Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Horoskopi

Indiāņu Horoskopi. Uzzini, kuram klanam tu piederi

© Scanpix

Pie­dā­vā­jam ie­pa­zī­ties ar in­di­āņu to­tē­ma* dzīv­nie­ku ho­ro­sko­pu. Lai gan dau­dzē­jā­dā zi­ņā tas sa­krīt ar Rie­tu­mu un Aus­tru­mu as­tro­lo­ģi­jas pa­mat­bū­tī­bu un rak­stu­ro­ju­miem, to­mēr tam pie­mīt ci­tā­da aura.

In­di­āņi jau sir­mā se­nat­nē mā­cē­ja ga­du ie­da­līt mē­ne­šos – pēc Mē­ness ka­len­dā­ra, arī Zie­meļ­ame­ri­kā cil­vē­ki ie­vē­ro­ja, ka dzim­ša­nas laiks ie­tek­mē rak­stu­ru. Ta­ču tas ti­ka sais­tīts ne­vis ar no­sa­cī­ta­jiem zvaig­znā­jiem, bet ar Mē­ness stā­vok­li un ga­da­lai­ka pe­ri­odu (Ra­žas laiks, Ga­rās nak­tis utt.). At­bil­sto­ši rak­stu­ram va­rē­ja no­teikt, ar kā­du to­tē­ma dzīv­nie­ka ga­ru sais­tīts cil­vē­ka gars.

Sa­just to­tē­mis­kās sak­nes

In­di­āņi ti­cē­ja, ka starp no­teik­tām ļau­žu gru­pām un to­tē­miem ek­sis­tē pār­da­bis­ka rad­nie­cī­ba, ne­sa­rau­ja­ma saik­ne.

Arī «in­di­āņu ho­ro­sko­pā» gads ir sa­da­līts 12 da­ļās, četr­ās sti­hi­jās, kas rak­stu­ro at­tie­cī­go kla­nu. Kat­rā kla­nā ir trīs dzīv­nie­ku pār­val­dī­ti to­tē­mi, kas rak­stu­ro dzī­vas būt­nes in­di­vi­du­ālās īpat­nī­bas.

Jā­pie­bilst, ka ne ti­kai in­di­āņiem bi­ju­ši to­tē­ma dzīv­nie­ki, tā­di bi­ja arī se­na­jām slā­vu tau­tām, Āf­ri­kas cil­tīm u.c. Arī da­žā­dām in­di­āņu cil­tīm dzīv­nie­ki at­šķi­ras (te mi­nē­ti po­pu­lā­rā­kie), tā­pēc nav ob­li­gā­ti jā­va­dās pēc šeit ap­rak­stī­tās shē­mas un «jā­iz­vē­las» starp kā­du no 12 dzīv­nie­kiem. Mē­ģi­niet to sa­just in­tui­tī­vi vai pēc vē­ro­ju­miem! Da­žus cil­vē­kus ne­kad ne­sa­kož čūs­kas, ci­ti brī­niš­ķī­gi sa­pro­tas pat ar vis­nik­nā­ka­jiem su­ņiem, vēl kā­dam bur­tis­ki līp klāt ka­ķi, vēl kāds jūt dvē­se­les rad­nie­cī­bu ar zir­giem. Kāds ūde­nī jū­tas tik­pat brīvs kā zivs, cits lū­ko­jas uz vi­su kā ēr­glis, no aug­šas, vēl kāds la­bi jū­tas ko­ku tu­vu­mā.

Ne­re­ti cil­vē­ki jau no pirm­ā ska­tie­na iz­jūt vai nu tū­lī­tē­jas sim­pā­ti­jas, vai ne­iz­skaid­ro­ja­mas anti­pā­ti­jas. Tās var būt arī to­tē­mis­ko sak­ņu iz­paus­mes. Ie­do­mā­jie­ties da­bā lap­sas un vis­tas, pie­kū­na un čūs­kas sa­tik­ša­nos! No vie­nas pus­es – vēl­me ap­ēst, no ot­ras – vēl­me aiz­bēgt un no­slēp­ties. Tas pats at­tie­cas uz sa­strā­dā­ša­nos ko­lek­tī­vā, uz at­tie­cī­bām ģi­me­nē.

Aiz­stā­vis pa­lī­dzēs vien­mēr

Ja sa­jū­tat se­vī rad­nie­cī­bu ar sa­va to­tē­ma dzīv­nie­ku, jūs va­rat mek­lēt ar to cie­šā­ku saik­ni, pie­mē­ram, caur me­di­tā­ci­jām, sap­ņiem. Va­rat tu­rēt mā­jās at­tie­cī­ga dzīv­nie­ka fi­gū­ri­ņu vai at­tē­lu, lab­vē­lī­gu ie­dar­bī­bu no­dro­ši­na ro­tas­lie­ta ar to­tē­ma sim­bo­la at­tē­lu, vē­lams, no dārg­me­tā­la. Var gla­bāt mā­jās, pie­mē­ram, no ze­mes pa­cel­tu va­na­ga spal­vu, ja jū­su to­tē­ma dzīv­nieks ir va­nags. Un ne­kā­dā ga­dī­ju­mā ne­drīkst no­ga­li­nāt sa­va to­tē­ma dzīv­nie­ku vai da­rīt tam pār­i – tas so­la ne­lai­mi. Jā­būt pie­sar­dzī­gam ar to­tē­ma dzīv­nie­ka at­tē­la te­to­vē­ša­nu – tas var būt bīs­ta­mi.

Kat­ram to­tē­mam rak­stu­rī­ga arī at­bil­sto­ša dzī­ves vi­de, tā­pēc vē­lams ie­kār­tot sa­vu mā­jok­li at­bil­sto­ši tām ie­zī­mēm, kas der at­tie­cī­ga­jam dzīv­nie­cis­ka­jam spē­kam, aiz­gād­nim – to­tē­mam. Jūs do­mās va­rat vēr­sties pie sa­va sar­gā­jo­šā ga­ra un lūgt vi­ņam pa­lī­dzī­bu vai aiz­sar­dzī­bu. Katrs to­tēms mums kaut ko arī liek mā­cī­ties, at­gā­di­na par īpa­šī­bām, ku­ras ne­pie­cie­ša­mas.

Nav sva­rī­gi, vai to­tē­ma dzīv­nie­ka at­tēls ir jums klāt vai nav, gal­ve­nais ir sa­vu lū­gu­mu iz­teikt ar tī­ru sir­di, pa­tie­si un ti­cot. In­di­āņi uz­ska­tī­ja – ja bie­ži vēr­sī­sie­ties pie sa­va aiz­stāv­ja, ar lai­ku var pa­rā­dī­ties vi­ņam rak­stu­rī­gās īpa­šī­bas, pie­mē­ram, pre­ci­zi­tā­te, vil­tī­ba, spēks u.c.

Pret to­tē­mu jā­at­tie­cas ar cie­ņu, tas jā­ie­mīl no sirds, tad viņš no­teik­ti vien­mēr pa­lī­dzēs un ap­vel­tīs ar sa­vām la­bā­ka­jām īpa­šī­bām. Ja to vi­su uz­ska­tāt par ne­no­piet­nu āk­stī­ša­nos, la­bāk ne­maz ne­mē­ģi­nāt se­vī ko mai­nīt. *

Bruņ­ru­pu­ča klans – Bebrs, Brū­nais lā­cis, Bal­tā zoss

(Ze­mes sti­hi­ja)

Bruņ­ru­pu­cis ir kā mi­ni­atūrs sta­bi­li­tā­tes, iz­tu­rī­bas un at­bal­sta at­spulgs. Cie­tās aiz­sarg­bru­ņas bruņ­ru­pu­cim no­dro­ši­na kom­for­tu un dro­šī­bu. Bruņ­ru­pu­cis tiek aso­ci­ēts ar Zem­i, jo ir stingrs, sta­bils un arī ne­sa­tri­ci­nā­mi ne­at­lai­dīgs. Pir­ma­jā brī­dī viņš šķiet smag­sva­ra ne­veik­lis, ta­ču vi­ņam vien­mēr pie­mīt mērķ­tie­cī­ba un no­teik­tī­ba iz­vē­lē­tā mēr­ķa sa­snieg­ša­nā. Glu­ži kā fa­bu­lā un pa­sa­kā par bruņ­ru­pu­ča un za­ķa skrie­ša­nos – bei­gu bei­gās uz­va­rē­ja bruņ­ru­pu­cis, kurš lē­ni, bet ne­at­lai­dī­gi vir­zī­jās uz mēr­ķi, ne­vis pār­mē­ru ro­sī­gais za­ķis, kas spē­kus iz­tē­rē­ja nie­kiem. Bruņ­ru­pu­cis sim­bo­li­zē tā­du stā­vok­li, kad zem kā­jām jū­tams stingrs pa­mats. Viņš at­gā­di­na par ne­pie­cie­ša­mī­bu sa­sniegt dro­šu un sta­bi­lu stā­vok­li uz­ti­ca­mā vi­dē.

Šā kla­na cil­vē­ki ir līdz­īgi bruņ­ru­pu­čiem – ļo­ti me­to­dis­ki, prak­tis­ki un mērķ­tie­cī­gi. Tie ir ļau­dis, ku­ru ie­da­ba rad­nie­cī­ga ze­mei, aug­snei, augiem un vi­sam, kas at­tīs­tās.

*

Per­so­nī­gais to­tēms cil­vē­kiem, kas dzi­mu­ši 20. IV–20. V – Bebrs.

Mā­cī­bas, ko sniedz to­tēms: uz­ti­cē­ša­nās, dar­ba mī­les­tī­ba, līdz­svars, pie­ķer­ša­nās, pa­cie­tī­ba.

Sa­bied­ro­tais – Čūs­ka. Tā sim­bo­li­zē past­āvī­gas pār­mai­ņas.

Bebrs do­das uz priekš­u pa­ma­zām, ta­ču ne­pie­lū­dza­mi, sā­ku­mā ie­lie­kot stin­gru pa­ma­tu. Viņš ir spē­jīgs sma­gi strā­dāt un ar ne­at­lai­dī­gām pū­lēm ne­pār­trauk­ti mai­na un uz­la­bo vi­di gan dar­bā, gan mā­jās. Ja jū­su to­tēms ir Bebrs, tad esat ap­vel­tī­ti ar ne­at­lai­dī­bu, pat stūr­gal­vī­bu, kon­sek­ven­ci, īpa­ši ne­stei­dza­ties un kat­ru dar­bu cen­ša­ties pa­da­rīt me­to­dis­ki un se­cī­gi, past­āvī­gi la­bo­jot arī pie­ļau­tās kļū­das un piln­vei­do­jo­ties, pa­tei­co­ties per­so­nī­ga­jai pie­re­dzei. Da­bā beb­ri bū­vē dam­bjus, aiz­tu­rot ūdens plūs­mu. Tā­pat arī jums jā­cī­nās ar ne­lab­vē­ļiem, kas mē­ģi­na ie­pīt in­tri­gu tīk­los. Jūs mā­cā­ties no sa­vām kļū­dām, ta­ču mē­dzat būt ne­daudz lē­nī­gi, tā­pēc lē­mu­mi tiek pie­ņem­ti ne­stei­dzī­gi. Beb­ri iz­jūt dzi­ļu ap­mie­ri­nā­ju­mu ma­te­ri­āla­jā pa­sau­lē, starp lie­tām, kas sniedz dro­šī­bu, kom­for­tu, klu­su prie­ku, ta­ču pā­rāk ļau­ties sa­vām ie­gri­bām gan ne­va­ja­dzē­tu. Vē­lams arī ie­klau­sī­ties ap­kār­tē­jo ie­tei­ku­mos.

Per­so­nī­gais to­tēms cil­vē­kiem, kas dzi­mu­ši 22. VI­II–21. IX – Brū­nais lā­cis.

Mā­cī­bas, ko sniedz to­tēms: dros­me, tais­nī­gums, tāl­re­dzī­ba, ap­do­mī­ba, or­ga­ni­zē­tī­ba, zi­nāt­kā­re, va­dī­ša­na.

Sa­bied­ro­tais – Vilks. Pa­lī­dzēs at­brī­vo­ties no bai­lēm un pār­mē­rī­gas kaut­rī­bas.

Brū­nais lā­cis stin­gri stāv uz kā­jām, vi­ņam nav va­ja­dzīgs ci­tu at­balsts. To­mēr viņš lē­ni ap­rod ar pār­mai­ņām, do­dot priekš­ro­ku la­bi zi­nā­mam ļau­nu­mam, ne­vis ne­zi­nā­mam la­bu­mam. Vi­ņam la­bi pa­do­das no­kār­tot da­žā­das lie­tas – sā­kot ar mā­jas re­mont­u un bei­dzot ar strī­dī­gām si­tu­āci­jām tu­vi­nie­ku vi­dū. Šis pe­ri­ods ir Ra­žas laiks. Ja esat dzi­mis ša­jā laik­pos­mā, jūs iz­pau­žat sa­vu ener­ģi­ju caur prak­tis­ku­mu, tā­dē­jā­di pil­nī­bā at­klā­jot sa­vu iek­šē­jo po­ten­ci­ālu. Lā­cim rak­stu­rīgs ma­te­ri­ālis­tisks pa­sau­les ska­tī­jums, viss, kas ir ab­strakts, ne­re­dzams vai ne­jū­tams, vi­ņam ne­šķiet re­āls. Jūs la­bi iz­jū­tat de­ta­ļas, jums pa­tīk lie­tas iz­jaukt, sa­likt ko­pā, iz­pē­tīt, kā viss dar­bo­jas. Jā­sar­gās, lai dzī­vok­lis tā­dē­jā­di ne­pār­vēr­stos par īs­tu mi­dze­ni!

Lai gan pēc da­bas esat prak­tisks, jums pie­mīt arī spil­gta iz­tē­le, tā­pēc ne­re­ti fan­tā­zi­jas var ra­dīt mal­dī­gu priekš­sta­tu par da­žā­diem jau­tā­ju­miem. Jā­mā­cās sa­sais­tīt sap­ņus ar ik­die­nas re­ali­tā­ti; at­šķirt, kad va­jag pie­likt spē­kus dzī­ves plūs­mas iz­mai­nī­ša­nai un kad va­jag vien­kār­ši pie­ņemt tos ap­stāk­ļus, ku­rus ne­va­rat iz­mai­nīt.

Per­so­nī­gais to­tēms cil­vē­kiem, kas dzi­mu­ši 22. XII–19. I – Bal­tā zoss (vai gul­bis).

Mā­cī­bas, ko sniedz to­tēms: skais­tums, uz­ska­tu tra­di­ci­onā­lisms, mā­ka sa­ņemt un dot, pie­klā­jī­ba un māk­sla dzī­vot ko­pie­nā (ko­lek­tī­vā, sai­mē).

Sa­bied­ro­tais: Brie­dis. Pa­lī­dzēs jums kļūt at­brī­vo­tā­kam un sa­sniegt lie­lā­kus mēr­ķus.

Šis ir auk­stā­kais laiks ga­dā, kad da­ba šķiet pa­mi­ru­si un ap­klu­su­si. Ta­ču tas ir arī brī­dis, kad sāk for­mē­ties jaun­a dzī­vī­ba, jaun­a dzī­ve, kas drīz mo­dī­sies un dzims, kaut arī pa­gai­dām vēl snauž dzi­ļi zem ze­mes. In­di­āņi to dē­vē­ja par at­jau­no­ša­nās lai­ku, kad nakts pa­ma­zām kļūst īsā­kas, bet die­nas – ga­rā­kas.

Līdz­īgi sa­vam to­tē­ma dzīv­nie­kam jūs esat tāl­re­dzīgs un vien­mēr ga­tavs iz­pē­tīt ne­pa­zīs­ta­mas te­ri­to­ri­jas. Tiek­sme uz pil­nī­bu ļauj ar ne­pa­ras­tu «glan­ci» veikt pat pa­šus gar­lai­cī­gā­kos ru­tī­nas dar­bus. Do­dat priekš­ro­ku dar­bī­bai un kus­tī­bai, tā­pēc ar en­tu­zi­as­mu ķe­ra­ties pie jeb­ku­ru uz­de­vu­mu veik­ša­nas, tie­sa, vi­su līdz ga­lam iz­da­rīt ne­re­ti pie­trūkst pa­cie­tī­bas. Jū­su dzī­ves iz­ai­ci­nā­jums ir to ie­mā­cī­ties un tā­dē­jā­di gūt iz­prat­ni, kas ro­das ti­kai per­so­nī­gās pie­re­dzes ce­ļā. Dzī­ve jums ne rei­zi vien mā­cīs būt paš­pie­tie­ka­mam un prast pa­ļau­ties uz sa­viem spē­kiem, lai ras­tu vie­tu ša­jā pa­sau­lē. To­mēr tas ne­no­zī­mē, ka jums pa­vi­sam jā­at­rau­jas no sa­va «ba­ra».

*

Var­des klans – Dze­nis, Čūs­ka, Vilks (arī – Kal­nu lau­va jeb Pu­ma)

(Ūdens sti­hi­ja)

Var­de ir dzīv­nieks, kurš dzī­vo di­vē­ju dzī­vi. Vi­ņa vien­līdz la­bi jū­tas gan uz sau­sze­mes, gan ūde­nī. To vi­ņa sa­snie­gu­si, pa­tei­co­ties brī­niš­ķī­ga­jam trans­for­mā­ci­jas pro­ce­sam – me­ta­mor­fo­zei. In­di­āņiem Var­de sim­bo­li­zē Ūde­ni, jo tie­ši šis ele­ments vei­do til­tu, sav­star­pē­ji ie­dar­bo­jo­ties Gai­sa un Uguns mir­dzo­ši vieg­la­jām īpa­šī­bām ar Ze­mes iner­tu­mu. Var­de at­spo­gu­ļo tā­das Ūdens īpa­šī­bas kā pa­kļā­vī­gu­mu, plas­tis­ku­mu, mai­nī­bu, pie­lā­go­ša­nos pār­mai­ņām, plū­du­mu.

Šā kla­na cil­vē­kiem arī pie­mīt Var­des spē­ja vien­līdz la­bi dzī­vot di­vās pa­sau­lēs. Vi­ņi la­bi jū­tas gan tur, kur pul­sē emo­ci­jas un ro­das sap­ņi, gan ob­jek­tī­vās re­ali­tā­tes prag­ma­tis­ka­jā pa­sau­lē.

Šiem cil­vē­kiem ne­pa­tīk sma­gas si­tu­āci­jas, asi for­mu­lē­ju­mi. Dau­dziem Var­des kla­na pār­stāv­jiem ir dzied­nie­ka spē­jas – arī Ūdens ta­ču ir iz­cils dzie­di­nā­tājs! Ci­ti la­bi ār­stē ķer­me­ni, bet da­žiem ir spē­ja dzie­di­nāt arī prā­tu un pat dvē­se­li. Šiem ļau­dīm der šad un tad uz­tu­rē­ties ūdens tu­vu­mā – tas vi­ņus no­mie­ri­na.

Per­so­nī­gais to­tēms cil­vē­kiem, kas dzi­mu­ši 21. VI–21. VI­I – Dze­nis.

Mā­cī­bas, ko sniedz to­tēms: rit­ma iz­jū­ta, har­mo­ni­ja, mī­les­tī­bas rū­pes un pa­cie­tī­ba, prieks, vī­riš­ķī­ba, māk­sla aiz­sar­gā­ties.

Sa­bied­ro­tais: Bal­tā zoss. Ie­mā­cīs ne­at­lai­dī­bu un pa­cie­tī­bu.

Sā­kas ga­ro die­nu laiks, va­sa­ra, kad pie­pil­dās pa­va­sa­ra ap­so­lī­ju­mi. Dze­nis ir ša­jā lai­kā dzi­mu­šo spē­ka dzīv­nieks. Šis to­tēms ap­vel­tīts ar gā­dī­gu­mu un tie­cas aiz­sar­gāt ci­tus, pat nest upu­rus tu­vu cil­vē­ku la­bad, kas gan var rei­zēm no­vest pie ne­va­ja­dzī­gas paš­uz­upu­rē­ša­nās. Dze­ņa cil­vē­ki ne­lab­prāt šķi­ras no tiem, ku­rus uz­ska­ta par sa­vē­jiem «pēc li­ku­ma un tais­nī­bas», un šī no­slie­ce ie­tek­mē vi­ņu pri­vā­tās at­tie­cī­bas. Pret sve­šiem mēdz būt auksts un ne­ie­cie­tīgs. Vi­ņus vieg­li aiz­vai­not; kat­ra ne­veik­smes vai vil­ša­nās var no­vest pie se­vis žē­lo­ša­nas. Ba­gā­tās iz­tē­les dēļ bie­ži pār­spī­lē. Ja esat dzi­mis ša­jā pe­ri­odā, jums jā­mā­cās ne­iz­pūst no mu­šas zi­lo­ni un beigt rai­zē­ties par ne­ek­sis­tē­jo­šām pro­blē­mām. Pa­gāt­ni ne­at­griezt, nā­kot­ne pa­ti par se­vi pa­rū­pē­sies, dzī­vo­jiet šo­die­nā! Jo vi­si stre­si un trauk­sme pa­ras­ti jums ro­das no tā, ka spī­tī­gi ne­at­lai­žat ve­cas pie­ķer­ša­nās un pār­lie­cī­bas.

Per­so­nī­gais to­tēms cil­vē­kiem, kas dzi­mu­ši 23. X–22. XI – Čūs­ka.

Mā­cī­bas, ko sniedz to­tēms: mis­tē­ri­ja, pie­lā­go­ša­nās māk­sla, sie­viš­ķī­ba, spē­ja pār­tapt, dzied­nie­cī­ba.

Sa­bied­ro­tais: Brū­nais lā­cis. Viņš ie­mie­so spē­ku un žēl­sir­dī­bu un pra­tīs pie­ko­ri­ģēt jū­su dar­bī­bu.

Čūs­kai pie­mīt spē­ja vieg­li at­stāt ve­co pa­gāt­nē (no­mest ve­co ādu) un veikt kra­sas pār­mai­ņas sa­vā dzī­vē. Čūs­kas gal­vā vir­mo ide­jas, vi­ņa vieg­li pie­lā­go­jas jaun­ām si­tu­āci­jām, vi­ņai pie­mīt spēks un iz­tu­rī­ba cī­ņā ar lik­stām. Pe­ri­odu no ok­tob­ra bei­gām līdz no­vem­bra bei­gām dē­vē­ja par Sal­nu lai­ku, tas ir ga­da cik­la krēs­las brī­dis, kas at­bilst sau­lrie­tam die­nas cik­lā. Cil­vē­ki, kas dzi­mu­ši ša­jā lai­kā, ap­vel­tī­ti ar uni­kā­lām spē­jām, vi­ņiem pie­mīt tiek­sme no­skaid­rot vi­su ne­skaid­ro un ci­tu acīm slēp­to. Vi­ņi ir dzi­mu­ši mis­ti­ķi un fi­lo­zo­fi em­pī­ri­ķi. Ja esat Čūs­kas cil­vēks, jūs va­rat pa­cel­ties gan sa­jūs­mas vir­sot­nēs, gan ie­krist iz­mi­su­ma bez­di­be­nī. Vien­mēr at­ce­rie­ties, ka dzī­ves iz­ai­ci­nā­ju­mi ļauj jums at­brī­vo­ties no pa­ša iz­vei­do­ta­jiem rām­jiem un augt tā­lāk. Cī­ņa ar pro­blē­mām pār­bau­da jū­su spē­ju re­ģe­ne­rē­ties un ātr­i at­jau­not spē­kus.

Per­so­nī­gais to­tēms cil­vē­kiem, kas dzi­mu­ši 19. II–20. II­I – Vilks (arī Pu­ma jeb Kal­nu lau­va).

Mā­cī­bas, ko sniedz to­tēms: ini­ci­atī­va, āt­rums, gra­ci­ozi­tā­te, no­slē­pu­mai­nī­ba.

Sa­bied­ro­tais: Brū­nais lā­cis. Pa­lī­dzēs kļūt ie­cie­tī­gā­kam pret ci­tu cil­vē­ku vā­jī­bām.

Vilks ir ļo­ti jū­tīgs, ap­vel­tīts ar in­tu­īci­ju un spēj at­šķirt pat la­bi no­mas­kē­tas jū­tas un no­do­mus. Tie­sa, tiek­sme uz līdz­pār­dzī­vo­ju­mu spēj vi­ņu pa­da­rīt lēt­ti­cī­gu un emo­ci­onā­li ne­no­tu­rī­gu, ja viņš ļauj sa­vas da­bas sen­ti­men­tā­la­jai pus­ei ņemt virs­ro­ku par sa­prā­tu.

In­di­āņi šo skar­bo zie­mas bei­gu pos­mu un pa­va­sa­ra sā­ku­mu dē­vē­ja par Ne­mie­rī­go vē­ju lai­ku, tas ir brī­dis, kad no­tiek strau­jas pār­mai­ņas pirms da­bas lie­lās at­mo­das. Līdz­īgi vil­kam jums ir «la­ba oža», ne­at­stā­sie­ties no sa­va me­dī­ju­mi un ie­siet līdz uz­va­ro­ša­jam mēr­ķim, ne­re­ti jeb­kā­diem lī­dzek­ļiem. Jūs mī­lat vi­su, kas tī­kams ausij un acij, jūs ie­prie­ci­na ra­do­ši pa­sā­ku­mi, sa­vu­kārt ik­die­nas pie­nā­ku­mi jums vien­al­dzī­gi – vien­kār­ši nav in­te­re­san­ti. At­jau­not­nei jā­sā­kas dvē­se­lē, mek­lē­jiet ie­spē­jas iz­paus­ties un at­brī­vo­ties no jums no­teik­ta­jām pra­sī­bām. Der vai­rāk pie­vēr­sties prak­tis­ka­jai pus­ei. Jū­su dzī­ves iz­ai­ci­nā­jums – at­brī­vo­ties no no­sa­cī­tī­bas un si­tu­āci­jām, kas ie­ro­be­žo jū­su ho­ri­zon­tu.

*

Tau­re­ņa klans – Brie­dis, Krauk­lis, Ūdrs

(Gai­sa sti­hi­ja)

Tau­riņš uz­sāk dzī­vi kā­pu­ra vei­do­lā un pēc tam, pār­cie­šot da­žā­das pār­vēr­tī­bas, ie­gūst spē­ju li­dot. Viņš li­di­nās, pli­vi­not traus­los, ko­šos spār­ni­ņus. In­di­āņu cil­tis ne­iz­vē­lē­jās tau­ri­ņu par Gai­sa sti­hi­jas to­tē­mu ti­kai vi­ņa brī­niš­ķo pār­vēr­ša­nās spē­ju vai skais­tu­ma dēļ. Tau­re­nis līdz­īgi gai­sam at­ro­das past­āvī­gā kus­tī­bā, ne­rim­sto­šā, ne­no­gur­sto­šā dar­bī­bā, pār­li­do­jot no vie­nas vie­tas uz ci­tu. Gai­sa sti­hi­ja – tas ir lie­lais pār­vei­do­jo­šais sā­kums. Vē­ja el­pa vien­mēr mai­na pa­sau­li, at­mo­sfē­ru, no­ska­ņu. Tau­ri­ņa skais­tums ap­gais­mo vi­su, kam viņš pie­ska­ras. Tau­re­ņa cil­vē­kos ap­slēp­tas lie­las no­va­to­ra spē­jas. Vi­ņi ap­vel­tī­ti arī ar zint­nie­ka, brī­num­da­ra spē­jām, prot no­dot in­for­mā­ci­ju no vie­nas pa­sau­les ci­tai.

Šā kla­na cil­vē­ki ir ļo­ti ro­sī­gi, vi­ņi jū­tas la­bi, ja ar­vien pār­ce­ļas uz jaun­am vie­tām, ja vi­ņiem ar­vien ro­das jaun­as ide­jas, jā­ķe­ras klāt jaun­iem dar­biem un jā­do­mā jaun­i vei­di, kā šos dar­bus veikt. Aši un dzī­vī­gi, vi­ņi ir vien­mēr aiz­ņem­ti, ne­kā­di ne­vē­las rim­ties, at­ro­das mū­žī­gā li­do­ju­mā un ne­mīl il­gi pa­likt uz stin­gras ze­mes. Vi­ņiem va­ja­dzī­ga at­vēr­ta tel­pa, brī­vī­ba; jeb­kā­di ie­ro­be­žo­ju­mi vi­ņiem kai­tē.

Per­so­nī­gais to­tēms cil­vē­kiem, kas dzi­mu­ši 21. V–20. VI – Brie­dis.

Mā­cī­bas, ko sniedz to­tēms: jū­tī­gums, gra­ci­ozi­tā­te, āt­rums, ra­do­ša aiz­rau­tī­ba, sir­snī­ba, ga­rī­gā kon­tak­tē­ša­nās.

Sa­bied­ro­tais: Pū­ce. No vi­ņas jūs ie­mā­cī­sie­ties past­āvī­bu un pa­cie­tī­bu.

Ļo­ti, ļo­ti jū­tīgs un ātr­i pa­zīst arī ci­tu cil­vē­ku iz­jū­tas un va­ja­dzī­bas – at­šķi­rī­bā no sa­vē­jām... Ne­spē­ja kon­cen­trē­ties un pa­likt kaut mir­kli mie­rā bie­ži trau­cē pa­veikt to, uz ko pa­tie­sī­bā spē­jīgs.

Brie­ža cil­vē­kiem pie­der zie­dē­ša­nas laiks. Tā­pēc ša­jā pe­ri­odā dzi­mu­ša­jiem ļau­dīm tiek pie­dē­vē­tas me­žu ka­ra­ļa, lep­nā un ma­jes­tā­tis­kā brie­ža īpa­šī­bas. Jū­su ener­ģi­ja pa­kļau­ta spē­jām pār­mai­ņām, jo ie­de­ga­ties par ko vie­nu, bet va­rat būt ab­so­lū­ti auksts at­tie­cī­bā pret ko ci­tu. To, kas jums pa­tīk, jūs pa­vei­cat ar ap­skau­ža­mu aiz­rau­tī­bu, bet, ja kas nav pa prā­tam – la­bā­ka­jā ga­dī­ju­mā apā­tis­ki muļ­ļā­jat. Jūs esat iz­do­mas ba­gāts un spē­jat vis­la­bā­ka­jā vei­dā iz­man­tot tos ma­te­ri­ālus, kas pa ro­kai, ti­kai cen­tie­ties ne­pie­sār­ņot sa­vu ap­kār­tē­jo vi­di, va­do­ties pēc prin­ci­pa «gan jau saim­nie­cī­bā no­de­rēs». Tel­pai ap jums jā­būt tī­rai un ēr­tai.

Per­so­nī­gais to­tēms cil­vē­kiem, kas dzi­mu­ši 22. IX–22. X – Krauk­lis.

Mā­cī­bas, ko sniedz to­tēms: vie­dums, gud­rī­ba, ga­rī­gums, sa­prā­tī­gums, sa­bied­ris­kums, har­mo­ni­ja.

Sa­bied­ro­tais: Pie­kūns. Pa­lī­dzēs līdz ga­lam re­ali­zēt pa­šus pār­dro­šā­kos pro­jek­tus.

Krauk­lim ne­pie­cie­ša­mi do­mu­bied­ri – tas sniedz dro­šī­bas iz­jū­tu. Vis­la­bāk darbs vi­ņam so­kas ko­lek­tī­vā. Vi­ņam ir pa­kļā­vī­ga da­ba, ir vien­al­dzīgs pret sān­cen­sī­bu, ne­cieš ķil­das un trok­sni, emo­ci­onā­lus sa­tri­ci­nā­ju­mus, pū­lo­ties sa­gla­bāt mie­ru par kat­ru ce­nu.

Krauk­ļa laiks ir pēc ru­dens saul­grie­žiem, kad die­nas sa­rau­jas īsā­kas. Tas ir Krī­to­šo la­pu laiks. Ša­jā lai­kā dzi­mu­šo cil­vē­ku ener­ģi­ja gal­ve­no­kārt vēr­sta uz iek­šē­jo re­sur­su kon­cen­trē­ša­nu ār­ējo ap­stāk­ļu ie­tek­mē­ša­nai, tā­pēc šā­du cil­vē­ku to­tēms, sar­gā­tājs gars ir Krauk­lis, ma­ģis­kais pa­va­do­nis ce­ļā uz ci­tām pa­sau­lēm, arī uz Mi­ru­šo pa­sau­li. Krauk­ļa cil­vē­ki ne­stās­tīs pir­ma­jam pre­tim­nā­cē­jam vi­sus sa­vus no­slē­pu­mus, bet eks­trē­mās si­tu­āci­jās var pie­saukt tā­das lie­tas, ka pēc tam ci­ti il­gi ne­iz­strēbs... Tā­pēc la­bāk Krauk­ļa cil­vē­kus no rām­jiem ne­iz­vest. Ja esat Krauk­ļa aiz­gā­dī­bā, jums vieg­lāk re­ali­zēt ci­tu ide­jas ne­kā sa­vē­jās, jūs la­bi pro­tat or­ga­ni­zēt un at­rast va­ja­dzī­gos cil­vē­kus, ta­ču esat pie­ra­du­ši uz­ņem­ties va­do­šo lo­mu un ne­mī­lat, ja jūs spiež pie­ņemt lē­mu­mus, ku­rus vē­lāk va­rat no­žē­lot. Dzī­vē ne­re­ti var nāk­ties sa­skar­ties ar iz­ai­ci­nā­ju­miem, kas pār­bau­dīs spē­ju sa­dar­bo­ties ar ci­tiem, sa­gla­bā­jot sa­vu ne­at­ka­rī­bu.

Per­so­nī­gais to­tēms cil­vē­kiem, kas dzi­mu­ši 20. I–18. II – Ūdrs.

Mā­cī­bas, ko sniedz to­tēms: ro­ta­ļī­gums, pa­tei­cī­ba, zi­nāt­kā­re, lab­vē­lī­ba, tī­rī­ba, sa­bied­ris­kums, mī­les­tī­ba, in­te­li­ģen­ce, ie­dzi­ļi­nā­ša­nās ga­rī­ga­jā pa­sau­lē.

Sa­bied­ro­tais: La­sis. Pa­lī­dzēs tik ļo­ti ne­ie­cen­trē­ties uz ko vie­nu un šad tad vien­kār­ši ļau­ties emo­ci­jām.

Ūd­ra cil­vē­kiem ne­pie­cie­ša­ma tī­rī­ba gan mā­jās, gan arī dar­bā. Vi­ņiem ir lie­tišķs prāts, vi­ņiem tīk kār­tot da­rī­ju­mus ar ci­tiem, ta­ču bie­ži vien vi­ņi uz­ņe­mas pā­rāk lie­lu at­bil­dī­bu. Ūd­ri ir me­to­dis­ki un kon­struk­tī­vi, ar tiek­smi uz ori­ģi­na­li­tā­ti, var pa­rā­dīt la­bas iz­gud­ro­tā­ja spē­jas, kaut arī vi­ņu ide­jas mēdz būt ab­so­lū­ti ne­prak­tis­kas.

Šo zie­mas pe­ri­odu dē­vē­ja par At­tī­rī­ša­nās lai­ku, tas ir zie­mas vi­dus, kad Ze­me at­tī­rās, ga­ta­vo­jo­ties auk­lēt jaun­o dzī­vī­bu. Tā­pēc cil­vē­ki, kas dzi­mu­ši ša­jā lai­kā, past­āvī­gi at­ro­das starp di­vām pre­tē­jām ener­ģi­jām, ie­spē­jams, tā­pēc se­nie ša­ma­ņi pie­šķī­ru­ši Ūd­ra to­tē­mu, jo ūdrs dzī­vo gan ūde­nī, gan uz ze­mes. Līdz­īgi ūd­ram jums pa­tīk kār­tī­ba un tī­rī­ba. Dzī­ves pie­spē­lē­tās si­tu­āci­jas pa­līdz jums kļūt dros­mī­gam un rī­ko­ties pēc sa­va prā­ta ap­svē­ru­miem, ne­vis tā, kā vē­las un gai­da ci­ti. Sa­vas ide­jas, lai arī pa­šas fan­tas­tis­kā­kās, jūs mā­cā­ties re­ali­zēt, iz­cī­not cī­ņas. Jūs da­rī­siet vi­su, mē­ģi­not sa­sniegt sa­vu mēr­ķi.

*

Va­na­ga klans – Pie­kūns, La­sis, Pū­ce

(Uguns sti­hi­ja)

Va­nags ir cēls putns, līdz­īgs ēr­glim. Zie­meļ­ame­ri­kas in­di­āņiem viņš ra­dī­ja aso­ci­āci­jas ar Sau­li, jo va­na­gam pie­mīt spē­jas li­dot lie­lā augs­tu­ma, tā­tad – tu­vāk Sau­lei. Viņš kal­po­ja kā pēr­ko­na un zi­bens sim­bols. Va­nags ie­mie­so tī­ro, sta­ro­jo­šo Uguns ener­ģi­ju. Vi­ņa mērķ­tie­cī­gais uz­bru­kums iz­rau­dzī­ta­jam upu­rim līdz­īgs pēk­šņa­jam, ap­žil­bi­no­ša­jam at­klās­mes uz­zib­snī­ju­mam, bet va­re­nais spēks rad­nie­cīgs ne­ap­val­dī­ta­jai Uguns ener­ģi­jai. Rei­zēm vi­ņu sa­lī­dzi­na ar mī­tis­ko Fē­nik­su, put­nu, kas spēj at­dzimt no pel­niem. Tas no­rā­da uz uguns spē­ju at­tī­rīt un pār­vei­dot, sa­da­līt ma­tē­ri­ju tās pirm­ele­men­tos un pēc tam sa­vie­not, lai ra­dī­tu jaun­u pa­sau­les tel­pu.

Šā kla­na pār­stāv­ji ne­re­ti va­dās pēc in­tu­īci­jas, vieg­li kāpj pa dzī­ves kāp­nēm augš­up. Vi­ņi vieg­li ie­de­gas par kā­du ide­ju, im­pul­sī­vi ie­sais­tās dar­bī­bā mir­klī­ga vi­li­nā­ju­ma ie­spai­dā. Kais­lī­gi mīl dzī­vi. Vi­ņus bie­ži pār­ņem dzirk­ste­ļo­jo­ša ie­dves­ma, ide­jas sprē­gāt sprē­gā, ar mil­zī­gu en­tu­zi­as­mu tiek sāk­ti jaun­i pro­jek­ti. Vi­ņi ir vē­rī­gi un ener­ģis­ki.

Per­so­nī­gais to­tēms cil­vē­kiem, kas dzi­mu­ši 21. II­I–19. IV – Sar­ka­nais pie­kūns.

Mā­cī­bas, ko sniedz to­tēms: ap­zi­nā­ša­nās, ie­dzi­ļi­nā­ša­nās, pa­tie­sī­ba, pie­lā­go­ša­nās pras­mes, lūg­ša­nās un at­vēr­tī­ba.

Sa­bied­ro­tais: Krauk­lis. Ie­klau­sie­ties vi­ņa pa­do­mos!

Pie­kū­nam tīk iz­pē­tīt jaun­as vie­tas, mek­lēt jaun­us ie­spai­dus un svai­gas ide­jas. Viņš var sa­sniegt lie­lus augs­tu­mus, to­mēr ir tiek­sme «li­di­nā­ties mā­ko­ņos». Ar aiz­rau­tī­bu uz­tver jeb­kā­du dzī­ves iz­ai­ci­nā­ju­mu, vieg­li ķe­ras pie jeb­ku­ras lie­tas, ta­ču ne­re­ti vi­ņam pie­trūkst ne­at­lai­dī­bas. Uguns ne­var degt bez Gai­sa, var­būt tie­ši tā­pēc ša­jā pe­ri­odā, ko mēs pa­zīs­tam kā Auna lai­ku, dzi­mu­ša­jiem Zie­meļ­ame­ri­kas ša­ma­ņi pie­dē­vē­ja pie­kū­na īpa­šī­bas. Pie­kūns ir no­mads, kle­jo­tājs; vi­ņam re­gu­lā­ri ne­pie­cie­šams mai­nīt ja ne dzī­ves­vie­tu, tad vis­maz mā­jok­ļa ie­kār­to­ju­mu. Ener­ģis­ki un en­tu­zi­as­ma pil­ni, ta­ču im­pul­si­vi­tā­te var no­vest pie pār­stei­dzī­giem sprie­du­miem un ne­sa­prā­tī­giem lē­mu­miem.

Per­so­nī­gais to­tēms cil­vē­kiem, kas dzi­mu­ši 22. VI­I–20. VI­II – La­sis.

Mā­cī­bas, ko sniedz to­tēms: paš­pār­lie­cī­ba, spēks, prieks, prā­ta asums, vie­dums un at­bil­dī­ba.

Sa­bied­ro­tais: Ūdrs. Viņš at­gā­di­nās par to, ka ir la­bi kaut vai šad un tad ie­klau­sī­ties ap­kār­tē­jos!

