Pilsēta bez cilvēkiem būtu tikai auksti mūri un tukšas ielas. Kuras ir tās izcilās personības, kuras cauri gadsimtiem nesuši Rīgas vārdu plašajā pasaulē ar saviem izcilajiem darbiem un kurus pasaule vienmēr atcerēsies?
Mihails Barišņikovs (1948) - baleta mākslinieks, kuru apbrīno visā pasaulē
Rīgā dzimušā dejotāja gaitas aizsākās Rīgas horeogrāfijas skolā, bet turpinājās Vaganova horeogrāfijas institūtā toreizējā Ļeņingradā. Pirmās atzinības Barišņikovs sāka gūt 60-to gadu otrajā pusē, savukārt 1974.gadā, uzstājoties ar Maskavas Lielā teātra baleta trupu, Toronto viņš izlēma Padomju savienībā vairs nekad neatgriezties. Vēlāk Lielbritānijas laikrakstam "New Statesman" viņš sacīja: "Es esmu individuālists, bet tur [Padomju savienībā] tas ir noziegums."
Par savu darbību mākslas jomā Barišņikovs izpelnījies neskaitāmas balvas un atzinības, tostarp 1977.gadā par savu pirmo lomu kino lentē "Pagrieziena punkts" ("The Turning Point") viņu arī izvirzīja Amerikas kinoakadēmijas balvai "Oskars". Vēl 2000.gadā viņš saņēma prestižo Kenedija mākslas centra goda balvu par mūža ieguldījumu.
Pirmo reizi kopš emigrācijas savā dzimtenē Barišņikovs viesojās 1997.gadā pēc toreizējā Latvijas Nacionālā operas direktora Andreja Žagara ielūguma. Otro reizi viņš atgriezās 2009.gadā.
Pēdējos gados Barišņikos vairāk darbojies teātra projektos, kur divi no tiem ir bijuši un vēl būs redzami skatītājiem Latvijā. Proti, režisora Alvja Hermaņa radītā monoizrāde "Brodskis/Barišņikovs" ("Brodsky/Baryshnikov") un ikoniskā režisora Roberta Vilsona izrāde "Vēstule cilvēkam" ("Letter to a Man"), kas Rīgā, Latvijas Nacionālajā operā būs skatāma no 3.augusta līdz 7.augustam.
