Pašlaik itin nopietni tiek apspriests lidojums uz Marsu. Citu galaktiku civilizācijas gan vēl nav parādījušās uz Zemes, lai gan filmā «Žandarms un marsieši» amizantais komiķis Luijs de Finess nospēlēja smieklīgu satikšanos ar citplanētiešiem. Un, kā pierādījis laiks un notikumi, tas, kas kādreiz šķita fantastika, mūsdienās ir realitāte.
Mikroviļņu krāsni izmantojam? Protams! Helikopteru, zemūdeni un tanku esam redzējuši? Ja ne tuvplānā, tad vismaz bildēs? Esam! Tas viss tika izfantazēts laikā, kad ne smakas nebija no līdzīgām tehnoloģijām. Tāpēc var apgalvot, ka nav nekā neiespējama: ja vien kāds ir spējis kaut ko izgudrot, tātad būs kāds cits, kurš izdomās, kā to īstenot.
Kā «izgatavot» bērnu bez seksa
Pirms vēl kas tāds parādījās realitātē, tika paredzēta tagadējo smārtfonu izmantošana, elektroniskās avīzes ieviešana un sirds transplantācija. Jā, arī bērna radīšana mēģenē – jau 1930. gadā ticis aprakstīts, kā var «izgatavot» bērnu bez seksa un visām tām glupībām par kāpostiem un stārķi. Vai 3D televizora izgatavošana – par to ierunājās tad, kad televizors bija gandrīz viens no pasaules brīnumiem. Pat roku žāvētāju vispirms aprakstījis amerikāņu zinātniskās fantastikas sensejs Roberts Hainlains, un pēc astoņiem gadiem tas jau darbojās tur, kur jādarbojas. Viņš jau 20. gadsimta 40. gados izdomāja, ka mašīnas degvielas vietā izmanto Saules enerģiju un spēj pašas iebraukt stāvvietā.
Pamatojās uz zinātnes likumsakarībām
Mūsdienās nākotnes modelētāji jeb futurologi savas prognozes no pirksta neizzīž. Viņi izmanto zinātni, lai analizētu nākotnes variantus. Interesantāk šķiet meklēt apstiprinājumu tām fantāzijām, ko pirms daudziem gadu desmitiem vai pat simtiem izteikuši rakstnieki un mākslinieki, kamēr neuzzini, ka visi zinātniskās fantastikas autori nav bijuši tikai rakstnieki. Starp viņiem bija biologi, matemātiķi, fiziķi, un, iespējams, tieši tāpēc ar lielu ticamības pakāpi viņi spēja savā prātā uzmodelēt to, kas varētu būt. Taču Žils Verns, nebūdams zinātnieks, savos romānos ļāvis vaļu fantāzijai, balstoties uz sava laika zinātniskajiem atklājumiem.
Britu dabaszinātnieks, fiziķis, matemātiķis un izgudrotājs Roberts Boils 17. gadsimtā uzrakstīja versijas par gaidāmajiem atklājumiem zinātnē. Šis dokuments sastāvēja no 24 punktiem, un gandrīz visi ir piepildījušies. Jāpiebilst, ka uz Boilu drīzāk var attiecināt apzīmējumu futurologs, nevis fantasts, jo viņš nevis vienkārši izfantazēja savas prognozes, bet, pārstāvot eksaktās zinātņu nozares, spēja prognozēt notikumu attīstību un progresu. Viņš uzskatīja, ka cilvēka dzīvi varēs pagarināt, bet orgānus – transplantēt, kā arī ārstēt ar bezkontakta metodi. Varēs izgatavot nenogremdējamus kuģus, kas peldēs visos virzienos, psihotropās vielas, kā arī nekavējoties noteikt ģeogrāfiskās koordinātas.
Par spīti pareģojumam Latvija negrimst
Vai viss piepildās? Pagaidām ne. Vismaz automašīnas pa gaisu vēl nepārvietojas. Pirms apmēram 80 gadiem arī domāja, ka nākotnes apģērbā izmantos elektrību un ar to varēs noteikt, vai pretimnācējs vai blakus gājējs ir labvēlīgi noskaņots.
Lai gan lasītājus mēdz biedēt, ka gaišreģa un futurologa Gordona Maikla Skalliona pareģotās katastrofas tiešām notiek, esam piedzīvojuši un arī pārdzīvojuši 2012. gadu, kad, kā atreferē portāls www.kasjauns.lv, Antarktīdai bija jāpārvēršas par «zaļo kontinentu» un vienu no planētas «maizes klētīm», bet Eiropai jābūt zem ūdens – Skandināvijas vietā jābūt tikai pāris šērām, Parīzes un Londonas vietā – mazām saliņām, bet Romai jāatrodas pilnībā zem ūdens. Pēc viņa pareģojumiem, Latvijā virs ūdens būtu palikusi tikai Apes apkārtne un Gaiziņš. Nu jau šiem tā sauktā futurologa paredzējumiem bija laiks piepildīties, bet nekā. Iespējams, viņš sajaucis gadskaitļus.
