Noslēgumam tuvojas pilnsabiedrības SBRE veiktā Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas projekta pirmā kārta – priekšpils atjaunošana. Lai ikviens interesents varētu aplūkot un novērtēt pils dailes atgūšanas procesu, tirdzniecības centrā Galerija Centrs ir atklāta foto izstāde, kur iemūžināti unikāli pils vēsturisko zāļu atdzimšanas kadri.
Fotogrāfijās, kas tapušas dažādos rekonstrukcijas un restaurācijas darbu posmos, ir iespējams vērot, kā tiek atjaunotas Rīgas pils Baltā zāle, Svētku zāle, Sūtņu zāle un Ģerboņu zāle. Lai Rīgas pils zāles atgūtu savu patieso spožumu, tiek atjaunots katrs elements zāļu vēsturiskajā veidolā – ikviens zīmējums, izcilnis un dekors, rekonstruējot to oriģinālo izskatu. Izstādi organizē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar būvuzņēmēju pilnsabiedrību SBRE, ko veido uzņēmumi SIA RE&RE un SIA Skonto būve, un tā apskatāma līdz 10. augustam.
Kopumā Rīgas pils rekonstrukcijā un restaurācijā, kas aizsākās 2012. gadā, vidēji tiek nodarbināti 250 strādnieku, un vēl 60–70 restauratoru strādā dažādās darbnīcās. Liels darbs paveikts Baltajā zālē, kur pēc koka konstrukciju izbūves un atjaunošanas sākās darbs pie interjera detaļām. Piemēram, no jauna izveidoti un apzeltīti ģipša veidojumi. Savukārt Ģerboņu zālē speciālisti no jauna citu pēc cita uz griestiem zīmējuši Latvijas novadu un pilsētu ģerboņus, bet Svētku zālē atjaunoti vēsturiskie griestu panno. Īpašs skaistums paveras pils Sūtņu akreditācijas zālē, kur jāatzīmē RE&RE piesaistītās pieredzes bagātās itāliešu restauratores Almas Ortolanas ieguldījums Anša Cīruļa griestu un sienu gleznojuma atjaunošanā.
RE&RE polihromijas (krāsas) restauratore Sandra Priežčiekure stāsta, ka visilgākais darba posms tika aizvadīts Sūtņu zālē, veicot sienu krāsu rekonstrukciju. «Vislielākās bažas sagādāja fakts, ka griesti, kur ir Anša Cīruļa gleznojums, bija ļoti sliktā stāvoklī. Taču latviešu un itāliešu speciālisti, kopīgi strādājot, spēja uzticēto paveikt ļoti augstā kvalitātē,» gandarīta ir S. Priežčiekure. Un ne velti – fotoizstādē redzamie materiāli liecina, ka griestu un sienu gleznojumi ir atgriezušies tādā kvalitātē, kādi tie bija 1929. gadā, kad to autors Ansis Cīrulis pabeidza interjera veidošanu.
Pils senākā krāšņuma atgūšanā savu roku pielikusi arī restauratore Inese Ozoliņa, kas strādāja Baltajā zālē. Viņa stāsta, ka vislielākais izaicinājums bija virsmu zeltīšana, kas ir ļoti sarežģīts un skrupulozs process. Turklāt darbus var veikt, ievērojot vairākus nosacījumus, piemēram, ir jānovērš putekļu klātbūtne, nedrīkst telpā būt caurvējš un gaisa temperatūra nevar būt zemāka par 16 grādiem. Virmu (kopējā platība sasniedz gandrīz 64 kvadrātmetrus) sagatavošana un apzeltīšana Baltajā zālē 15 cilvēku komandai prasīja četru mēnešu intensīvu darbu.
Kā norāda Mārtiņš Tols, VNĪ valdes priekšsēdētājs, šobrīd apjomīgākie un laikietilpīgākie darbi jau paveikti, atliek tikai daži, tā teikt, punkti uz i, piemēram, ir jāpabeidz apdares, krāsošanas darbi. Jāieklāj grīdas. Tāpat arī vēl jātestē iebūvētās sistēmas, piemēram, ventilācija, klimata kontrole. Jau pēc dažiem mēnešiem – šā gada novembrī – apjomīgais Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas darbs tiks pabeigts, lai dotu vietu Latvijas prezidentam.
