Vācijas un Austrijas darba tirgu atvēršana 1.maijā pozitīvi ietekmēs ne tikai šīs abas turīgās Rietumzemes, bet arī jauno Eiropas Savienības(ES)valstu ekonomikas, jo tajās ieplūdīs Vācijā un Austrumeiropā strādājošo viesstrādnieku līdzekļu sūtījumi ģimenēm dzimtenē, savā pētījumā norāda Pasaules Banka (PB).
PB atgādina, ka ārvalstīs strādājošo austrumeiropiešu naudas pārskaitījumi uz dzimteni jau gadiem ilgi ir bijis nozīmīgs faktors, kas pozitīvi ietekmējis ES jauno dalībvalstu tautsaimiecības, jo šādi naudas sūtījumi palielina naudas apriti.
Turīgajās Rietumzemēs strādājošie austrumeiropieši pelna krietni vairāk nekā viņu tautieši dzimtenē, un daudzi no viņiem nopelnīto naudu sūta mājās palikušajām ģimenēm.
PB aplēses arī rāda, ka pēc 1.maija Vācijā ik gadu ieradīsies 100 līdz 140 tūkstoši viesstrādnieku no astoņām jaunajām ES valstīm Austrumeiropā, tostarp Baltijas valstīm, bet visvairāk jeb 45-65% no viņiem būs poļi.
Viesstrādnieku piesaistīšana ļaus Vācijas ekonomikai, kas izjūt kvalificēta darbaspēka trūkumu, līdz 2020.gadam sasniegt papildu izaugsmi aptuveni 1,2% apmērā, savukārt darba algas samazināsies un bezdarbs pieaugs niecīgi, aprēķinājusi PB.
