«Man nav nekāda sentimenta, ka laiks iet. Man jau vecums liekas kā pievienotā vērtība, tāpēc es par saviem gadiem tikai priecājos,» saka daudzu skatītāju iemīļotais Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktieris Andris Keišs. Viņam šodien paliek apaļi 40. Sveicam!
«Tā kā latviešiem ir tradīcija četrdesmit gadu jubileju nesvinēt, citiem četrdesmitgadniekiem par lielu prieku es, lai gan neesmu māņticīgs, arī izmantošu šo iespēju. Un es izmantošu arī to, ka teātris man ir uzdāvinājis brīvu vakaru – man šovakar nav izrādes –, lai savu dzimšanas dienu nosvinētu ārkārtīgi šaurā lokā. Ar savu māmiņu un tēti, ar brāli un māsīcu, ar vedējtēvu, ar sievu un sievas māsu aiziesim uz kafejnīcu un paēdīsim labas un garšīgas vakariņas. Jo mājās jau mēs varam paēst, kad vien gribam. Tādās īpašās reizēs vajag iziet kaut kur ārā,» stāsta šodienas gaviļnieks.
Taujāts, vai gadu skaitlis liek par ko aizdomāties, Andris Keišs atteic, ka viņš par to tikai priecājas un neizjūt absolūti nekādu sentimentu par to, ka laiks paiet. «Man viss ir labi, un es domāju, ka šis brīnišķīgais vecums turpināsies vēl kādus desmit gadus. Cerams, ka – tpu, tpu, tpu – nekādas slimības mani nemocīs, tāpēc – jā, es šodien priecājos!»
Aktieris, protams, ir dzirdējis stāstus par četrdesmitgadnieku krīzi, taču viņš domā, ka viņu tā nav skārusi. «Es neredzu nevienu iemeslu, par ko skumt vai par ko šobrīd krist depresijā. Man tiešām viss ir labi!» viņš apgalvo.
Lūgts atminēties, kura dzimšanas diena visspilgtāk palikusi atmiņā, Andris Keišs pavisam godīgi atzīstas, ka tas bija toreiz, kad neviens kolēģis viņu nav apsveicis. «Man dzimšanas dienā bija mēģinājums un vakarā izrāde, un es visu laiku klusēju un gaidīju, kad būs apsveikums no kolēģiem, bet... tā tas arī neatnāca. Protams, biju par to bišķiņ sašutis,» aktieris neslēpj, piebilstot, ka tas gan bija sen, pirms apmēriem septiņiem gadiem.
Ko jubilāram šodien novēlēt? «Grūti man atbildēt... Man galvenais, lai ģimenē visi ir veseli. Jā, lai ģimenē viss ir forši – tas man ir pats svarīgākais!» viņš uzsver.
Andris Keišs atklāj, ka viņam patīk svinēt savu bērnu dzimšanas dienu, kas ir vasarā. «Protams, arī tajā novembra tumšajā pēcpusdienā, kad ir mana dzimšanas diena, mēs kopā ar kolēģiem to atceramies, bet principā man patīk svinības, kas notiek vasarā, mājas pagalmā, ar kuplu draugu pulku un klātu galdu. Tas ir mans formāts. Tāpēc mūsu bērniņu dzimšanas dienas svinības ir mūsu ģimenes vislielākie svētki. Visas pārējās jubilejas ir tā, starp citu,» atzīst septiņgadīgo dvīņu Ādama un Magdalēnas tētis.
Šobrīd viņš no rīta līdz vakaram ir aizņemts darbā teātrī, kur režisora Alvja Hermaņa vadībā top Iļjas Ilfa un Jevgeņija Petrova Divpadsmit krēsli, kur lieliskajam aktierim uzticēta galvenā – Ostapa Bendera – loma. Pirmizrāde plānota 7. decembrī, tāpēc darbs ir ļoti intensīvs. «Loma ir ne tikai interesanta, bet arī apjomīga,» aktieris piebilst, un mūsu saruna ir jābeidz, jo režisors Andri Keišu jau sauc atpakaļ uz skatuves.
