Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: Iron Maiden - "The Book Of Souls"

© publicitātes

Britu „heavy metal” veterāni „Iron Maiden” šogad atzīmē savas pastāvēšanas 40. gadadienu, tomēr grupa atturējusies to atzīmēt, kā citiem tas ierasts, izdodot labāko dziesmu apkopojumu: viņiem vēl ir gana daudz sakāmā, tāpēc izdots jauns garadarbs, turklāt dubultdiska formātā.

Kāpēc tā? Jo par lakonisku šo sakāmo nevar nosaukt: tikai divas dziesmas no 11 ir piecu minūšu garumā, savukārt, piemēram, vokālista Brjūsa Dikinsona sacerētā „Empire Of The Clouds” iestiepjas pat uz 18 (!) minūtēm. Līdz ar to 92 minūšu garais „The Book Of Souls” ir visgarākais albums grupas karjerā, kā arī pirmais dubultnieks. „Jūs taču piekritīsiet, ka katrs no šiem trekiem ir tik neatņemama šī albuma kopuma sastāvdaļa, ka, ja vajadzīgs to visu satilpināšanai izdot dubultalbumu, lai tad arī būtu dubultalbums!” tā Dikinsons. Britu topā jaunais ripulis ieņēma pirmo vietu, turpat tas bija vēl virknē citu valstu, bet Amerikā „The Book Of Souls” aizņēma ceturto ailīti, kas štatos, cita starpā, ir atkārtots labākais rādītājs izdoto 16 studijas albumu ilgajā karjerā – arī tā priekštecis „The Final Frontier” (2010) bija Nr.4. Lai gan Dikinsons ārstējās no audzēja, albuma izdošanas plānus tas aizkavēja tikai par trīs mēnešiem, līdz ar to nav iemesla bažām, ka varētu aizkavēties arī nākamgad ieplānotā koncerttūre. Tiesa, mums no tā prieka pagaidām pamaz, jo vismaz līdz jūnijam „Iron Maiden” ganīsies pa abām Amerikām, Austrāliju un pat Dienvidameriku un tikai tad prātos kaut ko par Eiropu.

PAR. „Iron Maiden” joprojām ir britu „heavy metal” etalons. Brjūsa Dikinsona balss spēku un šarmu neviens nav atcēlis, bet ar ģitāristu trio Deivs Marejs – Adrians Smits – Janiks Gers meistarībā varētu spēkoties vien „Judas Priest” tandēms Kejs Kejs Daunings un Glens Tiptons, ja abi vēl spēlētu kopā. Ir vairāki ļoti spēcīgi gabali, pirmām kārtām jau Smita un Dikinsona sacerētās „Death Or Glory” un Speed Of Light”, tāpat arī Smita un Stīva Herisa „The Graet Unknown”.

PRET. Pārāk gari, izstiepti un vienmuļi, ar tādiem pat panākumiem „dzelzs jaunava” varētu piedāvāt kādu „heavy metal” mūziklu vai operu. Protams, klausīties var, bet milzu prieku un apbrīnu šis albums nerada.

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.