Venecuēlas naftas transports cauri Latvijai uz Baltkrieviju izskatās pēc cenas, ko Baltkrievija sola par viņu prezidenta Aleksandra Lukašenko ielūgšanu uz Latviju.
Iespēja transportēt Venecuēlas naftu uz Baltkrieviju cauri Latvijai tika pieminēta Baltkrievijas ārlietu ministra Sergeja Martinova nesenajā vizītē Rīgā. Šeit viņš tikās ne vien ar savu Latvijas kolēģi Aivi Roni, bet arī ar satiksmes ministru Kasparu Gerhardu (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK)un Rīgas brīvostas vadītājiem. Šāda S. Martinova vizītes darba kārtība piešķīra nopietnību pieņēmumiem, ka Baltkrievija patiešām būtu gatava apmaksāt Venecuēlas naftas tranzītu cauri Latvijas ostām. Sūtījumu aptuvenais apjoms varētu būt 10 miljoni tonnu gadā, kas nozīmē, ka Latvijai tiktu 10 miljoni naudas vienību – ja ne latu, tad vismaz ASV dolāru vērtībā. Ar to varbūt pietiks, lai A. Lukašenko saņemtu Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera ielūgumu apmeklēt Latviju.
Kā sakrīt politiskās intereses
Jau ieplānots ir Baltkrievijas premjerministra Sergeja Sidorska brauciens uz Latviju rudenī. A. Ronis un S. Martinovs bija vienisprātis, ka arī pēc tās varētu notikt "abu valstu attiecību padziļināšana" vai arī paaugstināšana. S. Martinovs sprieda, ka pēc abu valstu premjeru tikšanās būtu loģiski sākt runāt arī par tikšanos augstākā, proti, prezidentu, līmenī. "Mēs to (Latvijas un Baltkrievijas prezidentu tikšanos – A. K.) atbalstītu," sacīja S. Martinovs un tālāk izskaidroja, ka tikšanās notiek, ja viens otru uz tādām aicina.
S. Martinova ierašanās Rīgā notika brīdī, kad Krievijas interneta resursos tika ieplūdināts it kā Krievijas valdības nodoms parūpēties, lai A. Lukašenko drīz zaudētu amatu. Krievija izmantošot gadumiju, kad beidzas līgumi par Krievijas energoresursu piegādēm Baltkrievijai, lai šīs piegādes apturētu līdz pat laikam, kad Minskā pie varas nonāks Maskavai tīkamāki cilvēki. Šādas runas nav nekas oriģināls, jo piecpadsmit gadu laikā, kopš A. Lukašenko ir savā tagadējā amatā, Krievijas un Baltkrievijas attiecības ir piedzīvojušas gan kritiskus periodus, gan atkal pavērsušās savstarpēja atbalsta virzienā.
Arī no Latvijas politiskās dzīves viedokļa, būtu īstais laiks apkalpot kaut vienu kuģi, kas apliecinātu jauna naftas tranzītceļa radīšanu un tādējādi piešķirtu ticamību politiķu priekšvēlēšanu solījumiem. K. Gerhards par Venecuēlas naftas tranzītu runāja ar tādu entuziasmu, ka tas izklausījās pēc pieteikuma sagaidīt šo kuģi ostā, grozīt simbolisko krānu naftas sūknēšanas iekārtās u. tml. Līdzīgas pretenzijas varētu būt Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam Aināram Šleseram (Par labu Latviju), ja kuģis tiktu apkalpots Rīgā. Tālāk gan noskaidrojās, ka tas būtu gandrīz neiespējami no tehniskā viedokļa.
Kuģi turp un kuģi šurp
Venecuēlas (Dienvidamerikas) naftas transports uz Baltkrieviju ir jocīgs no tāda viedokļa, ka arī cauri Baltkrievijai tiek transportēta Krievijas nafta uz Ameriku. Tātad kaut kur Atlantijas okeānā satiekas kuģi, kas ved gandrīz vienādas kravas pilnīgi pretējos virzienos. Šobrīd Venecuēlas nafta jau tiek transportēta uz Baltkrieviju caur Tallinas ostu Igaunijā un tiek runāts, ka izmēģināta tikšot arī Klaipēda Lietuvā. Tas sāk izskatīties pēc Baltkrievijas rīkota konkursa starp Baltijas valstīm par laipnāko (drīzāko, greznāko, ar starpvalstu līgumu parakstīšanu pamatoto) A. Lukašenko uzņemšanu. Tādējādi Baltkrievija parāda Krievijai, ka ir iespējams aizvietot gan Krievijas naftu kā izejvielu Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, gan arī Krievijas politisko atbalstu A. Lukašenko. Gan viņam, gan Venecuēlas prezidentam Ugo Čavesam ir līdzīgas problēmas ar starptautisko atzīšanu, tāpēc viņi tagad izpalīdz viens otram un parāda citām valstīm, lai tās rēķinās ar Venecuēlu un Baltkrieviju, kas kopīgi apsaimnieko ievērojamu daudzumu energoresursu. Tomēr šādas politiskās spēles nav turpināmas ilgi.
Tehniski izdarīt varētu, bet...
Priekšvēlēšanu naftas kuģa parādīšanās ir iespējama, un tā apkalpošanai daudz gatavāka ir Ventspils osta. "Objektīvi vērtējot, ja Ventspils osta ir jau pabeigusi gandrīz visus nepieciešamos priekšdarbus, lai nodrošinātu konkrēto naftas tranzītu, tad Rīgas osta ir tikai sarunu sākuma stadijā," klāstīja K. Gerhards.
Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis aprobežojās ar norādi, ka osta ar savu dziļumu, piestātņu garumu un naftas pārsūknēšanas jaudu ir gatava saņemt naftu no okeāna kuģiem, taču kuģu apkalpošana ir ostas uzņēmumu, nevis brīvostas pārvaldes darbs.
Naftas un tās produktu pārkraušanu Ventspilī veic a/s Ventspils nafta ar savu meitas uzņēmumu Ventspils nafta termināls. Kopš par šo uzņēmumu mātes kompāniju ir kļuvis starptautiskais naftas un gāzes konsorcijs Vitol, naftas pārsūknēšana arī no kuģiem uz rezervuāriem ir kļuvusi par parastu lietu, jo Vitol sūtīja naftu pa jūru uz Ventspili glabāšanai. Tomēr naftas tālākais ceļš no Ventspils nav apgūts. Tehniski tam būtu izmantojams cauruļvads, kas kādreiz tika izmantots naftas sūknēšanai uz Ventspili, bet tā līdzīpašniece ir Krievijas valsts, kas diez vai gribētu, ka tās īpašums tiek izmantots Baltkrievijas apgādei ar naftu. Līdz ar to Ventspils naftas preses pārstāve Zane Bojāre varēja tikai apstiprināt, ka termināls ir tehniski piemērots naftas kravu apstrādei dažādos veidos, taču par tā jaudu izmantošanu jaunumu nav. Ja tie radīsies, tad sabiedrība par tiem uzzinās ar Rīgas Fondu biržas starpniecību.
Ticamākais veids naftas transportēšanai no kādas Latvijas ostas uz Baltkrieviju būtu dzelzceļa pārvadājums. Valsts a/s Latvijas dzelzceļs valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis pavēstīja, ka jau šobrīd uzņēmums veic naftas pārvadājumus no Igaunijas uz Baltkrieviju un spētu to darīt arī no Latvijas ostām.
