Krīze būvniecības nozarē ir ļoti dziļa un arī nozares nākotnes perspektīvas ir visai pesimistiskas, jo Latvijā nav priekšnoteikumu, kas varētu veicināt nozares attīstību, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja SIA "Skonto būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.
"Krīze nozarē ir ļoti liela. Notiek būvnieku cīņa par izdzīvošanu, ļoti bieži šī cīņa notiek ar neatļautām metodēm. Lai uzvarētu konkursos, kompānijas bezatbildīgi un apzināti piedāvā dempinga cenas. Pēc tam kad konkursi ir uzvarēti, šīs firmas atsakās no pasūtījumiem," skaidroja Rāvis.
Viņš sacīja, ka otra problēma nozarē ir tā, ka tiek mēģināts ietaupīt uz kvalitātes rēķina. Tāpat nelielās kompānijās netiek maksāti visi nodokļi, skaidri apzinoties, ka tiek strādāts pelēkajā zonā. Negodīgā konkurence nozarē ir kļuvusi ļoti asa, iepriekšējos gados tādas nebija, piebilst uzņēmējs.
"Latvijā būvnieki ir nostādīti absolūti diskriminējošā situācijā, salīdzinot ar pārējo Eiropu. Kāpēc? Tāpēc ka, pirmkārt, visās Eiropas valstīs valdības silda ekonomiku, investējot infrastruktūras objektos - ceļos, dzelzceļos, tiltos. Latvijā to nedara, un tas ir milzīgs trieciens nozarei un ekonomikai kopumā," sacīja Rāvis.
Otrkārt, Latvijā ir apturēti publiskās un privātās partnerības (PPP) projekti, kas visur citur Eiropā ir atļauti. Treškārt, nodokļu politikas rezultātā Latvijā vairs neienāk privātie investori, netiek būvētas ne viesnīcas, ne jaunas biroju ēkas, ne lielveikali, ne noliktavas, ne pārstrādes uzņēmumi, ne citi objekti.
"Ja arī kaut kad investoru interese atjaunosies, tad var gadīties, ka Latvijā vairs nebūs, kas šos objektus būvē, jo celtnieks, kas pieradis saņemt ap 1000 latu uz rokas, negaidīs, kad šeit parādīsies darbs. Liela daļa kvalificēto Latvijas celtnieku jau ir devusies strādāt uz ārzemēm, jau tagad ir jūtams kvalificētu metinātāju, betonētāju trūkums, ir problēmas atrast speciālistus, kas varētu veikt alumīnija fasāžu montāžu. Mums pērn bija nepieciešami 40 cilvēki darbam Londonā, pieteicās 200. Tagad mums ir nepieciešami vēl 40 montāžas speciālisti, paņēmām atlikušos 160 pieteikumus uz iepriekšēju konkursu un konstatējām, ka viņi visi jau ir pametuši Latviju," stāstīja Rāvis.
Arī būvniecības nozares nākotne diemžēl ir diezgan pesimistiska, jo visas nosauktās negatīvās lietas, kas ietekmē būvniecību, Latvijā ir realitāte un tas viss būvniecības nozari spiež uz leju, uzskata uzņēmējs.
"Uz kādu tirgu patlaban Latvijā var cerēt? Pašvaldību maciņi nākamgad būs tukšāki, izņemot dažas bagātās pašvaldības, tātad nākamgad lielu objektu pasūtījumus no pašvaldībām nevar gaidīt. Privāto investoru arī ir maz, arī dzīvojamo ēku būvniecībā neredzu perspektīvu, jo dzīvokļu tirgus nav sakustējies un bankas aktīvu kreditēšanu nav atsākušas. Banku apgalvojumi par kreditēšanas atsākšanu ir tukša runāšana. Ja tas būtu noticis, tad dzīvokļu tirgus būtu sakustējies. Kreditēšanas neesamība ir ceturtā lielā lieta, kas traucē būvniecības attīstībai," skaidroja Rāvis.
Viņš uzskata, ka, ja kaut kas kardināli nemainīsies attiecībā uz investīcijām infrastruktūrā un PPP projektiem, tad situācija nozarē neuzlabosies. Jau pašlaik katru mēnesi bankrotē līdz pat 200 nelielajiem būvniecības uzņēmumiem, ja tā turpināsies, tad arī no lielajiem paliks labi ja puse, norāda uzņēmējs.
"Nākotnē veiksies tiem lielajiem uzņēmumiem, kas būs ieguvuši sev darbu lielajos starptautiskajos tenderos, bet arī tas nedos uzņēmumiem nekādu attīstības iespēju, tas dos tikai iespēju izdzīvot. Jāmainās vismaz vienam no nosauktajiem priekšnoteikumiem, piemēram, kāpēc gan neatļaut PPP projektus, labi, vismaz par ierobežotu summu, teiksim - līdz 500 miljoniem latu gadā? Tas ļautu nozarei attīstīties, iet uz priekšu," uzskata Rāvis.
