Eiropas Savienība (ES) vēlas, lai ES dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā, elektrības tirgū valdītu konkurence, kas ļautu patērētājiem iegādāties elektrību par izdevīgāku cenu. Latvijā elektrības tirgus liberalizēšana draud ar elektrības cenas kāpumu, nevis kritumu.
Valdība ir ieplānojusi reformēt Latvenergo – sadalīt pašreizējo šā uzņēmuma meitassabiedrību Augstsprieguma tīkls divās daļās. Vienu no tām pārdot kādai citai valsts institūcijai, bet uz otras bāzes izveidot jaunu Latvenergo meitasuzņēmumu. Reformas rezultātā, iespējams, Latvenergo kapitāldaļu turētājs vairs nebūs Ekonomikas ministrija kā līdz šim, bet gan Finanšu ministrija. Taču eksperti pieļauj, ka šī reforma varētu izmaksāt dārgi gan elektrības patērētājiem, gan valstij.
Lai īstenotu ES direktīvas prasības par elektrības tirgus liberalizēšanu, kas paredz nodalīt elektroenerģijas ražošanu un tirdzniecību no darbībām, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvadi, Latvijai ir trīs iespējas: veikt pilnīgu īpašumtiesību nodalīšanu, iecelt neatkarīgu sistēmas operatoru vai norīkot neatkarīgu pārvades operatoru. Ekonomikas ministrija (EM) par optimālāko uzskatīja modeli, kurā tiek izveidots neatkarīgs sistēmas operators. Arī valdība janvāra sākumā atbalstīja šo modeli, uzdodot EM izstrādāt un saskaņot virkni tiesību aktu projektu. EM izstrādājusi grozījumus Enerģētikas likumā un Elektroenerģijas tirgus likumā. Šobrīd grozījumi nosūtīti saskaņošanai Tieslietu ministrijai, Finanšu ministrijai, Satiksmes ministrijai un SPRK. Pēc saskaņošanas tie tiks iesniegti izskatīšanai MK sēdē.
Pārveidos Latvenergo
Valdības atbalstītais modelis paredz atsavināt no Latvenergo a/s Augstsprieguma tīkls un izveidot jaunu Latvenergo meitassabiedrību, kas būs tīklu aktīvu īpašniece un kuras pamatkomercdarbības veids būs pārvades un sadales aktīvu uzturēšana. "Jaunajai a/s Augstsprieguma tīkls būs jānodrošina tikai pārvades operatora funkcija, tātad šeit būs centrālais dispečeru dienests, režīmu un plānošanas dienests, IT dienests, administrācija u.c. darbinieki, kas nodrošina pārvades operatora funkcijas izpildi. Savukārt darbinieki, kas nodrošina pārvades sistēmas tehnisko ekspluatāciju, darbosies jaunizveidotajā Tīklu aktīvu īpašnieka sabiedrībā," skaidroja EM speciālisti.
EM uzsver, ka pagaidām vēl nav zināms, kā varētu saukties jaunais Latvenergo meitasuzņēmums. Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās neoficiālas informācijas, iespējams, tā nosaukums būs Latvijas elektriskie tīkli.
Jaunajā modelī Augstsprieguma tīkls nomātu no Latvenergo meitasuzņēmuma tīkla aktīvus un sniegtu sistēmas pakalpojumus. Koncepcija arī paredz nepieciešamību izvērtēt a/s Latvenergo valsts kapitāldaļu nodošanu citai ministrijai. Ekonomikas ministrijai priekšlikumi par kapitāldaļu turētāju maiņu Latvenergo un paredzamo a/s Augstsprieguma tīkls kapitāla daļu turētāju valdībā jāiesniedz līdz 15. februārim, un pagaidām tā neatklāj savus apsvērumus. Neoficiāla informācija liecina, ka Latvenergo kapitāldaļu turētājs nākotnē varētu būt Finanšu ministrija, savukārt atdalītā Augstsprieguma tīkla kapitāldaļu turētājs – Ekonomikas ministrija.
Ieguvumi un zaudējumi
Galvenie argumenti par labu tieši šādam reorganizācijas modelim bija tas, ka tiek nodrošināta pārvades pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktība un elektroenerģijas pārvades tīkli paliks Latvenergo īpašumā. Līdz ar to tas mazāk ietekmēšot Latvenergo kredītportfeli un turpmāko aizņemšanos. Latvenergo savas darbības nodrošināšanai un attīstībai ir saņēmusi vietējo un ārvalstu komercbanku un starptautisko finanšu institūciju aizdevumus. EM prognozē, ka, realizējot šo modeli, koncerna procentu maksājumi līdz 2025. gadam varētu pieaugt par 37 miljoniem eiro. Tiesa, šajā variantā tie ir mazāki nekā abos pārējos. Pēc EM aplēsēm, īstenojot kādu no tiem, procentu maksājumi pieaugtu līdz pat 81 miljonam eiro.
