No pirmā līdz beidzamam raidījumam šovā vērojām kādu īpašu pāri – ratiņkrēslā dejojošo biznesa analītiķi Mārtiņu Oliņu un dejotāju, arī skaistumkaralieni Ilzi Jankovsku. Pēc šova Mārtiņš tandēmā ar Ilzi plāno atvērt deju skolu ratiņkrēslos sēdošiem cilvēkiem.
Mārtiņš Oliņš atzīst, ka, sākoties šovam, viņš bija mazliet nobijies, domājot, kā uz viņu reaģēs skatītāji deju zālē un pie televizora ekrāniem. «Jau nākamajos raidījumos uztraukums un apjukums izzuda, jo likās, ja mani neizbalso no šova, tātad patīku skatītājiem. Tādēļ arī bija vēlme noturēties šovā un izdomāt arvien jaunus priekšnesumus. Tā arī sākās spēle ar deju. Tagad, kad šovs beidzies, nav tik liels fiziskais nogurums kā emocionālais. Ikdiena bija ļoti saspringta un piesātināta – darbs, dejas, darbs, dejas. Pilnībā bez atpūtas. Brīžiem jau likās, ka visa kā ir par daudz. Taču, jo smagāks darbs un lielāks nogurums, jo abi ar Ilzi sākām realizēt labākas idejas uz deju grīdas,» sarunā ar »Vakara Ziņām« stāsta Mārtiņš.
Vienā no beidzamajiem šova raidījumiem Mārtiņš pat neslēpa aizkulisēs asaras. Lai arī skatītājiem likās, ka Mārtiņš pārdzīvo žūrijas izteiktās kritiskās piezīmes, viņš apgalvo, ka raudājis citu iemeslu dēļ. «Deja un tās mūzika man bija ļoti īpaša. Tā man asociējās ar paša piedzīvotajām jūtām reālajā dzīvē, kas nebija saistītas ar šovu un tiesnešiem. Iespējams, ka tajā mirklī, kad apraudājos, visa kā bija par daudz,» skaidro Mārtiņš.
Viņš nenožēlo, ka piekritis piedalīties šajā šovā, lai arī darbā piedzīvoti sastrēgumi: «Šovā esmu nometis gandrīz astoņus kilogramus no sava svara. Man ir spēcīgāks rumpis, esmu kļuvis kustīgāks. Esmu apguvis dejošanu un izjūtu ritmu. Esmu iemācījies kontrolēt emocijas, kļuvis pacietīgāks. Tāpēc esmu ļoti priecīgs, ka man bija šāda iespēja piedalīties šovā. Uzvara man nebija svarīga. Es gribēju pierādīt, ka var izdarīt to, ko ir vēlme darīt. Vajag tikai uzdrīkstēties!»
Mārtiņš sapņo par mierpilnām brīvdienām pēc šova fināla, ko pavadīs savu vecāku mājās Ādažos. Taču jau pēc tam, kad būs atgūti spēki, Mārtiņš ne tikai turpinās ar Ilzi startēt ratiņkrēslos sēdošu cilvēku deju sacensībās, bet arī grasās atvērt deju skolu ratiņniekiem. «Gribu attīstīt Latvijā ratiņdejas. Vienīgi vispirms jāatrod interesenti, kas vēlas to darīt. Jāsameklē arī telpas, kur mēs to varētu darīt. Zinu, ka Ilze man palīdzēs, viņa būs pasniedzēja. Latvijā ratiņdejas bija apstājušās vairāku gadu garumā. Kad pats pirms 13 gadiem nokļuvu ratiņkrēslā, tad vēl bija pāris ratiņdejotāji. Taču viss pajuka un visu šo laiku nekas nenotika. Tāpēc man ir apņēmība šo kustību atjaunot. Būtu tik labi, ja man šeit Latvijā uzrastos konkurence, būtu iespēja augt un attīstīties,» par nākotnes nodomiem stāsta Mārtiņš.
