Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Izklaide \ Tūrisms

TŪRISMS: Prāga hokeja spēļu starplaikos

Tūristu kuģīši pa Vltavas upi kursē regulāri, bet Latvijas izlases līdzjutējiem būs savs īpašais reiss © Māris Krūmiņš

Laiks skrien vēja spārniem, un jau rīt Čehijas pilsētās Prāgā un Ostravā sāksies kārtējais pasaules čempionāts hokejā. Kā ierasts, to klātienē skatīties dosies arī tūkstošiem latviešu līdzjutēju, turklāt mūsējiem ir paveicies, jo Latvijas izlase spēlēs nevis provinciālajā Ostravā, bet Prāgā, ko ik gadus apmeklē vairāk nekā 6 miljoni tūristu. Uz šī fona aptuveni 650 000 hokeja cienītāju, kurus laikā no 1. līdz 17. maijam gatavojas uzņemt visa Čehija, nav nekas dižs.

Tomēr zināmu iespaidu šis ļaužu pieplūdums noteikti atstās, turklāt pavasaris ir laiks, kad Zelta Prāgā novērojams arī milzīgs regulāro tūristu pieplūdums. Tas nozīmē, ka pie slavenākajām apskates vietām valdīs milzu burzma un būtiski pieaugs risks ne tikai dabūt grūdienu ribās, bet pat ciest no sveša selfiju statīva.

Rīta stundai zelts mutē

Hokeja līdzjutēju dzīves ritms čempionāta laikā ir samērā savdabīgs un parasti neparedz mošanos agrā rīta stundā. Tie, kuri Prāgā jau pabijuši un izstaigājuši to krustu šķērsu (un tādu nav maz), droši var dzīvot atvaļinājuma režīmā un no rītiem gulēt, cik vien uziet. Bet pārējiem, kuri tomēr vēlas izpildīt tūristu obligāto programmu, būtu vērts likt aiz auss, ka vecpilsētas apmeklējumam pats piemērotākais laiks ir tieši rīts, jo ap kādiem desmitiem to jau sāk apsēst organizēto tūristu grupas un neorganizēto pilsētas viesu pūļi.

Bet pirms tam ir iespējams gan netraucēti izstaigāties pa vecpilsētas ieliņām, vērojot, kā darba dienai gatavojas daudzo krogu, krodziņu, Pivotēku un Vinotēku darbinieki, gan apskatīt veco pilsētas domes ēku ar 1410. gadā darināto astronomisko pulksteni Vecpilsētas laukumā, gan pāriet pāri Kārļa tiltam, nebaidoties, ka ļaužu plūsma aiznesīs pretējā virzienā.

Pēc nokļūšanas Vltavas upes otrā krastā varat griezties pa kreisi un pēc īsas pastaigas pa Mazo kvartālu nokļūt līdz Petršinas kalnam. Ar ko tas ievērojams? Ar to, ka 318 metru augstajā kalnā (piedod, Gaiziņkaln!) slejas 63,5 metrus augsts skatu tornis, kas pēc konstrukcijas atgādina Parīzes Eifeļa torni. Līdzība nav nejauša, jo vietējā Tūristu kluba entuziasti šo torni 1889. gadā uzbūvēja pēc paviesošanās Pasaules izstādē Francijas galvaspilsētā. Vēl pēc diviem gadiem tika ierīkots funikulers, ar kuru līdz kalna virsotnei vēl šobaltdien var nokļūt tie, kuri uzskata, ka viņu kājas nav loterijā vinnētas, lai tās piepūlētu, aptuveni pusstundu kāpjot pa serpentīna veida celiņiem. Un arī tie, kuri sezonas laikā tā pārguruši un pārtraumējušies, ka vairs valstsvienībai nespēj palīdzēt... Funikulera vagoniņi sāk kursēt jau deviņos no rīta ar aptuveni 10 minūšu intervālu, tajos derīgas vienotās Prāgas transporta biļetes, bet skats, kas no augšas paveras uz pilsētu, ir – ohoho!

Tiesa, daudz sliktāks tas nav arī no Letnas parka, kur 1955. gadā tika uzbūvēts pasaulē grandiozākais piemineklis PSRS tautu tēvam Josifam Staļinam (pašlaik no monumenta palikuši vien pamati un necilas durvis, kas ved uz šādiem objektiem neiztrūkstošo bunkuru), vai Hradčaniem jeb Prāgas pils apkaimes. Pils, protams, ir apskates vērta arī no iekšpuses, taču tad jārēķinās ar vismaz pāris stundu garu ekskursiju. Toties būs iemesls palielīties, ka esat pabijis ēkā, kuru prezidents Milošs Zēmans liedzis apmeklēt ASV vēstniekam Endrū Šapiro. Turpat Hradčanos meklējama arī leģendārā Zelta ieliņa.