La­sis iz­pauž sa­vu ener­ģi­ju ar ro­ta­ļī­bu un mī­las pil­nām rū­pēm par sa­viem tu­vā­ka­jiem; krāš­ņās sav­star­pē­jās at­tie­cī­bās un spē­cī­gā vēl­mē būt sva­rī­gam, gri­bē­tam. La­sis prot uz­ņem­ties at­bil­dī­bu, ta­ču grū­tī­bas ro­das tad, kad viņš par vi­sām va­rī­tēm vē­las ci­tu cil­vē­ku vie­tā iz­dzī­vot sa­vu pa­ša dzī­vi. Jeb­ku­ra vil­ša­nās vai ne­lab­vē­lī­ga ap­stāk­ļu sa­kri­tī­ba ātr­i pār­vērš op­ti­mis­mu no­māk­tī­bā.

Šo pe­ri­odu – no jū­li­ja bei­gām līdz augus­ta bei­gām – in­di­āņi dē­vē­ja par Brie­du­ma lai­ku, tie­ši tad zie­me­ļu pus­lo­dē Sau­le sa­sniedz pa­šu ze­nī­tu un Da­bas mā­te dās­ni dā­vā sa­vus aug­ļus. Ša­jā lai­kā dzi­mu­šie ir aug­lī­gi un mērķ­tie­cī­gi, tā­pēc vi­ņiem tiek pie­dē­vē­tas la­ša īpa­šī­bas. Jū­su ener­ģi­ja, dās­nums un en­tu­zi­asms sniedz lie­lis­kas priekš­ro­cī­bas, bet ir sva­rī­gi se­kot, lai paš­pār­lie­cī­bā ne­pār­aug lep­nī­bā, ie­do­mī­bā, augst­prā­tī­bā, bez­kom­pro­mi­sa at­tiek­smē pret ci­tiem. Jā­ie­mā­cās val­dīt arī pār sa­vām emo­ci­jām. Kaut arī esat pie­ra­dis iz­vai­rī­ties no lik­te­ņa si­tie­niem un pre­to­ties pār­mai­ņām, jā­sap­rot, ka pa­tie­sā dzī­ves bau­da ir ro­da­ma ne tik daudz iz­lē­mī­bā, kā māk­slā re­dzēt un pie­ņemt dzī­vi tā­du, kā­da tā ir.

Per­so­nī­gais to­tēms cil­vē­kiem, kas dzi­mu­ši 23. XI–21. XII – Pū­ce.

Mā­cī­bas, ko sniedz to­tēms: mērķ­tie­cī­ba, sko­lo­ša­nas pras­me, lī­de­risms, dzi­ļas zi­nā­ša­nas.

Sa­bied­ro­tais: Brie­dis. Viņš uz­ņem­sies at­bil­dī­bu un iz­da­rīs iz­vē­li.

Pū­cei ir ass ska­tiens, kas pa­ma­na ik­vie­nu sī­ku­mu, un zi­nāt­kā­ra da­ba. Pū­ces iz­vai­rās no gar­lai­cī­gām un no­gur­di­no­šām si­tu­āci­jām, tā vie­tā iz­vē­lo­ties pa­likt vie­nat­nē ar sa­viem sap­ņiem un pār­do­mām. Vi­ņas ir ap­ķē­rī­gas un vieg­li pie­lā­go­jas. Ta­ču, ne­rau­go­ties uz sa­vu pat­stā­vī­bu, vi­ņām va­jag tu­vu cil­vē­ku sirds sil­tu­mu un at­bal­stu, tā­pēc pū­ces cie­na cie­šas sav­star­pē­jās at­tie­cī­bas. Šis pe­ri­ods, no 23. no­vem­bra līdz 21. de­cem­brim, in­di­āņiem bi­ja Ga­ro nak­šu laiks. Tad gaiss ir salts un dze­lo­ši svaigs. Cil­vē­ki, kas dzi­mu­ši ša­jā pe­ri­odā, skaid­ri redz to, kas vi­ņiem va­ja­dzīgs, un zi­na, ko vē­las pa­nākt. Dau­dzām tau­tām pū­ce ir gud­rī­bas, zi­nā­ša­nu sim­bols. Se­ko­jot sa­vai iek­šē­jai vir­zī­bai, jūs ķe­ra­ties pie jaun­ām ie­spē­jām un ne­re­ti ie­sais­tā­ties jaun­ās avan­tū­rās. Jums ne­pa­tīk ie­ro­be­žo­ju­mi, un jū­ta­ties la­bi, kad jums do­ta pil­nī­ga brī­vī­ba paš­iz­paus­mei.

Iz­man­to­ti ma­te­ri­āli no as­tro­lo­ģi­jas un ezo­tē­ri­kas in­ter­ne­ta re­sur­siem as­tro­zo­di­ac.ru, lo­vus­hka-snov.ru, vol­shebs­tvo.in.ua, magickey.com.ua, light-of-an­gels.ru, znak-scor­pi­o.com u.c.

__

* To­tēms (no odžib­ve­ju oto­te­man – «vi­ņa ģints»). Gru­pas pirm­sen­ci un aiz­gād­ni sim­bo­li­zē­jošs dzīv­nieks, augs vai ob­jekts, kas tiek go­dāts kā šā pirm­ssen­ča «at­spulgs» ša­jā pa­sau­lē. To­tē­ma dzīv­nie­ku vai augu ne­drīkst no­ga­li­nāt vai kā tam kai­tēt, jo kai­tē­jums to­tē­mam ir kā kai­tē­jums asins­ra­di­nie­kam un gru­pas aiz­gād­nim, kas var no­vest pie aiz­sar­dzī­bas zu­du­ma un at­nest ne­lai­mes. Rad­nie­cī­bas sai­tes starp gru­pu un to­tē­mu jā­uz­tur ar re­gu­lā­riem ri­tu­āliem, no­stip­ri­not tās un no­dro­ši­not gru­pai aiz­sar­dzī­bu un uz­plau­ku­mu.