Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Latvijas iedzīvotāji vīlušies tirgus ekonomikā

Latvija izcēlusies starp citām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm ar to, ka tikai 14% aptaujāto šeit izteikušies par atbalstu demokrātijai apvienojumā ar tirgus ekonomiku.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un Pasaules banka (PB) finansējušas aptauju, lai noskaidrotu, ko dažādu Eiropas valstu iedzīvotāji domā vai runā par ekonimiku, kādu uztur šīs iestādes. Tās apmaksājušas 39 tūkstošu mājsaimniecību aptauju 34 Eiro-pas valstīs un saņēmušas pliķi – aptaujāto vairākuma negatīvu attieksmi pret kapitālismu. Pērnā gada nogalē demokrātiju un tirgus ekonomiku vidēji atbalstījis respondentu mazākums – attiecīgi 45% un 40% respondentu. Turklāt arī šie vidējie rādītāji noturēti, galvenokārt pateicoties bagātāko valstu iedzīvotāju apmierinātībai ar savu dzīvi.

ERAB bija varbūt pati pirmā, kas pagājušā gadsimta 90. gados sāka aizdot naudu dažādu projektu īstenošanai Latvijā. Pirmos aizdevumus atjaunotajai Latvijas Republikai izsniedza citas valstis, bet uz robežas starp valsts iestādi un banku funkcionējošā ERAB mācīja Latvijas uzņēmējus un ierēdņus noformēt kredītu pieprasījumus pēc Rietumu komercbanku standartiem. Šo darbošanos vainagoja ERAB pilnvarnieku, t.i., ERAB dalībvalstu deleģēto bankas kolektīvās pārvaldes dalībnieku sanāksme Rīgā 2000. gada maijā. Sanāksmes organizēšana izrādījās viens no eksāmeniem, kas Latvijai bija jānokārto ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Nesenākā laikā ERAB atgriezās Latvijā, lai palīdzētu valdībai risināt Parex bankas izputēšanas un nacionalizācijas izraisītās problēmas.

Pasaules banka Latvijā ir pazīstama ar diviem aizdevumiem, lai glābtu no finanšu krīzes ne vien valdību, bet arī iedzīvotājus. Proti, viens no aizdevumiem tiek saukts par sociālās drošības spilvenu un tiek tērēts maznodrošināto iedzīvotāju pabalstiem. Pārbaudīt šīs naudas tērēšanu 2010. gada vasarā Latvijā bija ieradies bankas prezidents Roberts B. Zēliks. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ar ministru svītu aizveda viņu uz Siguldu un parādīja bezdarbnieku, kurš par 100 latiem mēnesī pļauj latvāņus. Tālāk sekoja slavenais R. Zēlika jautājums, vai šie 100 lati ir atalgojums par vienas dienas darbu. Visticamāk, tas tiešām bija joks, kuru politiķi nekavējās izmantot tā paša gada rudenī Saeimas priekšvēlēšanu cīņās: centās diskreditēt V. Dombrovski.

Droši vien arī R. Zēlika vizītei bija sava loma, lai pētījuma autoriem par Latviju nāktos rakstīt šādi: «Ekonomikas krīze negatīvi ietekmēja iedzīvotāju attieksmi pret demokrātiju un tirgus ekonomiku, attiecīgi aptuveni 20% respondentu uzskata, ka zināmos apstākļos būtu pieņemama autoritāra valdība apvienojumā ar plānveida ekonomiku. Tāpat kā lielākajā daļā pārejas ekonomiku, aptaujas dalībnieki dotu priekšroku dzīvei valstī ar spēcīgu ekonomisko izaugsmi, bet mazākām politiskajām brīvībām.