Itin atbrīvotā gaisotnē Dānijas vēstniecībā Rīgā ceturtdien tika ceļā sūtīti mūsu pārstāvji Eirovīzijas dziesmu konkursā – jokainais veidojums ar nosaukumu „Aarzemnieki”. Jāteic, viņi spēja sevi labi parādīt – varbūt nemaz nebūs tik traki, un Latvija tomēr neizgāzīsies kā veca sēta.
Jau šosvētdien „Aarzemnieki”dodas uz Kopenhāgenu, kur agrā 28. aprīļa rītā paredzēts pirmais mēģinājums – šķiet, sen gatavošanās konkursam nav notikusi tik ātri. Kā zināms, Eirovīzijas dziesmu konkurss šogad notiks Dānijas galvaspilsētā: pusfināli 6. un 8. maijā, bet fināls 10. maijā. Eiropas populārākais TV šovs šogad notiek 59. reizi, tajā piedalīsies 37 valstis (rekords ir 43), to translēs vēl uz 139 valstīm. Pērn kopējā skatītāju auditorija bijusi 170 miljoni cilvēku – iespaidīgs skaitlis.
„Aarzemnieki” konkursā uzstāsies pusfinālā 6. maijā ar otro kārtas numuru – it kā ļoti slikta izloze, taču mediju pārstāvju vidū vakar radās versija, ka tam nav nozīmes, jo „Aarzemnieki”varētu tikt finālā vien tādā gadījumā, ja visi pārējie dalībnieki vienlaikus saslimst ar cūciņām vai sajauc konkursa norises vietu un pietauvojas Madagaskarā... „Būsim priecīgi, ja ar otro kārtas numuru pēc tam startēsim arī finālā,” izlozi smejoties komentēja grupas solists Jērans Šteinhauers. „Esam ļoti laimīgi par iespēju šajā pasākumā piedalīties, tādēļ apmierina jebkurš kārtas numurs, un no visas sirds centīsimies pārstāvēt Latviju.” Uzstāšanās secību pusfinālos, tāpat kā pērn, noteica pasākumu producenti. It kā nieks, taču kas tad mums nāk pretī? Un te ir problēma, uz ko norādīja arī Eirovīzijas projekta vadītāja Zita Kaminska – pēc viņas teiktā, mūsu pusfinālā ir kādas septiņas valstis, kuras, neskatoties uz to, ko liek galdā, vienmēr ir finālā, tātad palikušas tikai kādas trīs brīvas vietas. Jāatgādina, ka arī balsot par Latviju varēs tikai to valstu pārstāvji, kuri ir ar mūsējiem uz vienas laipas pusfinālā. Ja paanalizē šīs valstis, tad šķiet, ka mums kādus punktus varētu dāvāt vien krievi, ukraiņi, igauņi un zviedri. Diez vai mēs interesējam Albāniju, Islandi, Azerbaidžānu, Armēniju, Beļģiju, Ungāriju, Moldovu, Melnkalni, Sanmarīno, Portugāli un Nīderlandi. Pusfināla balsojumā Latvija teorētiski var saņemt balsis arī no Dānijas, Francijas un Spānijas iedzīvotājiem, lai arī šo valstu mūziķi pusfinālā nestartēs, jo, pēc nolikuma, dalībai finālā kvalificējušās automātiski – Dānija kā rīkotāji, bet Francija un Spānija kā tā sauktā lielā piecnieka valstis. Taču ir absolūti droši, ka nevienam no minētajiem smagsvariem mūsu kūku cepšana neliksies aktuāla. Ko par to saka Jērans? „Ir liela atbildības izjūta, taču ir pozitīvas izjūtas. Biju Nīderlandē, Beļģijā, Anglijā, Vācijā – cilvēki interesējas, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas, vai te gadījumā nedzīvo Santaklauss utt., es skaidroju un stāstu. Tātad esam popularizējuši Latviju, manuprāt, tas ir svarīgi,” tā Jērans. Kuri, pēc viņa domām, varētu būt konkursa favorīti? „Manuprāt, Brazīlija,” puisim ar humora izjūtu viss bija kārtībā.
Foto: Kaspars KRAFTS/F64 Photo agency
UZ DĀNIJU! Šoreiz „Aarzemnieki”bija tikai trijatā – Raitim esot svarīgs eksāmens. „Mēs atbalstām izglītību! Ne tikai izklaidi, – tā ”Aarzemnieku”līderis Jērans Šteinhauers
