārdu, kas nāk prātā, jo ne vienmēr tas ir latviskais vārds. Nebaidīties meklēt avotos, lai uzzinātu, kā tad īsti ir. Ieskatīties latviešu valodas elektroniskajās vārdnīcās, citos interneta materiālus. Ir labi, ka cilvēks spēj lasīt angļu valodā, bet ir jābūt apzinātam tajā, ko mēs darām. Otrs izaicinājums ir jaunākās tehnoloģijas un rīki. Esam pieraduši tos izmantot angļu valodā, nepadomājot, ka mēs to pašu varam darīt latviešu valodā. Es aicinu nebaidīties no tiem un izmantot, piemēram, pareizrakstības pārbaudes rīkus. Bieži vien publiskajā vidē redzu tekstus ar drukas vai gramatikas kļūdām. Pirms kaut ko publicēt savos sociālajos medijos, varam tekstu pārbaudīt, novēršot kļūdas. Ja angļu valodā šie rīki darbojas automātiski, tad latviešu valodā pie tā ir apzināti jāpiedomā. Iesaku mūsdienās par to rūpēties.
Trešais izaicinājums ir saistīts ar to, ka mūsdienās daudz rakstām. Ja agrāk rakstīja noteiktu profesiju pārstāvji, piemēram, žurnālisti, lietveži, tad mūsdienas raksta visi - vai tas būtu “Instagram”, vai tviteris vai e-pasti, kur mēs ikdienā pavadām daudz laika. Esam steidzīgi, un mums nav laika pārbaudīt un pārlasīt.
Pēc tam brīnāmies, kad citi pārprot, uzdod papildu jautājumus un nesaprot. Gribētos atgādināt, ka rakstīšana nav vienīgā rakstīšanas procesa daļa. Ir svarīga arī pārlasīšana un pārrakstīšana. Pārlasot mēs varam izķert liekvārdību, kas mūsdienās ir izplatīta un ko ne vienmēr uzreiz pamanām.
Ir, par ko aizdomāties, paldies. Un visbeidzot, kas ir pats skaistākais latviešu valodā?
Daudzi pētnieki ārvalstīs, piemēram ASV, gan Japānā un citur, izvēlas pētīt latviešu valodu, pat nerunājot tajā, jo šī ir unikāla un sena valoda. Arī mums pašiem jānovērtē sava valoda. Mums ir iespēja valodu lietot un attīstīt, un visskaistākais valodā ir tas, ka tā nepastāv ārpus mums, mēs to paši veidojam.
Mēs varam veidot savu personību, savu stilu, izmantojot dažādus vārdus un izteiksmi. Mēs varam izdomāt jaunus vārdus, piemēram, visi zina, ka bērni ir aktīvi vārdu radītāji.
Jaunu terminu un jaunu vārdu tapšanā var iesaistīties ikviens. Latviešu valoda pieder mums visiem. Tas ir tik brīnišķīgi spēt pateikt, ko mēs domājam, ko mēs jūtam. Un pateikt vairāk, nekā, piemēram, tas bija interesanti, tas bija skaisti, nē, spēt aprakstīt vairāk, lai arī otrs sajūt ar katru šūniņu, kas bija tas interesantais. Mēs varam bagātināt savu vārdu krājumu un izmantot valodas spēku.
Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv