Vētrainas festivālu vasaras noslēgumā savu debijas albumu izdevis kādreizējās grupas „Hospitāļu iela” līdera Edgara Šubrovska ansamblis „Manta” - vienpadsmit albuma dziesmas uz diviem lenšu magnetofoniem ierakstītas Ingus Baušķenieka studijā „Bicycle Systems”, protams, paša „dzeltenā pastnieka” modro acu uzraudzībā.
„Gan „Manta”, gan es nu atkal baudījām pirmos soļus divceliņu analogajā ierakstā - medijā, kas man tagad šķiet pārākais no visiem zināmajiem. Ja šis izdevums iegūs arī vinila formātu, tad arī plašākai publikai kļūs iespējami ievērtēt nedaudz atmirušās šobrīd nesaciparotās skaņas skaistumu – tagad jau šodienīgākā piegriezumā,” tā Baušķenieks. Jāpiebilst, ka bez Šubrovska (viņš grupā ir vokālists, ģitārists, basists un visu dziesmu autors) šajā apvienībā muzicē arī ērģelīšu pavēlnieks Edgars Mākens („Gaujarts”), taustiņnieks Oskars Upenieks (viņam ir savs „new wave/experimental/industrial” projekts „E.M.D.”) un bundzinieks Raitis Viļumovs, kurš gan diemžēl nedaudz „sasmērējies”, piedaloties Eirovīzijā grupas „Aarzemnieki” rindās, taču gan jau tas publikai piemirsīsies – spēlē šis puisis ļoti labi. „Ja ir labs saturs, žanram nav nozīmes. Šādu teoriju ansamblis „Manta” arī pamazām pierāda, spēlējot savas dziesmas tādos mūzikas stilos, kādi konkrētajā brīdī šķiet interesantākie un atbilstošākie dziesmai,” tā par sevi paši grupas dalībnieki.
PAR. Ir cilvēki, kuru mūzikai vienmēr ir vērtība, neskatoties uz to, kurā projektā un kādā stilā viņi spēlē – viens no tādiem ir Edgars Šubrovskis. Viņš radīja interesantu mūziku jau pirms pāris gadu desmitiem, stūrējot pankroka grupu „M. Gvarde”, kam sekoja ne mazāk veiksmīga darbība supergrupā „Kartāga”, arī „Hospitāļu ielā” un dažādos blakusprojektos. Arī „Manta” ir manta, it īpaši jau tekstu ziņā – lielākoties tos radījis pats Edgars, ir arī pa kādai Klāva Elsberga un Artūra Puntes vārsmai. Pavirši klausoties šo dziesmu dziļumu varbūt arī neizprast, bet rūpīgāk izvērtējot – noklausieties kaut vai it kā padebilo „Jāsmejas kopā”!
PRET. Sadarbības ar Ingu Baušķenieku pluss vienlaicīgi ir arī lielākais mīnuss – „Manta” pārsvarā izklausās pēc „Dzeltenajiem pastniekiem – 2”. Iespējams, ka viņiem pašiem tas pat varētu būt kompliments, taču no klausītāja viedokļa – kāpēc klausīties kopiju, ja var dabūt oriģinālu. Otra lieta – Šubrovska mīlestība uz krievu bardu mūziku ir vispārzināma, taču krieviski dziedātā „Pred plus” pamatīgi krīt ārā no kopējā konteksta.
