Latvijas ekonomikas izaugsme šogad tomēr būs nedaudz zemāka par Finanšu ministrijas (FM) iepriekš prognozētajiem 2,9%, atzīst FM eksperti, vērtējot trešā ceturkšņa ekonomikas izaugsmes rādītājus.
Publicētie dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām šā gada trešajā ceturksnī liecina, ka Latvijas ekonomikā saglabājas stabils pieaugums un salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni IKP audzis par 2,4%. Izvērstie IKP dati uzrāda par 0,3 procentpunktiem straujāku pieaugumu nekā pirms mēneša publicētajā trešā ceturkšņa ātrajā novērtējumā. Tādējādi trešajā ceturksnī ekonomikas izaugsme saglabājusies pirmā pusgada līmenī, un šā gada deviņos mēnešos kopumā ekonomikā fiksēts 2,5% pieaugums.
Ekonomikas attīstību trešajā ceturksnī negatīvi ietekmējis Krievijas - Ukrainas konflikts un ar to saistītās savstarpējās sankcijas starp Eiropas Savienību un Krieviju. Negatīvās ārējās vides ietekmē kritums vērojams gan lauksaimniecības, gan apstrādes rūpniecībā, kuru izlaide salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni samazinājusies par attiecīgi 5,9% un 0,6%. Tajā pašā laikā kritums novērots tikai šajās divās nozarēs, savukārt stabilus pieauguma tempus turpina uzrādīt privātais patēriņš un ar to saistītās nozares. Īstermiņa indikatori par šā gada pēdējo ceturksni ir pozitīvi un norāda, ka ekonomikas izaugsme ceturtajā ceturksnī varētu pat paātrināties. Dati par ostu darbību un mazumtirdzniecību oktobrī uzrāda labus pieauguma tempus, savukārt iedzīvotāju, kā arī uzņēmēju noskaņojuma rādītāji oktobrī un novembrī ir uzlabojušies, vērtē FM.
Vienlaikus ekonomikas turpmākā attīstība būs tieši atkarīga no izmaiņām ārējā vidē. Ģeopolitiskās situācijas saasināšanās joprojām saglabājas kā būtiskākais risks izaugsmei, savukārt pēdējos mēnešos novērotais straujais Krievijas rubļa vērtības kritums vēl vairāk varētu mazināt Latvijas eksportu uz Krieviju. Papildus tam pieaugošie ārējās vides riski turpina ietekmēt arī investīcijas, kas šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni samazinājušās par 1,9%, un investīciju zemais līmenis pašlaik ir viena no aktuālākajām problēmām Latvijas ekonomikā, uzsver ministrija.
Tādējādi riski ekonomikas attīstībai ir vairāk lejupvērsti, tomēr maksātnespējīgās AS "Liepājas metalurgs" darbības atjaunošana un efektīva Eiropas investīciju plāna īstenošana var dot ievērojamus pozitīvus stimulus ekonomikas izaugsmei, vērtē FM eksperti.
"Situācija Latvijas ekonomikā šobrīd kopumā vērtējama pozitīvi, jo, neskatoties uz ārējās vides ietekmi, daudzās tautsaimniecības nozarēs pieauguma tempi palielinās. Tas norāda, ka ekonomikas izaugsme ne tikai saglabājas stabila, bet varētu pat paātrināties. Vienlaikus mums tomēr jābūt pietiekami piesardzīgiem un elastīgiem, paredzot ārējās vides riskus," paziņojumā medijiem norāda finanšu ministrs Jānis Reirs (V).
Saskaņā ar FM aktuālākajām makroekonomisko rādītāju prognozēm ekonomika nākamgad augs par 2,8%. FM prognozes ir nedaudz piesardzīgākas par Eiropas Komisijas novembra sākumā publicētajām prognozēm, kurās Latvijas ekonomikai tiek prognozēts 2,9% pieaugums.