Muzeju lielpilsēta

Tas gan ir tikai viens no variantiem, kā Prāgā pavadīt priekšpusdienu. Lai gan hokeja līdzjutējus bieži uzskata par ļautiņiem, kuru vienīgais prieks ir sajaukt alu ar ko stiprāku, kārtīgi izbļaustīties, sašūpot metro vagonu un latvianis vulgaris stilā aizsvilināt kūlu pilsētā, kura sev par nelaimi uzņēmusies čempionāta rīkošanu, tas ir tikai tāds muļķīgs stereotips.

Kādēļ gan neapmeklēt kādu muzeju? Jo vairāk tāpēc, ka Prāga piedāvā ne tikai klasiskās mākslas un vēstures vērtības (Vāclava laukuma galā esošais Nacionālais muzejs gan joprojām ir remontā), bet, kā mūsdienu žargonā mēdz teikt, arī dažādas interesantas fīčas. Piemēram, Spoku muzeju, Viduslaiku spīdzināšanas instrumentu muzeju, Kino specefektu muzeju, Armijas muzeju, Erotikas un pornogrāfijas muzeju, Alus muzeju un vairākus vaska figūru muzejus un izstādes.

Neatkarīgās korespondenta personīgajā topā gan ir Komunisma muzejs, kas meklējams netālu no metro stacijas Mustek un kura firmas zīme ir matrjoška ar atieztiem zobiem. Pionieru kaklauti un motocikls JAWA, tirdzniecības svari uz gandrīz tukšas veikala letes, marksismaļeņinisma teorētiķu un praktiķu bistes un dažādi attīstītā sociālisma laikmeta tehnoloģiju brīnumi, kā arī glīti izskaidrota neveiksmīgā Čehoslovākijas komunisma celšanas vēsture – tas viss dod iespēju vēlreiz pārdomāt, vai tolaik zāle patiešām bija zaļāka, karūsas brangākas un meitenes smukākas...

Pavisam netālu no Komunisma muzeja, viesnīcā Jalta, iespējams ielīst pazemē un apskatīt bunkuru, kurā sociālistiskās Čehoslovākijas līderi savulaik grasījās slēpties kodolkara gadījumā, bet blakus esošajā Vāclava laukumā uz brīdi apstāties pie piemiņas plāksnes Janam Palaham – studentam, kurš 1969. gada sākumā sadedzinājās, protestējot pret Varšavas līguma valstu bruņoto spēku veikto Prāgas pavasara apspiešanu. Pēc vairāk nekā 20 gadiem Vāclava laukums kļuva par Samta revolūcijas galveno norises vietu, kas galu galā noveda pie tā, ka komunisti zaudēja varu, bet Čehoslovākija mierīgā ceļā saira, tās vietā izveidojoties divām valstīm – Čehijai un Slovākijai.

Brīvbrīži svaigā gaisā

Labi, pie malas pagātni ar visiem tās komunisma rēgiem, pievērsīsimies mūsdienu Prāgai, turklāt cerot uz pavasarīgu laiku. Viena no pilsētas firmas zīmēm ir provokatīvā mākslinieka Dāvida Černija oriģinālie darinājumi, kuru dēļ viņš lamāts gan Maskavā, gan Briselē, gan arī dzimtenē. Lielākā daļa šo mākslas darbu gan nav acīs krītoši, taču, ņemot talkā internetu, tos atrast nemaz nebūs tik grūti.

Tiem, kuri pie hokeja jau laikus sākuši radināt savas atvases, ieteicams Prāgas zoodārza apmeklējums. Pēc 2002. gada grandiozajiem plūdiem, kad Vltavā pirmo un, cerams, pēdējo reizi vēsturē bija spiests plunčāties nīlzirgs, zooloģiskais dārzs ir piedzīvojis nopietnu rekonstrukciju un pašlaik uzskatāms par vienu no modernākajiem visā Eiropā. Tikmēr vienkārši laiskai atpūtai piemērots jau pieminētais Letnas parks, kura zālienu malā nav muļķīgu aizlieguma zīmju un mauriņi tā vien prasās pēc neliela, bet pieklājīga piknika rīkošanas. Jo vairāk tāpēc, ka veikalu tīklā Billa tradicionālo čehu desiņu un citu ēdamlietu cenas ir ļoti pievilcīgas. Tikai pēc tam neaizmirstiet savākt visu mantību, jo sodi par vides piesārņošanu Prāgā ir samērā bargi.

