«Uz skatuves es vairāk esmu Pērs, nevis Solveiga, jo tieši lomās un tēlos ir mani ceļojumi, savukārt dzīvē es laikam tomēr esmu Solveiga,» atzīst baleta soliste un Solveigas lomas atveidotāja Latvijas Nacionālā baleta šīs sezonas pirmajā jauniestudējumā Pērs Gints, tā pirmizrāde piektdien, 28. oktobrī.
Visgrūtāk ir Solveigai
Stāsts par dēkaini un laimes meklētāju Pēru Gintu, kas pēc daudziem piedzīvojumiem tālās pasaules malās kā vecs vīrs atgriežas mājās, kur viņu vienmēr gaidījusi uzticīgā Solveiga, laikmetīgā baleta versijā Pērs Gints tapis, iedvesmojoties no Henrika Ibsena pasaulslavenās drāmas un Edvarda Grīga mūzikas. «Pērs Gints manā interpretācijā ir cieši saistīts ar Ibsena vēstījumu. Lai veicinātu dinamisku un loģisku sižeta attīstību, savā libretā esmu izmantojis ne tikai Ibsena lugai radīto mūziku, bet arī citas populāras Grīga kompozīcijas - klavierkoncertu, instrumentālo kamermūziku un vairākas miniatūras,» atzīst Slovēnijas Nacionālā teātra Mariborā baleta mākslinieciskais vadītājs, plašu starptautisku atzinību guvušais, daudzu ievērojamu balvu laureāts un šā iestudējuma horeogrāfs Edvards Klugs. Jāpiebilst, ka iestudējumu papildinās arī kora dziedājumi, klavieru solo un lugas teksta fragmenti norvēģu valodā. Titullomu atveidos Arturs Sokolovs, Antons Freimans vai Kristaps Jaunžeikars.
Protams, ka šajā stāstā galvenā persona ir Pērs Gints, atzīst Alise Prudāne, savukārt sievietes, kas viņam apkārt, šo vīrieti «savā veidā izskolo. Solveiga ir tā, pie kuras Pērs atgriežas, jo Solveiga ir spējīga viņu gaidīt jeb - pareizāk sakot - nespēj negaidīt. Kāpēc viņa viņu gaida? Manuprāt, tik ļoti mīl, ka savai dzīvei neredz jēgu bez Pēra. Dramatiski. Domāju, ka šajā stāstā tieši Solveigai ir vissmagākais liktenis, jo Pērs dzīvi baudīja un iedvesmojās no dzīves, bet Solveiga tikai gaidīja».
Iestudējuma procesu kopā ar šīs izrādes horeogrāfu Edvardu Klugu jaunā baleta soliste raksturo kā labestīgu, pozitīvu un radošu. «Viss nāca nevis viegli, bet - patīkami,» atzīst baleta soliste. «Katrs horeogrāfs nāk ar savu domāšanas un darba stilu, tāpēc mums jābūt elastīgiem. Arī uzmanīgiem, lai saprastu viņa ideju, vēstījumu.»
Izdzīvo stiprākais un gudrākais
Kopš ienākšanas Baltajā namā, jaunajai baleta māksliniecei darba bijis tik daudz, ka par elpas atvilkšanu varējusi vien domāt vasarās atvaļinājuma laikā. Aizvadītās sešas sezonas teātrī viņa kodolīgi raksturo kā krāsainas un blīvas. «Man ir paveicies, ka ļoti daudz un dažādi horeogrāfi šajā laikā ir iestudējuši baletus, visos jauniestudējumos, kas bijuši šo sezonu laikā, es esmu piedalījusies. Un tas, protams, ļoti bagātina - esmu strādājusi visdažādākā stila iestudējumos, no klasikas līdz laikmetīgajai dejai,» saka Alise Prudāne. Blīvajā darba režīmā pārstrādāšanās un izsmeltības sajūtas vēl neesot, turklāt jāņem vērā, ka izvēlējusies profesiju, kurā karjera nav nemaz tik ilga. «Baletā diemžēl nevar dejot līdz 40 gadiem, lai gan - kas zina... Ir jau tādi, kas dejo ilgi un var to darīt kvalitatīvi.»
Pēc nu jau vairākām sezonām Alise Prudāne atzīst, ka teātrī viņa tiešām «dabūjusi to, ko kārojusi. Nesen par to aizdomājos - skolas laikā sapņi ir lieli, bet ne vienmēr cilvēks pats ir gatavs saviem sapņiem. Man liekas, ka man viss nācis īstajā laikā. Ir bijušas reizes, kad varēju augt kā māksliniece, kā dejotāja, ir bijušas reizes, kad man atvērusies jauna elpa. Jo, protams, uznāk momenti, kad šķiet - nesanāk, nevaru, bet tad parādās kaut kas jauns, kas iedvesmo. Dzīve ik pa laikam piedāvā iespējas, tikai pašai jābūt gatavai tās paņemt. Ja neesi formā, tad nevari tās paņemt. Atziņa - jātur sevi formā, ja tu palaidīsies, tad būs kāds cits, kas tev aizies pa priekšu». Tieši tāpēc režīms ir neatņemama viņas dzīves sastāvdaļa. «Veselīga ēšana, treniņi un labs miegs. Vēl man palīdz sporta zāles apmeklējums, skriešana, trenažieri, treniņi tieši izturībai un spēkam, jo, kad klasiskajās izrādēs jādejo trīs cēlieni, kad gandrīz visu laiku esi uz skatuves, ir jābūt ļoti spēcīgam ķermenim un fiziskai izturībai, lai varētu visu izdarīt, jo vēl jau par tēlu ir jādomā, ir arī uztraukums... Šis ir tāds laiks dzīvē, kad galvenais un vienīgais ir darbs.»
