Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Izklaide

MŪZIKA: Iztrakošanās Aijas Vītoliņas gaumē

ŠOREIZ CITĀDĀKA. Tas, ka Aija Vītoliņa uz skatuves nebūs tērpusies greznās kleitās, nebūt nenozīmē, ka viņa slikti izskatīsies. Un gan jau arī ar dziesmām viss būs vislabākajā kārtībā © Kristīne KRAUZE

Jau rīt, 6. maijā, mūzikas namā Daile notiks kāds interesants pasākums – dziedātājas Aijas Vītoliņas solokoncerts My Babe Shot Me Down. Interesants kaut vai ar to vien, ka tajā izpildāmās dziesmas nav ietilpināmas nevienā konkrētā nišā.

Dziedās to, nezin ko

Lai gan Aija Vītoliņa, savulaik pazīstama kā Amber, uz lielās skatuves ir jau gadu gadiem (ja precīzāk - no 2001. gada), pasākums Dailē būs viņas pirmais šāda veida solokoncerts. «Ir bijušas soloprogrammas ar tango sastāvu, bet šis būs citādāks koncerts kaut vai tāpēc, ka muzikālais materiāls ir pavisam citādāks. Beidzot tapušas arī oriģināldziesmas. Noskaņa būs interesanta, tikai nesanāk nodefinēt, kas ir tas mūzikas virziens, kurā šo programmu var ielikt. Pamatā bija doma par 60.-70. gadu mūziku mūsdienu interpretācijā un izpildījumā, tomēr ir dziesmas arī no mūsdienām. Muzikālā sajūta ir tāda tumša, taču ne pesimistiska, drīzāk mistiska. Patiesībā man pat vieglāk pateikt, kas tas nebūs - tā nebūs romantiski saldsērīga programma ar skaistām kleitām. Izklausīsies banāli, bet, lai saprastu, kas ir šī programma, ir jānāk un jāklausās,» prāto Aija.

Šajā programmā lielākoties būs iekļautas arī dažādu citu mākslinieku dziesmu kaverversijas - Šēra, The Beatles, Jefferson Airplane, Procol Harum, Deivids Bovijs, Lana del Reja u.c. Taču būs arī oriģināldziesmas, kuras sarakstījuši Aijas grupas dalībnieki: čellists Kārlis Auzāns, ģitārists Mārcis Auziņš, taustiņnieks Kristaps Vanadziņš un sitamo instrumentu pārzinātājs Rūdolfs Dankfelds. Katrs no viņiem speciāli Aijai radījis vienu dziesmu. «Katrs no šiem skaņdarbiem ir īss, spilgts neierastas sadarbības rezultāts. Ir radušās četras jaukas, jaunas un krasi atšķirīgas dziesmas, kuras vieno tikai šim sastāvam izveidotais skanējums un sajūta,» saka Aija. Starp citu, minētais kvartets radies tikai uz šo solokoncertu. «Šis sastāvs ir diezgan eksperimentāls un jauns. Ar katru no šiem četriem esmu strādājusi kādā projektā, taču man kaut kā salikās bilde, ka vajag visus šos foršos mūziķus apvienot vienā projektā. Katrs no viņiem ir ļoti talantīgs un nāk ar savu pienesumu.»

Dzejo un spēlē ģitāru

Solokoncertā tiek solīti arī dažādi pārsteigumi, piemēram, Aija mēģinājumos strauji apgūstot ģitāras, mandolīnas un citu instrumentu spēles pamatus. «Ai, drausmas...» noskurinās dziedātāja. «Strauji apgūt ģitāru man nācās jau decembrī, kad man Viktors [Runtulis] pateica, ka ikgadējā Cabaret uzvedumā vajadzēs spēlēt solo. Kaut ko es mēģināšu [spēlēt], bet tas nebūs vienkārši. Vēl - Kārlim ir daudz un dažādu interesantu instrumentu, kurus viņš ir savācis, ceļojot pa ārzemēm. Es pat nezinu, kas tas tāds ir - kastveidīgs aparāts ar taustiņiem kā akordeonam, no kura var dabūt ārā neiespējamas skaņas, pilnīgs kosmoss! Viņa izpildījumā būs arī sologabals zāģim. Būs jautri!» Aija prot ieintriģēt.

Interesanti, ka trīs dziesmas tapušas ar viņas vārdiem, vai Aija pievērsusies dzejai? «Jā, piespiedu kārtā,» smejas dziedātāja. «Puiši teica, lai pamēģinu, nu, es tad arī pamēģināju. Man pirms kādiem desmit gadiem ir bijušas divas smieklīgas dziesmiņas par to, ka viss ir slikti. Patiesībā - nekas daudz nav mainījies,» joko Aija. «Noteikti ir cilvēki, kuriem [tekstu rakstīšana] sanāk labāk, bet kaut kā ir jāsāk, kaut kas jādara. Tas absolūti nenāca viegli, un es nezinu, vai es rakstīšu arī turpmāk. Taču par to labāk spriest klausītājiem. Dziesmas ir angliski, latviski nejūtos tik spēcīga. Angliski it kā vajadzētu justies vēl mazāk drošai, tomēr tā ir vieglāk. Man ar latviešu valodu ir kaut kādas īpašas attiecības, man ir ļoti grūti dziedāt latviski, teksti ļoti sarežģīti iet galvā. Es nezinu, kāpēc tā ir, bet man vieglāk dziedāt jebkurā citā valodā - spāņu, franču, itāļu, angļu.» Šoruden programmu My Babe Shot Me Down ir paredzēts vēlreiz atrādīt mūzikas namā Daile, bet pēc tam arī ārpus Rīgas.

Kas lēni nāk, tas labi nāk

Aija solofrontē darbojas jau desmit gadu, kopš meta mieru fona vokālistes lomai, taču joprojām viņai nav ne sava konkrēta mūzikas stila, ne pilnvērtīga soloalbuma. «Tā, tu mani tagad audzini?! Domā, ka es to nezinu? Zinu!» smejas Aija. «Nezinu, tas laikam ir kaut kāds sava veida slinkums. Visu laiku notiek dalība citos projektos, izrādēs, koncertos, korporatīvajos pasākumos un kaut kā nesanāk pievērsties pašai saviem darbiem. Es tiešām ļoti ceru, ka šis solokoncerts varētu kalpot par pavērsienu. Ja mēs šīs oriģināldziesmas ierakstīsim un novedīsim to visu līdz loģiskām beigām, līdz kaut kādam taustāmam rezultātam, tad to varēs novērtēt klausītājs. Ir doma radīt vēl citas oriģināldziesmas, lai sanāktu pilns albums. Gribu beidzot saņemties tam, lai man būtu fiksēts materiāls. Es nezinu, vai un kuru tas varētu interesēt, bet tas jau kļuvis par tādu kā manu personīgu mērķi.» Neatkarīgās apskatnieks gan atgādināja, ka jau 2008. gadā notikušajā intervijā dziedātāja būtībā teica to pašu... «Bet tagad ir labāk, man ir jau materiāls!» smejas dziedātāja. «Es zinu, tas ir drausmīgi, tas ir tieši tāpat kā ar manu maģistra darbu Kultūras akadēmijā - nekas nemainās: mūžīgais notikums, kas visu laiku notiek. Taču ļoti ceru, ka šogad albums tiešām varētu iznākt.»

Stilistiski Aija Vītoliņa dzirdama visdažādākās amplitūdas mūzikā, no kabarē tipa gabaliem līdz pat smagā roka dziesmām (kopā ar Jāni Bukumu Radiohead hita Creep kaverversijā). «Protams, gribas kaut kur nobāzēties un atrast savu nišu, lai tā būtu skaidri saprotama - vieglāk gan pašai, gan klausītājiem. Taču - no otras puses - ir pietiekami daudz interesantu iespēju sadarboties ar dažādiem mūziķiem dažādos projektos, kāpēc gan to nedarīt?! Man joprojām ir meklējumu process, kura laikā gribu noskaidrot, kurš tad ir tas pareizais virziens, kurā man vajadzētu strādāt, kā man vajadzētu skanēt,» skaidro Aija. Viņas tēls pēdējā laikā saistās ar kabarē tipa tērpiem, tāpēc paziņojums, ka koncerts «nebūs romantiski saldsērīga programma ar skaistām kleitām» nedaudz mulsina - kā tad bez skaistām kleitām?! «Es vēlos dziedāt to, kas man šobrīd patīk, un izskatīties tā, kā es šobrīd jūtos. Tās kleitas jau nekur nepazudīs, taču pašlaik ir pienācis pārmaiņu laiciņš. Iespējams, ka tā ir tikai iztrakošanās un es atgriezīšos pie pārbaudītām un stabilām lietām, bet - kas to lai zina!».