Šodien, 31. oktobrī svin Helovīnu, ko pasaulē atzīmē naktī pirms Visu svēto dienas. Šī tradīcija ir viena no iecienītākajām, īpaši, Amerikā, taču arī Latvijā interese par šiem svētkiem, īpaši bērnu un jauniešu vidū, bet ne tikai, ir sākusi likt par sevi manīt.
Turklāt nav runa tikai par saldumu klāstu un dekorācijām, ko redzam veikalu plauktos, lai gan aplausus tie ir pelnījuši, jo ar katru gadu paliek arvien aizraujošāki un skaita ziņā arī kuplāki.
Taču, atgriežoties pie paša Helovīna, jāatzīst, ka interese par šiem svētkiem neraisa pārsteigumu un šoka stāvokli. Tāpēc, ka ikvienam beidzot ir iespēja ieskatīties acīs savām vistrakākajām fantāzijām, vārda tiešākajā nozīmē. Lai uz dažām stundām ikviens varētu būt tas, kas sapņu dzīlēs reiz ievēlēts. Tieši tāpēc Dzīvesstils šodien izvēlējās stāties liktenim ceļā, lai atklātu Helovīna fenomenu.
Vēstures lappuses šķirstot
Vēsturnieki stāsta, ka Helovīna izcelsme meklējama seno ķeltu svētkos. Ķelti Jauno gadu svinēja 1. novembrī, atzīmējot ražas novākšanas un auglīgā perioda beigas, kam seko ziema, kas reizēm bija skarba, jo saistījās ar grūtībām, veļu laiku un nāvi. Ķelti ticēja, ka naktī pirms Jaunā gada robežas starp dzīvo un mirušo pasauli izplūst, un tad tika svinēta Sovinas nakts, kad spoki un gari staigā starp dzīvajiem.
Ticot, ka mirušo klātbūtne padara spēcīgāku garu un miesu, ķelti pie ugunskuru rituāliem ziedoja veltes mirušajiem gariem. Toties paši pārģērbās par dzīvniekiem un citām savdabīgām būtnēm. Iejūtoties tēlos, ko ikdienā nevar satikt.
Kad mūsu ēras sākumā ķeltu zemes iekaroja Romas impērija, likumsakarīgi, ka druīdu tradīcijas savijās ar romiešu svētku dienām. Tā kā arī romieši oktobrī pieminēja savus mirušos, turklāt pavisam blakus bija arī augļu dievietes Pomonas svētki, šīs tradīcijas tika inkorporētas Sovinas svētkos.
19.gadsimtā, apgūstot Amerikas kontinentu, seno ķeltu pēcteči lielajā jūras ceļojumā bagāžā līdzi ņēma ne tikai zeltu, ģimeni un to, kas mugurā, bet arī tradīcijas. Ātri vien Helovīns sajaucās ar Amerikas indiāņu paražām, padarot šos svētkus vēl maģiskākus un baisākus.
Pamazām no pusaizmirstas tradīcijas Helovīns Amerikā, kļuva par vienu no mīlētākajiem un svinētākajiem svētkiem.
Šodien Helovīns pasaulē ir kļuvis par gandrīz vai nacionālo tradīciju. Turklāt šie svētki Amerikā ir vieni no komerciāli ienesīgākajiem svētkiem uzreiz aiz Ziemassvētkiem. Es gan šaubos: vai tieši tāds pats liktenis draud arī Latvijā, bet - neko nevar zināt!
Tāpat nepaliek nepamanīts fakts, ka Visu svēto dienas priekšvakaru angļu valodā sauc „Halloween”, kas ir saīsinājums no pilnā nosaukuma „All Hallows’ Evening” - „Visu svēto vakars”. Latviešu valodā atbilstoši angļu valodas izrunai šo vārdu tulko kā Halovīns, bet latviešu valodā pieļaujams arī Helovīns.
Tradīcija, kas drosmi pazīst vaigā
2023.gadā nekas nav mainījās. Šie svētki tiek turēti cieņā. Turklāt gatavošanās tiem ir īsts karnevāls. Arī jautrība būs garantēta, nemaz nerunājot par piedzīvojumu. Runāju no pieredzes.
Atminos pati, ka pamatskolā kopā ar draudzenēm bijām izdomājušas, ka vajadzētu izmēģināt šo laimi, jo vismaz reizi gadā ir dota zaļā gaisma diedelēt, lūgt, kā nu kurš šo sauc, saldumus.
Tā nu mamma man un dvīņumāsai bez liekām ceremonijām atvēlēja divus baltus palagus no skapja un tērpu sarūpēja nieka minūtēs. Lieki piebilst, ka pašas nevēlējāmies neko daudz, gribējām būt tikai spoki. Precizēju - mīļi spociņi. Un tā - piedzīvojums, kurš ir un paliks vienīgais dzīvē, varēja sākties.
Saldumus vai izjokosim? Šo šķiet saprotu tikai tagad, jo, protams, tajā padsmitnieču prātā mērķis bija viens - saldumi, saldumi, saldumi un jo vairāk, jo labāk. Joki todien prātā nemaz nebija.