Alise Prudāne atzīst, ka patiesībā jau viņas dzīve veltīta tikai baletam - kopš četru gadu vecuma viņa apmeklējusi baleta studiju, tad iestājusies Horeogrāfijas skolā. «Skolā iestājāmies 18, bet beidzām sešas meitenes un divi puiši. Objektīvi. Daudzi aiziet pēc pamatskolas, jo Latvijā šajā jomā nav tirgus. Ne visiem ir vieta Latvijas Nacionālajā baletā, ne visi grib dejot tādu repertuāru, kāds ir mūsu baletā, lai gan tieši pēdējā laikā tas ir ļoti daudzveidīgs,» uzskata jaunā soliste. «Izdzīvo stiprākais un gudrākais, jo arī spēku jāmāk pielietot. Skola iemāca pamatus, bet, kā zināšanas izmantot, sākam saprast tikai teātrī. Pirmajos gados ir patiešām grūti, tāpēc labi, ja ir labi repetitori un pedagogi, kas palīdz ieiet teātra vidē, arī kolēģi, kas citreiz paskaidro. Mūžīgā konkurence, bet tas ir pozitīvi.»
Pastaigas un klusums
Jaunākā atvase trīs bērnu ģimenē pagaidām vēl dzīvo pie vecākiem. «Neteiktu, ka vēl nav īstais laiks sākt savu dzīvi, bet ir tā, kā ir. Es, mana ģimene, mani draugi - citam jau laika neatliek,» smaidot nosaka Alise Prudāne. «Šobrīd man ir tāds periods, kad darbā ir uzrāviens... Pirmie gadi šajā namā ir jāvelta aprašanai jaunā vidē un ieiešanai ritmā, bet tieši šobrīd ir tāds laiks, kad ieskriešanās celiņš ir noiets, tagad ir jāpaceļas...» uzskata Alise Prudāne. Lai gan viņai ļoti reti sanāk aiziet paskatīties citu kolēģu darbu, viņa noteikti gribētu aiziet uz Nacionālā teātra jauniestudējumu Pērs Gints, kam arī šonedēļ plānota pirmizrāde.
«Īstenībā man patīk ļoti vienkārša atslēgšanās - pastaigas svaigā gaisā, laba mūzika, arī klusums,» neslēpj Alise Prudāne. Šajā vasarā viņai apritēja 25 gadi, bet šo nozīmīgo jubileju pat nav svinējusi kopā ar vecākiem un brāļiem, bet kopā ar kolēģi Baibu Kokinu devusies uz Sanktpēterburgu. «Tieši savā dzimšanas dienā es biju autobusā atceļā uz Rīgu. Uz Sanktpēterburgu devāmies, lai Marijas teātrī noskatītos dažas izrādes, redzējām Annu Kareņinu un Gulbju ezeru. Un tad vēl baltās naktis Pēterburgā... 25 gadi ir tāds vecums, kad daudz kas aiz muguras, kad kaut kas jau dzīvē būtu nedaudz jāsaprot, bet daudz kas, cerams, vēl ir priekšā.» Iespējams, ka beidzot šoruden viņa saņems Spēlmaņu nakts balvu, kurai konsekventi tiek nominēta, kopš ienākusi teātrī.
***
Alise PRUDĀNE
• Latvijas Nacionālās operas un baleta baleta trupas māksliniece (kopš 2010. gada), baleta soliste (kopš 2013. gada)
• Dzimusi 1991. gada 30. jūnijā Rīgā
• Izglītība: Aleksandra Barinova privātā baletskola Baleta pasaule (1995-1999); Rīgas Horeogrāfijas vidusskola (2001-2010; pedagoģe R. Harlapa)
• 1. vietas konkursos:
18 International Ballet competition «The young dancers from the Mediterranean Sea» (Francija, 2005); International Ballet Competition
«Brno 2006» (Čehija);
Labākās dejotājas diploms 1st International Ballet Competition «Zlote Pointy» (Polija, 2008);
International ballet competition «Stora Daldansen 2009» (Zviedrija);
zelta medaļa un Grand Prix Concurs International de danse classique de Grasse (Francija, 2009)
• Apbalvojumi: Latvijas Republikas Kultūras ministrijas balva par sasniegumiem starptautiskajos baleta konkursos (2006., 2007., 2009.)
• Vairākas reizes nominēta balvai Spēlmaņu nakts:
ar Ceriņu fejas lomu baletā Apburtā princese (kategorijā Gada spilgtākā debija, 2010./2011. gada sezonā), par Odetas lomu baletā Gulbju ezers (kategorijā Gada jaunā skatuves māksliniece, 2011./2012.), par lomām baletos Gulbju ezers, Bajadēra, Otello, Mesija (kategorijā Gada sasniegums baleta mākslā, 2012./2013.), par lomām Kolumbīne, Kurtizāne baletā Romeo un Džuljeta (kategorijā Gada sasniegums baleta mākslā, 2014/2015), par lomām Raimonda, Šeherezāde, Nikija, Samuels Goldenbergs un Šmuilis (Gada sasniegums baleta mākslā, 2015/2016.)
• Saņēmusi Latvijas Nacionālās operas fonda Gada balvu operai kā 2015./2016. gada sezonas labākā baleta soliste