Starp citu, katrā no pilsētas rajoniem ir savi iekšējās kārtības noteikumi, par kuriem rajona iedzīvotāju vidū regulāri tiek rīkoti referendumi. Diemžēl lielākajā daļā rajonu noteikts, ka āra kafejnīcas vai krodziņu terases drīkst darboties vien līdz desmitiem vakarā, lai netraucētu tos, kuri jau devušies uz čučumuižu. Pilsētas centrā pie daudziem krodziņiem pat ir speciālisti tūristiem izliktas zīmes, kurās apmeklētāji lūgti pēc komandanta stundas iestāšanās netusēties ārpusē un netaisīt troksni. Kā to pārdzīvo smēķētāji? Bez problēmām! Prāga ir viena no tām Eiropas pilsētām, kur kafejnīcās un krodziņos pret dūmu vilkšanas entuziastiem izturas iecietīgi, vai nu uzreiz noliekot priekšā pelnu trauku, vai arī paskaidrojot, pie kura galdiņa, vai kurā zālē ļuļķēšana ir atļauta.

Transports, alus, knēdeļi

Latvijas izlasei Prāgā būs vismaz septiņas spēles, un tās visas sāksies vai nu 16.15, vai 20.15 pēc vietējā laika. Tas nozīmē, ka vismaz kādu stundu iepriekš jau jābūt pie O2 arēnas, uz ko ērti aizvizina gan metro, gan tramvajs. Atšķirībā no 2011. gada Bratislavas Čehijas galvaspilsētā spēļu biļešu īpašniekiem nebūs iespējams par velti vizināties sabiedriskajā transportā un tā biļetes nāksies pirkt pašiem. Atkarībā no tā, cik dienas iecerēts pavadīt Prāgā un cik lielas aktivitātes plānotas, iespējams iegādāties gan pusstundas, gan 90 minūšu, gan diennakts, gan trīs diennakšu biļetes. Beidzamās, piemēram, maksā 310 kronas jeb 11,3 eiro.

Jā, Čehijā joprojām ir sava valūta, un, ja par kādu preci vai pakalpojumu prasa 100 kronas, apdomājiet labi, vai tas tiešām ir 3,6 eiro vērts. Citiem vārdiem sakot – alus kauss par 15 kronām ir lieliski, par 30 kronām – pieņemami, bet, ja tā cena tuvojas vai pat pārsniedz 100 kronu atzīmi, jāpaceļ cepure un jāpārvācas uz citu iestādi.

Un to Prāgā (ak, kāds pārsteigums!) netrūkst. Par latviešu fanu tusiņa vietu šogad ticis izvēlēts Vagon Club pagrabiņš, kuru vietējie mēdz dēvēt par Vagonku – diezgan industriāla, paskarba un askētiska paskata krodziņš. Cerēt uz čehu kulinārijas brīnumiem šajā iestādē droši vien nav vērts, un vēdera prasības pēc savas tiesas pareizāk būtu apmierināt citur. Ja maciņš atļauj un statuss pieprasa, tad droši vien kādā no vecpilsētas biezā gala restorāniem, taču pieredze liecina, ka ne mazāk kvalitatīvu zupu, gulašu ar knēdeļiem vai desiņas ar kartupeļiem par vismaz trīs reizes zemāku cenu iespējams nobaudīt kādā no necilajiem krodziņiem Jaunpilsētā. Algoritms ir pavisam vienkāršs – pavērojiet, uz kurieni pusdienot dodas vietējo iestāžu darbinieki, un droši sekojiet viņiem. Ja tā darīsiet arī vakaros, droši vien nonāksiet kādā no Lokal tīkla ēstuvēm, kur labākā uzkoda pie alus ir grauzdiņi ar jēlu, maltu liellopa gaļu (tartar), bet īsi pirms durvju slēgšanas pastāvīgajiem apmeklētājiem par puscenu tiek izpārdotas sagatavotās, bet neapēstās sviestmaizes.

Tiesa, šajos krodziņos nebūs iespējams baudīt tādas ekstras kā marinētu sautētu karpu vai ceptu cūkas stilbu. Toties alus gan būs visur – dažviet viena, dažviet daudzu darītāju ražojumi. Alus gardēžiem ieteicams apmeklēt nelielās miestiņa darītavas jeb tā saucamos mikrobrūžus – tādus kā U Fleku, Pivovarsky Dym, Pivovar Strahov vai Novomestsky Pivovar, bet ne tik izvēlīgie var droši baudīt Staropramen, Krušovice vai veco labo Pilsen Urquell.

NODERĪGAS INTERNETA VIETNES

http://www.prague.net/sightseeing – Prāgas ievērojamākās apskates vietas

http://www.prague.net/museums – pilsētas muzeju saraksts

http://www.praguedining.com/czech-restaurants – slavenākie restorāni ar čehu virtuvi

http://pragueexperience.com/clubs-nightlife/clubs-nightlife.asp – populārākie naktsklubi

http://www.expats.cz/prague/article/bar-reviews/sports-bars-in-prague/ – sporta bāri, kur hokeja spēles varēs vērot TV ekrānos

http://www.iihf.com/ – Starptautiskās hokeja federācijas mājaslapa, lai varētu sekot līdzi citu spēļu rezultātiem