Idejas brīvdienām
MODE KARA TĒRPOS
Samērā unikāls izdevums nācis klajā izdevniecībā Zvaigzne ABC - pirmā Latvijā sagatavotā un izdotā uniformoloģijas, kas pēta dažādu veidu formas tērpu, galvenokārt armijas mundieru, izcelsmi un attīstību, žanra grāmata Zem Kārļa XII karogiem. Latviešu karavīri 18. gadsimta Zviedrijas armijā. Grāmatas autors Arnis Kohs Jumītis pievērsies maz pētītam, bet nozīmīgam Latvijas vēstures posmam - latviešiem Lielajā ziemeļu karā (1700-1721), autors apkopojis Latvijas, Zviedrijas un citu valstu arhīvos pieejamās, agrāk nepublicētas ziņas par latviešu vienībām, kas Zviedrijas Karaliskās armijas sastāvā cīnījās karā pret Krieviju. Grāmatas autors uzskata, ka tieši Baltijas pamatiedzīvotāji - latvieši, igauņi, somi un vācbaltieši - bija tie, kas veidoja Zviedrijas armijas pamatspēku karā pret iebrucējiem. Autors kopā ar pazīstamo krievu vēsturiskā žanra mākslinieku-rekonstruktoru Nikolaju Zubkovu veicis unikālu Zviedru Livonijas latviešu karavīru formu restaurāciju.
VIKINGU UN ZVIEDRU LAIKI LATVIJĀ
No nākamās nedēļas vidus, 2. jūnija, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā tiks atklāta izstāde Vikingu un zviedru laiki Latvijā. Tā veidota mobilas konstrukcijas formā, un to papildinās oriģināli priekšmeti no muzeja krājuma - daļa tiks eksponēti pirmoreiz. Ekspozīcija vēsta par Latvijas iedzīvotāju nozīmi Ziemeļeiropas un Austrumeiropas kontekstā 7.-12. gadsimtā, parāda viņu kultūras bagātību un ietekmi reģionā, atsedz Austrumbaltijas un Skandināvijas iedzīvotāju kontaktus un savstarpējo mijiedarbību, apliecina Latviju kā noteiktu un spilgtu minētās pasaules daļu ar savu paliekošu nozīmi. Tēmas atspoguļošanā izmantoti rakstīti avoti un arheoloģiskās liecības. Izstādē kompakti sniegta pamatinformācija par vikingu laikmetu Skandināvijā; par skandināvu rūnu uzrakstos, sāgās un hronikās atrodamām zināšanām par Austrumbaltijas ģeogrāfiju, etnisko sastāvu, savstarpējiem kontaktiem un konfliktiem. Protams, raksturots arī Austrumeiropas tirdzniecības ceļš - Daugava, ceļa no «varjagiem uz grieķiem» sastāvdaļa, kā arī parādītas šā ūdensceļa ieejas un izejas «atslēgas» - Daugmales pilsētveida apmetnes arheoloģisko izrakumu rezultāti. Īpaša sadaļa veltīta skandināvu Grobiņas arheoloģiskajam kompleksam un tā senlietu atradumiem kuršu, lībiešu, zemgaļu un citos pieminekļos.
CĒSU KONCERTZĀLE SLĒDZ SEZONU
Piektdien, 27. maijā, koncertzāle Cēsis savu divu gadu pastāvēšanas gadadienu un sezonas noslēgumu atzīmēs ar Latvijas Nacionālās operas zvaigžņu koncertu, kurā skanēs skaistākās mīlas ārijas no pasaulslavenām operām un mūzikliem. Latvijas Nacionālās operas solistu Ilonas Bageles, Kristīnes Gailītes, Evijas Martinsones, Dināras Rudānes, Ingas Šļubovskas-Kancēvičas, Mihaila Čuļpajeva, Jura Jopes, Kalvja Kalniņa, Riharda Mačanovska un Riharda Millera izpildījumā skanēs mūzika, kas veltīta mīlestībai. Koncerta pirmajā daļā - itāļu un franču klasikas un romantiskā mūzika, izcilākie operu dueti un ārijas, otrajā daļā - fragmenti no operetēm un mūzikliem. Koncerta īpašais viesis būs mazais brīnumbērns vijolnieks Daniils Bulajevs.
BELŠEVICAS PIEMIŅAS VAKARS
Literātes Vizmas Belševicas 85. dzimšanas dienā, 30. maijā, pulksten 18 Eduarda Smiļģa Teātra muzejā notiks leģendārajai personībai veltīts pasākums. Piedalīsies aktieri Dace Bonāte, Rūdolfs Plēpis, komponists Valdis Zilveris, dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode, dzejnieks, Vizmas Belševicas dēls Jānis Elsbergs, režisors Valdis Lūriņš, muzeja vadītājs Jānis Siliņš. Šoreiz piemiņas vakarā centrā būs izcilās dzejnieces, rakstnieces un tulkotājas radošā mūža neparastākā daļa - teātris. Sadarbība ar teātri Vizmai Belševicai sākās, pateicoties tulkotājas darbam, - ar Karlo Goci lugas Zaļais putniņš iestudējumu Jaunatnes teātrī 1970. gadā. 1980. gadā šajā pašā teātrī tika iestudēta Belševicas Sofijas nolaupīšana, kuras pamatā bija H. Loftinga stāsti par doktoru Dūlitlu. Savukārt V. Lūriņš 2009. gadā Nacionālajā teātrī iestudēja laiku spēli teātrim Bille, kas tapa pēc autobiogrāfiskās triloģijas motīviem; galveno lomu tajā atveidoja D. Bonāte.
STIPRINIEKI MEŽAPARKĀ
Svētdien, 29. maijā, no pulksten 11 Mežaparka Zaļajā teātrī jau devīto reizi risināsies pasākums visai ģimenei Mazā stiprinieka raibie piedzīvojumi. Tas tiek organizēts par godu Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai, rīkotāju ideja - sniegt iespēju mazajiem aktīvistiem kopā ar vecākiem vai vecvecākiem lietderīgi sportiskā garā pavadīt brīvo laiku svaigā gaisā. Visu pasākuma norises laiku bērni varēs veikt dažādas atrakcijas, pārbaudot izveicību, ātrumu, domāšanu un citas attīstošas īpašības. Būs jāsastopas ar «jautrajiem» ķegļiem, ejot pa pēdām, jāiziet «zvēru labirints», ar basām kājām jālasa «vīnogas», jāripina «siera rituļi», jāatrod rūķīšu dārgumi, jāpiedalās Āfrikas skrējienā un jāspēlē futbolgolfs. Darbosies radošās darbnīcas, kur noteikti taps «zili brīnumi». Varēs spēlēt lielās brīvdabas spēles, proti, Cirku, Dambreti, Riču raču.