Mums pat bija spainīši, kas tika vecāku sarūpēti, jo nevarējām atpalikt no filmām. Un ziniet? Mums viss izdevās! Devāmies no vienas mājas uz otru, klauvējām un konfektes pildījās ātri. Atminos, ka iegājām pat vietējā konfekšu veikalā, jo tajā vakarā viss likās aizsniedzams.
Tagad, kad pagājis laiks, jāatzīst, ka sabiedrība mainās tendencēm līdzi. Viss kļūst pieejamāks, modernāks, manuprāt, pat laikmetīgāks. Un robežu nav. Iztēlei robežu nav. Turklāt arī pieaugušie ir sākuši Helovīnu svinēt, saaicinot mājās draugus un kaimiņus, kā arī pats svarīgākais - pārģērbjoties par to, ko vēlas. Un kāpēc ne? Dzīvi vajag svinēt!
Interesanti fakti
- Lai gan lielāka daļa sabiedrības par tradicionālo Helovīnu svētku simbolu uzskata ķirbi, daudzviet pasaulē iecienīts Helovīnu simbols ir pūce.
- Helovīnos galvenokārt dominē divas krāsas - melnā un oranžā, kas galvenokārt saistīts ar krāsu simbolisko nozīmi. Oranžā krāsa simbolizē spēku un izturību, kas gada biedējošākajā naktī ir nepieciešami. Melnā krāsa ir nāves un tumsas simbols, atgādinot, ka svētki iezīmē robežu starp nāvi un dzīvību.
- Helovīni ir nakts, kad iespējams ieraudzīt raganas.
- Viena no tradicionālam Helovīnu aktivitātēm ir ķirbju grebšana, kas prasa gan laiku, gan rūpes, bet izrādās, ka kādam pietiek ar mazāk nekā 25 sekundēm, lai taptu svētku ķirbis. Ātrākais ķirbu grebšanas rekords - 24,03 sekundes pieder Stefanam Klarkam. Pārspējis savu iepriekšējo rekordu par 52,72 sekundēm, Stefans iekļuva Ginesa rekorda grāmatā kā pasaules ātrākais ķirbu grebējs.
- Laternu festivāls Ķīnā ir viens no populārākajiem un krāšņākajiem Helovīnu festivāliem. Festivālā laternas tiek veidotas kā pūķi vai citi dzīvnieki. Karājoties ap māju un ielās, tie palīdz virzīt garus atpakaļ uz zemes mājām. Godājot savus mirušos tuviniekus, ģimenes locekļi atstāj pārtiku un ūdeni pie viņu portretiem.
Pasākumu ceļvedis
Domājot par piedzīvojumu medniekiem, esam sarūpējuši Helovīna pasākumu ceļvedi, kas ļaus šos svētkus ne tikai izdzīvot līdz kaulam, bet arī mazliet pagarināt. Labā ziņa, viss notiek tepat, Latvijā.
- 31.oktobrī, Rīgā, Zinātniskā teātra izrāde: “Helovīna labaratorija”, kas solās būt zinātniski teatrāls uzvedums, kurā dažādos interaktīvos eksperimentos vadītāji kopā ar skatītājiem atklās un izpētīs kādu ķīmijas vai fizikas tēmu.
- 31.oktobrī iespēja doties “Halo - vīns” pārgājienā Raganas mežā. Raganas mežos viss notiks gluži kā pasakā: tumšs mežs, kas pārvērtīsies smieklu pilnā pārgājienā kopā ar ģimeni un draugiem.
- Šausmu trase Ulbrokas ezerā. Nāc uz Ulbrokas ezera lapeni un esi gatavs sastapties ar savām lielākajām bailēm. Pasākuma laikā katrs atbild par savu drošību un veselības stāvokli.
- 31. oktobrī SUP piedzīvojums Ķemeru purvā. Šis būšot, iespējams, bailīgākais SUP brauciens, kāds bijis. Braucot pa rāmu ūdeni purvā un vērojot, kā nomainās dienas spožums pret romantisko saulrietu, sajūtas kļūst pavisam maģiskas un uzkrātā spriedze pazūd līdz ar vakara miglas šaltīm. Baudīt varēs karstu ķirbju krēmzupu un saldumus.
- Visu svēto dienas priekšvakarā jāgatavojas satraucošam kino. “Forum Cinemas” repertuārā šajā dienā šausmu filmas par īpašo cenu 6, 66 eiro.
- Filmu parks “Cinevilla” Helovīna tematikas cienītājus aicina iegriezties filmu parkā no līdz pat novembrim, lai sajustu Helovīna noskaņas.Parks būs atvērts katru dienu laika posmā no pulksten 18:00 līdz 23:00. Pasākuma laikā ikvienu apmeklētāju sagaida kino seansi ar šausmu filmām. Došanās baisajā Cinevillas pilsētā, meklējot īstus kadrus, tēlus filmu dekorācijās. Pasākuma laikā būs iespēja baudīt gardus dzērienus, ēdienus vietējā krodziņā.
- Līdz 5. novembrim Helovīna šausmu parks, kas atrodas Bauskā, aicina pārbaudīt savu drosmi un nervu sistēmu, dodoties uz šausmu parku Bauskas pilsdrupās. Biedējoša mūzika, kā arī tēli no dažādām šausmu filmām garantēti.
Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv