Evas Eglājas-Kristsones disertācija, kuras apkšvirsraksts ir Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti un tā būvēta uz dažādiem dokumentiem un liecībām.
Gramata balstīta arī uz Latvijas Komitejas kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs atstātā arhīva, atklājot daudz mazzināmu lapaspušu Aukstā kara laikmeta starp pretvarām plosītajā latviešu kultūrā. Kā veidojās sakari starp Latviju un trimdu? Kāda lomā tajā bija Valsts Drošības komitejai? Kurš spiegoja, kurš stučīja, bet kurš lasīja dzeju? Fragmenti no šī pētījuma savulaik tika publicēti žurnālā Jaunā Gaita.