Kā pozitīvu aspektu EM min arī kontrolējamu un saprātīgu administratīvo izmaksu pieaugumu, kas "būtiski neietekmēs pārvades pakalpojumu tarifus". Jautājums, protams, ko ierēdņi saprot ar vārdu būtiski, jo arī iespējamo elektrības cenas kāpumu mājsaimniecībām EM dēvē par nebūtisku.
Kā šā modeļa iespējamos trūkumus EM atzīmēja to, ka pārvades sistēmas operators nebūs pārvades sistēmas īpašnieks un ka būs jāpalielina pārvades sistēmas operatora darbinieku skaits, jo būs nepieciešama sava grāmatvedība, juridiskais nodrošinājums, IT darbinieki, sabiedrisko attiecību speciālists utt.
Kopumā Augstsprieguma tīkls un tīkla aktīvu īpašnieka (jaunā Latvenergo meitassabiedrība) administratīvās izmaksas palielinātos par 0,5 miljoniem latu. Kopējā ietekme uz pārvades pakalpojumu tarifiem varētu būt 4–5 procentu robežās.
Iespējamā privatizācija
Ekonomikas ministrs Artis Kampars atzinis, ka valdība šomēnes varētu izšķirties par valsts uzņēmumu privatizāciju. Pēc viņa teiktā, valsts īpašumā paliks tautsaimniecībai svarīgi objekti, piemēram, Latvenergo, Latvijas valsts meži un citi. Arī Enerģētikas likums vēsta: "Kā valstiski svarīgs tautsaimniecības objekts akciju sabiedrība Latvenergo nav privatizējama." Taču, ja Augstsprieguma tīkls vairs nebūs Latvenergo meitasuzņēmums, teorētiski iespējama šā uzņēmuma privatizācija. EM gan to noliedz, jo ir izstrādāts minētā likuma grozījumu projektu, kas paredz – "ja Latvenergo tiek reorganizētw, jaunizveidotā tiesību subjekta visas kapitāla daļas pieder valstij un tā ir Latvenergo tiesību un saistību pārņēmēja, un uz to attiecināmi šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie noteikumi", tas ir, noteikumi par Latvenergo neprivatizējamību.
***
VIEDOKĻI
Ivars Zariņš, SPRK priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs:
– Latvenergo plānotā restrukturizācija ir jāvērtē no tā, cik kvalitatīvi šis process tiks veikts. Ja restrukturizācija būs tikai formāla, tad, iespējams, ka patērētājs būs zaudētājs, jo sistēma būs sarežģītāka, grūtāk pārraugāma un rezultātā arī dārgāka. Un par to galu galā maksās patērētājs. Diemžēl tā ir diezgan liela varbūtība. Un to pierāda arī esošā situācija, kas ir sekas iepriekšējai Latvenergo reorganizācijai. Lai patērētājs būtu ieguvējs, nevis zaudētājs, ļoti svarīgi ir veikt nepieciešamos likuma grozījumus, kas piešķirtu regulatoram nepieciešamo neatkarības statusu un rīcības spēju. SPRK uz to pastāvēs ļoti principiāli. To paredz arī trešā enerģētikas pakete. Eiropas Komisija jau Latvijai ir norādījusi, ka Latvijā regulatora neatkarības statuss nav pietiekams.
Ilgtermiņā no Latvenergo restrukturizācijas varētu būt labums, ja Latvija tiek integrēta plašākā energosistēmā, kas nodrošinātu reālu konkurenci.
Jānis Bethers, Enefit rīkotājdirektors:
– Pārvades sistēmas operatora nodalīšana no Latvenergo ir nepieciešama, jo, attīstoties atvērtajam tirgum, koncerna iekšienē var rasties pretrunas par to, kur un cik lielas investīcijas veikt. Uzņēmumam, kurš vienlaikus ir gan ražotājs, gan tirgotājs, būtu jāattīsta arī tirgus laukums ne tikai savu, bet arī konkurentu produktu veiksmīgai tirdzniecībai. Tomēr var izrādīties, ka tā nav koncerna ilgtermiņa prioritāte, jo tam racionālāk būtu investēt ražošanā. Tādā gadījumā ciestu visi tirgus dalībnieki. No trim scenārijiem ir izvēlēts vidusceļš. Šāds modelis uzliks lielu atbildību SPRK, lai izvērtētu izmaksas pakalpojumiem, kurus Latvenergo sniegs neatkarīgajam pārvades sistēmas operatoram.
