Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Izklaide

RECENZIJA: David Bowie - „Blackstar”

© Publicitātes foto

Jādomā, ka pārskatāmā nākotnē mūzikas faniem tiks piedāvāta vesela grēda ar agrāk nepublicētajiem Deivida Bovija ierakstiem, viņa dziesmu izlasēm un agrīno albumu pārstrādātajām versijām – tā parasti notiek, ja aizsaulē aiziet kāda augstākā ranga slavenība, ierakstu koncerniem uz to vienmēr gribējies pasildīt rokas. Albuma izdošana „Blackstar” uz to it kā neattiecas, jo disks nāca klajā dziedātāja 69. dzimšanas dienā (tā bija 8. janvārī), bet leģendārais mūziķis mira divas dienas vēlāk, taču – kas zina, kas zina...

Pirmajās dienās gan neviens pat nenojauta, ka šis ir Bovija atvadu albums šī jēdziena visburtiskākajā nozīmē, tāpēc arī dziesmas "Lazarus" videoklips, kurā mūziķis redzams lidinoties virs slimnīcas gultas, tika tulkots dažādi – tikai vēlāk noskaidrojās skaudrā patiesība. Jāatgādina, ka Bovijs cīnījās ar vēzi pusotru gadu, taču diemžēl šajā praktiski bezcerīgajā cīniņā zaudēja. Uz skatuves „dzīvajā” viņš nebija manīts kopš 2006. gada, un daudziem mūzikas faniem tieši Bovija šovs bija kā pēdējā virsotne, kura sasniedzama koncertu apmeklējumu vēsturē. Diemžēl nesanāks. Aiz sevis Bovijs atstāja bagātīgu mantojumu, kas naudiskā izteiksmē vērtējams uz vairāk kā 100 miljoniem dolāru, bet garīgajās vērtībās – 27 studijas albumu, deviņi koncertnieki, neskaitāmas izlases, 121 (!) singls, videoklipi, dalība daudzās filmās utt. Bovijs kļuva slavens jau tālajā 1972. gadā ar albumu "The Rise And Fall Of Ziggy Stardust And The Spiders From Mars", bet savas turpmākās karjeras laikā britu topa pirmo aili iekarojis deviņas reizes, ieskaitot arī ar „Blackstar”. Šis disks sasniedza pirmo vietu arī ASV topā, kas viņam dzīves laikā nekad nebija izdevies.

PAR. Eksperimentāls psihedēliski progresīvs roks ar džeza piesitienu – nepavisam nav slikti! Albuma ierakstīšanai talkā tika aicināti relatīvi jauni un relatīvi mazpazīstami džezmeņi no Ņujorkas, tāpēc arī vismaz instrumentālā ziņā šajā darbā lielo lomu spēlē džeziskas improvizācijas. Paša Bovija balss, kā ierasti, ir halucinogēni hipnotiska, kas albumam piešķir teju vai kosmisku un sirreālu pieskaņu. No kompozīcijām izcelt gribētos „Sue (Or In A Season Of Crime)”, kas gan iepriekš jau dzirdēta kādā izlasē.

PRET. Ar atmiņā paliekošiem gabaliem te ir pavisam švaki, taču ko nu pelt mūžībā aizgājušu meistaru darbus – lai ir, kā ir.

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.