Arī šogad Rundāles pils pamatakmens likšanas svinības notika kopā ar vairākiem patīkamiem jaunumiem – klajā nākusi Imanta Lancmaņa monogrāfijas Rundāles pils. Vēsture pirmā daļa, savukārt pastāvīgā ekspozīcija No gotikas līdz jūgendstilam tika papildināta ar trim zālēm, un hercogienes buduārā nu aplūkojama vērienīga smaržu vāžu kolekcija un to īpašais akcents – pēc 18. gadsimta receptes tapušie popuriji.
Rundāles pils direktors Imants Lancmanis sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka šāda monogrāfija ir 50 gadus lolots sapnis, ne spontāns lēmums, jo viņš vienmēr domājis, ka līdzīga grāmata būs. «Materiāli lielā mērā bija savākti jau ļoti sen. Pirmo vēsturisko pārskatu par pili, kas balstīts uz arhīva materiālu pamata, es rakstīju jau 1967. gadā, bet visus šo gadus man bija skaidrs, ka jāsagaida pils restaurācijas noslēgums, lai visu var aptvert un lai vizuāli var parādīt visas telpas un visas problēmas, kas te bija. Un restaurāciju pabeidzām tikai pērn,» stāsta Imants Lancmanis. Monogrāfijas otrais sējums nāks klajā nākamajā gadā, arī pils dzimšanas dienā, tātad – 24. maijā, pēc tam – trešais sējums. Rundāles pils direktors Imants Lancmanis atzīst, ka 1966. gadā redzējis 1961. gadā iznākušās grāmatas par Augustusburgas pils Brīlā restaurāciju. «Tiem laikiem tā grāmata bija luksusa paraugs, par kādu Padomju Savienībā vispār pat sapņot nevarēja. Kad šo grāmatu ieraudzīju, nodomāju, ka es arī kādreiz gribētu tādu pašu grāmatu uzrakstīt. Toreiz grāmatu pasūtīju caur starpbibliotēku abonementu, lai uz brīdi ieskatītos, bet tagad to pasūtīju no Amerikas, un bērnības dienu sapni varu salīdzināt ar savu nupat iznākušo grāmatu. Domas materializējas,» atzīst Imants Lancmanis. Rundāles pils direktors uzsver, ka, lai arī jau iznākušas vairākas grāmatas par pili – «ir paliels izdevums ar daudz krāsainām bildēm, ir kompakts ceļvedis» –, bet šī «nopietnā grāmata ir nepieciešama kā dokumentācijas krājums, turklāt tā ir noderīga ne tikai vēsturniekiem, bet arī kā kultūrvēsturisks dokuments».
Līdztekus trim jaunām zālēm Rundāles pils dekoratīvās mākslas pastāvīgā ekspozīcijā No gotikas līdz jūgendstilam, kas veltītas rokoko stilam, aptverot laiku no 18. gadsimta 30. gadiem līdz 70. gadiem, pils hercogienes apartamentos papildināta smaržu vāžu kolekcija, kurā ir nu jau 26 popuriji. Vārds popurijs cēlies tieši no franču vārda potpourri, kas tiešā tulkojumā nozīmē «sapuvušais pods». Smaržu vāzes jeb popurijus var redzēt arī citās pilīs Eiropā, bet ne tik daudz.
Rundāles pils kolektīva ambīcijas ir nopietnas – savākt lielāko smaržu vāžu kolekciju Eiropas pilīs. Tomēr šoreiz stāsts tikai daļēji ir par vāzēm, jo, pat ja savāktu 100 smaržu vāzes, tās vienalga nesmaržotu.
Lauma Lancmane pirms pusotra gada sāka meklēt senas popuriju gatavošanas receptes, pēc tam – izejvielas, un rezultātā ir radīts maisījums, kas tapis pēc 1750. gadā marķīzei Pompadūrai, Luija XV favorītei, veidota popurija receptes, kurā kopumā ir 26 sastāvdaļas. Tomēr šis unikālais meistarojums būs smaržojams tikai Rundāles pilī, jo, kā sarunā ar Neatkarīgo atzina Imants Lancmanis: «Biznesu mēs netaisīsim, jo esam secinājuši, ka tajā ir jāiegulda pārāk daudz. Ārzemju tūristi pērk tikai lētus un kičīgus priekšmetus, tāpēc popuriju netirgosim. Savukārt grāmata, monogrāfijas Rundāles pils. Vēsture pirmā daļa būs pieejama Rundāles pilī jau no jūnija.».
