Ja katrs mēnesis šā gada budžetā beigtos ar februāra deficītu 94,8 miljonu eiro apmērā, Latvija 2015. gadā atgrieztos turpat, kur bija 2009.–2010. gadā.
Februāris izsauc raizes ne tikai ar savu finansiālo gala rezultātu, bet arī ar izmaiņām valsts ieņēmumos un izdevumos, kuru attiecība šo rezultātu noteica. No otras puses, nevajag priekšlaikus pasludināt par realitāti ne optimistiskas, ne pesimistiskas prognozes.
Nepārspīlēsim februāra rezultātu kaut vai tāpēc, ka gada divu pirmo mēnešu summa neizskatās graujoša. Janvāris bija atstājis +70 miljonus, februāris pieteicis sevi ar –94,8 miljoniem, kopā atstājot –23,1 miljonu, kas atbilst likumā par 2015. gada valsts budžetu noteiktajiem –217,3 miljoniem eiro. Visi sapņi un solījumi par Latvijas virzīšanos uz bezdeficīta budžetu tagad jau ir atmesti.
Mīnus 23,1 miljons divos mēnešos kopā izskatās pat pārsteidzoši maz, taču jāņem vērā valsts naudas tērēšanas ikgadējais cikls, kura ietvaros neticami liels daudzums rēķinu valstij gadu no gada tiek piestādīti un apmaksāti decembrī. Šie tēriņi neizbēgami noēstu gada sākumā izveidoto uzkrājumu, ja Latvijas valdībai tāds būtu. Pagājušajā gadā valdībai pēc diviem mēnešiem bija +28,3 miljoni eiro, kas līdz gada beigām pārvērtās par –399 miljoniem eiro.
Februāra deficīta izskaidrojums ir nepārspējami banāls: valsts ieņēmumi nav auguši pēc plāna, bet izdevumu plāns izpildīts ar uzviju.
Divu mēnešu laikā valsts nodokļos iekasējusi 1,1 miljardu eiro, uz kuru fona ieņēmumu plāna neizpilde par 23 miljoniem eiro nešķiet katastrofāla. Salīdzinot ar to pašu periodu 2014. gadā, ieņēmumi tomēr auguši par 56 miljoniem eiro jeb 5,4%. Sakarā ar ieņēmumu plāna neizpildi Valsts ieņēmumu dienests un tālāk Finanšu ministrija norāda uz degvielas cenu kritumu tajā sadaļā, ko veido pievienotās vērtības nodoklis. To aprēķina procentos no preču gala cenas patērētājiem, tāpēc cenas samazināšana patiešām samazina arī nodokļa maksājumu. Tajā pašā laikā CSP apliecina mazumtirdzniecības apjoma pieaugumu lielā mērā uz pārdotās degvielas rēķina. Kāpēc pārdošanas apjoms nekompensē tās cenas samazināšanu?
Cerēsim, ka šobrīd krājas Latvijas izdevumi par Eiropas Savienības palīdzības fondu izpildi, kurus ES Latvijai kompensēs ar lielu naudas sūtījumu, kas būtiski mainīs kopiespaidu par naudas plūsmu Valsts kasē.
Izdevumu pieaugumam tieši februārī Finanšu ministrija uzrāda divus iemeslus. Pirmais, ka šā gada februārī samaksāts par 30 miljoniem eiro nekā pagājušā gada februārī procentos Latvijas kreditoriem. Tagad februārī iekritis reizi gadā veicams maksājums par 2014. gadā pārdotajām eiroobligācijām, par kurām iegūtā nauda dzēsa vecos Latvijas parādus ar citu procentmaksājumu grafiku. Varētu priecāties, ka martā un vēl gadu uz priekšu tāda maksājuma Latvijai vairs nebūs, taču marts atnāca pats ar saviem rēķiniem. Pamanāmu mīnusu budžetā īstenībā radīs vairāk nekā 44,2 miljonus eiro lielais maksājums Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM), pat ja Finanšu ministrija mēģina iestāstīt, ka par naudu iegūtās ESM kapitāldaļas ir tikpat vērtīgas un vēl vērtīgākas par naudu.
Otru pamanāmāko izdevumu pieauguma pozīciju veido sociālie izdevumi. Divu mēnešu bilanci šajā jomā var apzīmēt pēc vēlēšanās gan ar plusu (lūk, kā valsts rūpējas par iedzīvotājiem), gan ar mīnusu (valsts tērē naudu, kuras tai nav). Šajā gadījumā nedarbojas mierinājums, ka tie būtu vispār vai šajā gadā vienreizēji izdevumi. Jau sāktie izdevumi būs jāturpina, bet naudas saņēmējiem jāapzinās, ka viņi pārbauda Latvijas kreditoru pacietību. Pat ja kreditori sadusmosies Grieķijas dēļ, viņiem ir pamats prasīt arī no Latvijas valsts izdevumu samazināšanu.
