Šonedēļ Latvijas medijos pavīdēja ziņa, ka Eiropas Literatūras balvu (Prix Européen de Littérature) saņēmis igauņu klasiķis Jāns Kaplinskis.
Lai gan dzīvojam Eiropas Savienībā, literāro godalgu ziņā mūsu lielvalstī valda pamatīgs haoss un arī informācijas trūkums. Kaut gan Prix Européen de Littérature tikšot pasniegta jau vienpadsmito reizi, vairākums baltiešu par tādu uzzina tikai tagad, pateicoties labi pazīstamā Jāna Kaplinska vārdam. Uzreiz jāprecizē – šī nav jaunos autorus atbalstošā Eiropas Savienības Literatūras balva (European Union Prize for Literature), kuru savulaik saņēmuši Inga Žolude un Jānis Joņevs, kas ik gadu tiek piešķirta vairāk nekā desmit autoriem.
Prix Européen de Littérature pozicionēta kā balva literatūras smagsvariem, kuri ir pazīstami Eiropā un, visticamāk, tulkoti arī franču valodā, jo balvas mājaslapā visai nepārprotami redzams, ka to apsaimnieko francūži sev raksturīgajā manierē. Šīs balvas mērķis esot izcelt Eiropas laikmetīgās literatūras radošumu un daudzveidību, lai veicinātu labāku literāro apriti un lasītāju interesi par citu valstu literatūrām. Pirms Jāna Kaplinska 2014. gadā balvu saņēmis Jons Fose no Norvēģijas. Vēl gadu iepriekš par laureātu tika pasludināts Erri de Luka no Itālijas. Jāna Kaplinska daiļrade – stāsti, romāni, esejas, dzeja – vecajā kontinentā pazīstama pietiekami labi. Dzīvais igauņu klasiķis, pateicoties savas valsts atbalstam, tiek regulāri tulkots un izdots dažādās Eiropas valodās. Arī latviski viņa darbi iznāk samērā bieži – tajā liels nopelns ir izcilajam igauņu kultūras reprezentētājam Guntaram Godiņam.