Nemaz nerunāsim par pasaules gala pareģotājiem, ar ko esam biedēti neskaitāmas reizes. Dzīvojam joprojām, izņemot tos fanātiķus, kas pasaules gala gaidās devušies nāvē. Pašlaik mistikas cienītāju vidū tiek apspriesti bulgāru gaišreģes Vangas it kā vai patiešām izteiktie pareģojumi. Vieni uzstāj, ka viņa esot paredzējusi AIDS vīrusa rašanos, citi raksta, ka tas esot teikts par Ebolas vīrusu. Ja Vanga nav precīzi pateikusi, kāda vīrusa izplatību viņa ir saredzējusi, tad tagad katru jaunu vīrusu var pierakstīt viņas pareģojumam.
Ugunsdzēsēji nelido kā Betmens
Viens no slavenākajiem fantastiem laikam gan bijis Leonardo da Vinči – arhitekts, anatoms, botāniķis, skulptors, inženieris, izgudrotājs, matemātiķis, gleznotājs, mūziķis un rakstnieks. Ģēnijs. Viņš uzzīmēja un aprakstīja savam laikam pilnīgi neraksturīgus tehnikas brīnumus, kuros var atpazīt helikopteru, zemūdeni un tanku, arī kalkulatoru. Šis ir pavisam niecīgs – tikpat kā nekāds – viņa paredzēto tehnoloģiju uzskaitījums.
Nav nemaz jāatkāpjas līdz Leonardo da Vinči dzīves laikam 15.–16. gadsimtā. Arī pagājušā gadsimta 50.–60. gados mākslinieki uz papīra uzlikuši savu nākotnes vīziju. Piemēram, ka augus audzēs pilnībā automatizēta sistēma, automobiļus varēs pārkrāsot dažās minūtēs, izmantojot elektromagnētisko pistoli, un televīzijas pārraides ar speciālu televīzijas magnetofonu varēs ierakstīt un noskatīties sev vēlamā laikā, ka būs slimnīcas kosmosā, bet ārstniecības iestādēs uz Zemes izmantos lāzerterapiju. Lai gan – tieši ap to laiku laboratorijās tika pētīta lāzera izmantošana. Te nu vietā jautājums par vistu un olu…
Viens uzzīmēja ugunsdzēsēju Betmena kostīmā – turpmāk tādā veidā dzēsīšot liesmas. Eh, pagaidām tā vēl nav.
Trauku skapis, kas seko saimniecei
Vēl pavisam nesen – 2014. gadā – jo īpaši Krievijas medijos tika atgādināts par fantasta un zinātniskās fantastikas rakstnieka Aizeka Azimova prognozēm, kam bija jāpiepildās līdz 2014. gadam. Ko tad viņš 1964. gadā solīja? Piemēram, ka rutīnas darbu paveiks visādas ierīces. Virtuvē būšot aparāts, kas ūdeni pārvērš kafijā. Varēs automātiski pagatavot ēst, turklāt virtuves tehnikai varēs ieprogrammēt laiku, kad ēdienam jābūt gatavam. Tagad tādi multivāres katli ir teju uz katra stūra. Azimovs esot rakstījis, ka televizori būs tik plāni, ka tos varēs piestiprināt pie sienas. Viņš arī paredzēja, ka roboti vai mākslīgais intelekts vēl nevaldīs pār pasauli, tos komandēs cilvēks. Viņš esot pareģojis arī to, ka uz Marsa nolaidīsies bezpilotu lidaparāti. Ne gluži tādiem vārdiem, kā tagad rakstu, bet Azimovs teicis, ka ēdienu varēs izaudzēt laboratorijā. Kāpēc ne? Jau izaudzē! Nu jau ēdienu var pat izprintēt. Ar 3D printeri. Mājās. Pagaidām katra Latvijas pensionāra mājvietā šāds tehnikas brīnums pilnīgi noteikti nav, bet Vācijā tādu piedāvājot gados veciem konkrētas slimības pacientiem.
Mājas un virtuves tēma ir interesējusi arī vairākus citus izgudrotājus un māksliniekus. Tāpēc šajā gadījumā var minēt, kas bija pirmais – vista vai ola. Proti, vai mākslinieks pirmais uzzīmēja savu fantāziju par ideālo virtuvi, un pēc tam kāda gudrā galva šo ideju realizēja, vai tas notika neatkarīgi vienam no otra? Jau 1956. gadā uz ekrāniem nonāca īsfilma, kurā bija atainota gudrā nākotnes virtuve. Tur gan figurēja perfolente, ar kuras palīdzību cilvēks visas darbības programmēja. Piemēram, uz displeja parādījās ēdiens, kas jāpagatavo. Tādu virtuvi tiešām izgatavoja – ar indukcijas plīti, infrasarkano grilu un vēl visādiem gadžetiem.
Vēl kāds pagājušā gadsimta 50. gados bija izfantazējis, bet cits – pagatavojis trauku skapi, kas virtuvē sekoja saimniecei, bet, kad to piekrāmēja ar netīriem traukiem, tas kļuva par trauku mazgājamo mašīnu. Diezgan biedējoši iedomāties, kā aiz tevis grabēdams vazājas skapis Latvijas sērijveida dzīvojamo namu niecīgajās virtuvītēs.
