Šā gada valsts budžetu, visticamāk, grozīt nevajadzēs, šorīt telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).
"Es domāju, ka budžeta grozījumu nebūs. Pieprasījumi aizsardzībai šobrīd nav tādi, lai mēs grozītu budžetu," norādīja Vilks, skaidrojot, ka aizsardzības budžets obligāti tiks palielināts, bet tas notiks pakāpeniski, un "lielākās summas aizsardzībai, visticamāk, tiks prasītas no 2017. līdz 2020.gadam".
Finanšu ministrs atgādināja, ka Krievijas-Ukrainas konfliktsituācijas dēļ Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze ir samazināta un ar līdzekļu tērēšanu jābūt ļoti piesardzīgiem. Vilks uzsvēra, ka ministriju rīcībā ir aptuveni 130 miljoni eiro, kurus tās var pārdalīt, mainot savas izvirzītās prioritātes, taču jaušams, ka ministrijas nav īpaši naskas uz prioritāšu "parevidēšanu".
"Ja privātajam sektoram ir pēkšņi kaut kāda prioritāte parādījusies, tad tiek revidēti visi iepriekšējie izdevumi, lai izceltu šo lietu, kas tagad ir svarīga. Turpretim valstī sanāk kaut kā tā, ka bāzes izdevumi ir neaizskarami, kaut gan mēs redzam, ka pietiekami liela daļa no tiem varētu būt revidēti un pārskatīti. Nu nevar būt vienāda situācija desmit gadus. Piemēram, ja parādās kādi konkrēti ceļi vai tilti, tad liekam visu uzmanību uz šiem aspektiem," aicināja Vilks.
Ministrs atzīmēja, ka "mēs neesam īsti miera laikos tagad, un jāsaprot reālā situācija, ka tik neskaidrā notikumu pavērsienā ir jābūt piebremzētiem izdevumiem".
Jautāts par iespējām piešķirt papildu finansējumu izglītības nozarei, tostarp pedagogu algām, Vilks atzīmēja, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) vispirms ir jāizdara mājasdarbs. Latvija nav ne Kongo, ne Nigērija, kur nevar pat skolēnus saskaitīt, atzīmēja Vilks.
Bez tam viņš atgādināja, ka nepieciešamie līdzekļi jebkurā gadījumā ir jāmeklē ministrijas iekšienē. "Tur ir piešķirta nauda programmām, kas nepildās. Tad acīmredzot nevajadzēja prasīt naudu tādām lietām, kas ir nepareizi prognozētas. Tātad iekšēji resurss ir, bet, lūdzu, izdariet mājasdarbus," aicināja Vilks, piebilstot, ka viņam ļoti žēl, ka IZM kapacitāte ir tik ļoti novājināta.
Kā ziņots, Latvijas ekonomikā ir saskatāmi riski, kas likuši Finanšu ministrijai (FM) pārskatīt turpmāko gadu ekonomikas izaugsmes prognozi, to samazinot no 4,3% uz 4% no 2014.gada līdz 2016.gadam.
Gan šogad, gan nākamgad, gan arī 2016.gadā FM prognozē tautsaimniecības izaugsmi 4% apmērā.
FM uzsver, ka faktiskie dati par Latvijas ekonomikas attīstību pašlaik pieejami tikai par laika periodu līdz šā gada februārim, kas vēl neatspoguļo Krievijas un Ukrainas notikumu ietekmi.
