Ģenerālprokuratūra Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā ir iesniegusi protestu par starptautisko skanējumu ieguvušo Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas lēmumu, ar kuru lielveikalu tīkla IKI un Cento īpašnieks Palink tika atzīts par maksātnespējīgu.
Pirms tam Palink solīja vērsties Eiropas tiesā, ja netiks atcelts šis, viņuprāt, nelikumīgi pieņemtais lēmums par Palink maksātnespēju.
Uzzinot par Ģenerālprokuratūras lēmumu, Palink rīkotājdirektore Dace Zundure Neatkarīgajai uzsvēra: «Esam ļoti gandarīti, ka Ģenerālprokuratūra ir reaģējusi uz mūsu lūgumu un atzinusi spriedumu par Palink maksātnespēju par nelikumīgu. Izsakām cerību, ka Augstākās tiesas Senāts izskatīs šo lietu iespējami ātri un mūsu maksātspēja tiks atjaunota.»
Savukārt Landekss par Ģenerālprokuratūras lēmumu ir sašutis. «Ir noticis tas, par ko esam visvairāk bažījušies, ka valsts ir iejaukusies tiesvedībā un par katru cenu mēģina to ietekmēt, ņemot vērā starptautisko spiedienu,» teica Landekss valdes loceklis Kaspars Žābaks.
Saimniecisks strīds
Pirms trim gadiem – 2008. gada 18. septembrī –, kad SIA Palink un Latvijas būvkompānija Landekss noslēdza savstarpēju līgumu, nekas neliecināja par draudošām domstarpībām. SIA Landekss kā ģenerāluzņēmējs apņēmās veikt būvdarbus topošajā lielveikalā Vecmīlgrāvī Rīgā, Augusta Dombrovska ielā 26. Nesaprašanās sākās 2010. gadā, kad Palink un Landekss nevarēja vienoties par paveikto darbu apjomu un samaksu. SIA Landekss Rīgas apgabaltiesā iesniedza prasību, lūdzot piedzīt no Palink 600 000 latu. Palink izvirzītajai prasībai nepiekrita un iesniedza pretprasību, turklāt vērsās Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar lūgumu piedzīt no Landekss 17 500 latu, kurus, kā uzskata Palink, pat ir pārmaksājis šai celtniecības kompānijai. Palink sabiedrisko attiecību konsultante Velga Ozola Neatkarīgajai pastāstīja, ka SIA Palink ir samaksājis SIA Landekss saskaņā ar maksājumu uzdevumiem 594 209 latus. Savukārt darbi objektā saskaņā ar līguma tāmi un papildu darbu sarakstu izmaksām izpildīti tikai par 576 645 latiem. Tas konstatēts ar Latvijas Būvinženieru savienības ekspertu SIA LBS- Konsultants Būves tehniskās apsekošanas atzinumu pagājušā gada maijā.
Daļu parāda cedē
Tiesvedība šajās lietās vēl nav beigusies, un nākamā tiesas sēde plānota šā gada maijā. Tikmēr Landekss daļu parāda cedēja Krievijas pilsonim Sergejam Guščinam, kurš pagājušajā gadā iesniedza Palink maksātnespējas pieteikumu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā, kura šo prasību šā gada sākumā apmierināja.
«Ir pārsteidzoši un smagi redzēt, ka 21. gadsimtā neatkarīgajā Latvijas valstī, kura ir pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesis var pasludināt SIA Palink maksātnespēju, pamatojoties uz Krievijas valsts pilsoņa prasību 30 000 eiro apmērā, lai gan Palink gada apgrozījums Latvijā pārsniedz 1,5 miljonus latu,» pagājušajā nedēļā sašutis teica Palink dibinātājs un akcionārs Olivers Ortics, kurš bija ieradies Latvijā.
Tā kā Palink šo tiesas spriedumu neatzina, Palink vērsās pie ģenerālprokurora ar lūgumu iesniegt protestu par tiesas spriedumu, un šis lūgums tika apmierināts. SIA Palink pilnvarotais pārstāvis zvērināta advokāte Laine Skopiņa Neatkarīgajai zināja stāstīt, ka Latvijā līdzīgs precedents jau ir bijis – Augstākās tiesas Senāts ir atcēlis lēmumu, ar kuru savulaik Rīgas Centra rajona tiesa nolēma pasludināt SIA Boutique Hotel Ainavas maksātnespēju.
Savukārt SIA Landekss ar Ģenerālprokuratūras lēmumu ir neapmierināts. «Godīgā un tiesiskā valstī valsts neiejaucas tiesvedībā. Vēl vairāk šis būs precedents, kad par sevi pašpārliecināti uzņēmumi varēs nepildīt savas līgumiskās un finansiālās saistības pret mazākiem partneriem, jo tikai ir jāpanāk starptautiska iejaukšanās, lai valsts un ministriju amatpersonas reaģētu uz likumu, ko pašas pirms tam ir pieņēmušas, neskatoties uz asiem nozares ekspertu iebildumiem. Interesanti, cik apbrīnojami ātra ir mūsu valsts un citu valstu reakcija, ja ir jāaizstāv ārvalstu lielveikali, kas Latvijā nedarbojas, radot augstu pievienoto vērtību. Turklāt vēl publiski nosauc mūsu valsti par banānu republiku. Kaut šādu zibenīgu reakciju mēs varētu sagaidīt no mūsu valdības, lai aizstāvētu vietējos būvniekus,» sašutis teica K. Žābaks.
Reputācija cieš
Lai gan IKI un Cento veikali strādā, kā ierasts, gluži bez sekām ziņas par Palink maksātnespēju nav palikušas. Vairāki piegādātāji, raizējoties par nākotni, ir pieprasījuši papildu garantijas uzņēmumam. «Lielākā daļa piegādātāju turpina piegādāt preces IKI un Cento veikaliem, neprasot nekādas papildu garantijas. Protams, visi interesējas par situāciju. Ir piegādātāji, kuri zvana un izsaka atbalstu notiekošajā. Savukārt ir arī piegādātāji, kuri vēlas saņemt garantijas vēstules un apliecinājumus par to, ka norēķini tiks veikti. Protams, mēs atbilstoši tādus arī sniedzam,» apliecināja V. Ozola. Savukārt vairāki vietējie uzņēmumi Neatkarīgajai apgalvoja, ka Palink tomēr šobrīd nespēj laikā norēķināties un uzņēmuma vadība Lietuvā atteikusies sniegt garantijas.
Taču cieš ne tikai uzņēmuma reputācija. Palink ģenerāldirektors Marsels Harasti uzskata, ka līdztekus tam cieš arī Latvijas kā investīciju drošas valsts reputācija. «Ja pat lieli ārvalstu uzņēmumi ar spēcīgu finanšu bāzi, kas vēlas investēt šajā valstī un radīt jaunas darba vietas, ir pakļauti riskam tikt pasludinātiem par maksātnespējīgiem bez jebkāda pamatojuma, tas ir pilnīgs absurds! Tāpēc mēs ceram, ka situācija tiks steidzami risināta, citādi Latvijas reputācija investīciju un biznesa vidē tiks sabojāta vēl vairāk,» teica M. Harasti.
