Režisora Jāņa Streiča veidotā jaunākā spēlfilma "Rūdolfa mantojums", pie kuras veidošanas režisors un pārējā radošā komanda strādājusi trīs gadus, izmaksājusi ap 1,4 miljonus latu, - šorīt LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Streičs.
No kopējās summas 780 000 latu sedzis Nacionālais kinocentrs.
Pēc kopējā finansējuma tā ir otra dārgākā filma, kas uzņemta Latvijā pēdējo gadu laikā.
Kā sacīja režisors, visticamāk, šī būs viņa pēdējā pirmizrāde, jo ar finansējumu, kāds šogad piešķirts kino industrijai, neesot iespējams neko izdarīt. "Kāds finansējums! Tie taču ir santīmi! Būs finansējums, esmu gatavs strādāt tālāk kaut tūlīt," sacīja Streičs.
Ar šo filmu Streičs vēlējies filmas skatītājiem ieteikt neaizmirst: "Mums pašiem kungiem būt, mums pašiem - arājiem." Viņaprāt, "mūsos ir tas fundaments, - mēs to varam".
Kā uzsvēra Streičs, ir jābūt tai gribai dzīvot pašiem savā zemē, taču viņš absolūti nenosoda tos, kas devušies strādāt un dzīvot ārzemēs. "Es nevaru nosodīt. esiet viņu vietā un tad nosodiet," sacīja režisors.
Jau ziņots, ka no šodienas daudzviet Latvijā būs skatāma režisora Jāņa Streiča veidotā jaunākā spēlfilma "Rūdolfa mantojums", pie kuras veidošanas režisors un pārējā radošā komanda strādājusi trīs gadus.
Vienlaicīgi ar filmas demonstrēšu Latvijā tā būs skatāma arī Ņujorkā un Vašingtonā.
Streičs, kurš ir ne tikai filmas režisors, bet arī filmas scenārija autors, norāda, ka "Rūdolfa mantojums" ir tautiska filma, kurā prieki ar bēdām vijas un mīlestība dzīvotgribu vairo.
Jaunā spēlfilma "Rūdolfa mantojums" veidota pēc latviešu literatūras klasiķa Rūdolfa Blaumaņa darbu motīviem un atspoguļo notikumus, kādi varēja risināties pirms "Skroderdienām Silmačos". Šī filma ir Streiča veltījums Blaumanim ar patvaļīgu atskatīšanos uz notikumiem, kad Skroderdienu varoņi bija pavisam jauni. Tiem doti citi vārdi, kā arī darbība pārnesta uz daudz vēlāku laiku nekā Blaumanim.
Filmas režisors atklāja, ka savulaik bijusi doma uztaisīt filmā pašas "Skroderdienas", bet neviens neuzdrošinājās to darīt, jo Silmaču ļaužu dzīve ir skatuves klasika un savādāku interpretējumu ļaudis var arī nepieņemt.
"Rūdolfa mantojuma" darbība norisinās 20.gadsimta sākumā, kas solīja latviešiem pārticīgu un laimīgu nākotni, bija modusies tautas nacionālā pašapziņa, un auga zemnieku varēšana pārspēt pat muižniekus. Vecais ķeizara zaldāts Rūdolfs Rūdups, ar savu bagātību un lepnību būdams baronam kā dadzis acīs, kļūst gaužām nevaldāms, kad viņu ķer Amora bulta.
Vienkāršas kalponītes Emīlijas dēļ vecais gatavs uz visu. Bet meitene mīl viņa krustdēlu Kārlēnu. Pa vidu mijās gan manta, gan barona patvaļa un blēži. Divu radinieku cīņa par Emīlijas sirdi izmaina kā abu vīriešu, tā pašas kalponītes likteni, lai viņai cauri asarām beidzot acīs atmirdzētu saulīte.
Galvenās lomas filmā uzticētas jau zināmiem latviešu aktieriem. Filmā Rūdolfu Rūdupu atveidos aktieris Romualds Ancāns, kalponi Emīliju - Rēzija Kalniņa, Kārli - Arturs Skrastiņš, baronu - Uldis Dumpis, mācītāju - Jānis Paukštello. Tāpat filmā būs redzami tādi aktieri kā Dainis Gaidelis, Velta Straume, Venta Vecumniece, Ingrida Andriņa un citi.
Jaunajai filmai tautisku mūziku sarakstījis komponists, mūziķis un dziedātājs Uģis Prauliņš, kurš savulaik rakstījis mūziku arī Aigara Graubas filmām. Filmu "Rūdolfa mantojums", tāpat kā filmu "Rīgas sargi", producējis Andrejs Ēķis. Filmas operatori ir latviešu kino vecmeistari - operatori Gvido Skulte un Harijs Kukels.
"Rūdolfa mantojums" ir pirmā digitālā latviešu filma. Tas nozīmē, ka nav lentes materiāla, bet filmēts ar augstas izšķirtspējas kamerām HD kvalitātē. Neviens kinoprojektors nespēs projicēt tik skaidru attēlu, kāds tas ir oriģinālā, tāpēc filmas tehniskie izpildītāji aicina filmu rādīt ar attiecīgu HD projektoru un nodrošināt digitālo apskaņošanu visapkārt kinozālei.
Filmas veidošanu finansiāli atbalstījis Nacionālais kino centrs.
Jānis Streičs ir uzņēmis tādas filma kā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Cilvēka bērns", "Teātris", "Rudens rozes" un citas. Viņš ir arī daudzu starptautisko filmu festivālu laureāts.
1998.gadā Streičs tika apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni, viņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, bijis Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs. 2006.gadā Streičs svinēja 70.jubileju.
