Šonedēļ Rīgā apmeklētājiem atvērts Baltijas reģionā pirmais Modes muzejs, tāda nav ne Igaunijā, ne Lietuvā, ne arī Somijā, Zviedrijā un Polijā. Šis ir privāti veidots muzejs, turklāt tā iniciatori nav pašmāju censoņi, idejas autori ir arhitekte no Maskavas Natālija Muzičkina un modes vēsturnieks un kolekcionārs Aleksandrs Vasiļjevs, bet abu vēlme veidot muzeju savas aprises ieguva tikai Rīgā.
Ceļš līdz šāda muzeja atvēršanai ir vienlaikus gan vienkāršs, gan nejaušs. Arhitekte Natālija Muzičkina uz dzīvi Rīgā pārcēlās pirms trim gadiem, jo ģimene vēlējusies meitai nodrošināt eiropeisku izglītību. Arhitektei, kura, protams, Krievijā nevienu muzeju nav dibinājusi, bijusi ar loģiku neizskaidrojama doma Rīgā atvērt muzeju, kas kaut kādā veidā būtu saistīts ar kultūru. Reiz, apmeklējot Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju, viņa iegadījusies tieši tajā brīdī, kad tur iekārtoja Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstādi. «Es viņu ļoti sen pazīstu, bet ilgi nebijām tikušies, atstāju zīmīti ar lūgumu piezvanīt. Tā mēs satikāmies,» Neatkarīgajai stāsta Natālija Muzičkina. Satikšanās rezultāts bija ideja par Modes muzeja veidošanu, jo Muzičkina kā arhitekte bija gatava atrast un sagatavot muzejam piemērotas telpas, savukārt Vasiļjevs, kurš tiek uzskatīts par vienu no trim ievērojamākajiem modes priekšmetu kolekcionāriem pasaulē un kura īpašumā ir vairāk nekā 55 tūkstoši vienību, bija gatavs nodrošināt muzeja saturu. Telpas tika meklētas samērā ilgi, arhitekte atzīst, ka nu jau zinot teju vai visus vecpilsētas pagrabus, bet tie visi bija vai nu par lielu, vai par mazu, vai pārāk mitri, līdz laimīgā kārtā nonākusi līdz Grēcinieku ielai 24. Kad ieraudzījusi pašreizējā muzeja telpas, bijis skaidrs, ka atrasta īstā vieta. «Protams, telpas bija briesmīgā stāvoklī, te bijis striptīza klubs, vēl pirms tam - projektēšanas kantoris, vēl pirms tam - kosmētikas salons un deju kursu klubs, un vēl daudzi citi uzņēmumi, kas te satilpa pagājušā gadsimta 20.-30. gados. Man patika kontrasts - mūsdienīga ēka, kas uzbūvēta septiņdesmitajos gados, un senatnīgi pagrabi, gluži kā ceļojums laika mašīnā,» saka Natālija Muzičkina. Jāatgādina, ka Grēcinieku iela ir viena no senākajām Rīgā, bet Grēcinieku ielā 24 savulaik rātskungam Bekam būvētais nams tiks nolīdzināts līdz ar zemi 2. pasaules kara laikā, vācu armijai atkāpjoties un padomju armijai uzbrūkot. Protams, drupas tika novāktas, bet līdz pat 60. gadu beigām vieta palika tukša, līdz to piešķīra apbūvei Latvijas Starpkolhozu celtniecības padomei, tikai 1970. gadā ēka tika pabeigta. Senie pagrabi, kas saglabājušies pat no 14. gadsimta, tikuši pasaudzēti tāpēc, ka būvniecības gaitā iesaistījušies arī vēsturnieki. Un nu tieši šajos pagrabos mājvietu atradis Modes muzejs.
Natālija Muzičkina ir pārliecināta, ka mūsdienu sabiedrībā nezūd pieprasījums pēc muzejiem. «Esmu pārliecināta, ka muzejs nav izzūdoša tradīcija, un tam ir vairāki iemesli. Pats svarīgākais - cilvēkam ir daudz vairāk brīva laika, ja salīdzina ar priekštečiem, jo mēs vairs daudz ko nedarām ar savām rokām. Mūsu muzeja ekspozīcijā var apskatīt arī latviešu tautas tērpu, un, kad rakstījām tam komentāru, noskaidrojām, ka šāda tērpa radīšanai bija nepieciešams apmēram gads. Padomājiet - vispirms tika cirpta vilna, pēc tam tā tika mazgāta, vērpa, austa, krāsota... Mūsdienās aizejam uz veikalu, piecu minūšu laikā nopērkam sev apģērbu. Protams, visu laiku jūtamies ļoti aizņemti, jo laiku tērējam dažnedažādiem gadžetiem, bet patiesībā laika mums ir diezgan. Un muzeju apmeklējums, esmu pārliecināta, ir tieši saistīts ar saturu, ar to, ko interesantu tie piedāvā, pat iespējams - vien negaidītu skatu uz jau labi zināmo,» atzīst Natālija Muzičkina. Arhitekte secina, ka viņa ir muzeju fane, lai vai kurā vietā pasaulē atrastos, viņa noteikti apmeklē apmēram divus muzejus dienā un vienmēr interesējas ne tikai par muzeja saturu, bet arī par muzeja iekārtošanas veidu. «Atšķirībā no citiem arhitektiem es labi konstruēju, un tas laikam man gēnos mantojumā no vectēva - latvieša, kurš gan dzīvoja Krievijā. Starp citu, bijām domājuši, ka man Latvijā radu nav, bet tomēr atradu tālus radus - viens ir karikatūrists Ēriks Ošs. Otrs mans radinieks strādā VDK muzejā, biju ekskursijā stūra mājā, baisi gan.»
Muzeja idejas autore un telpu arhitekte ar Rīgu ciešāk ir saistīta vien dažus gadus, bet Aleksandra Vasiļjeva kolekciju izstāde jau daudzus gadus ik vasaru piesaista milzīgu daudzumu apmeklētāju, latviešu valodā izdotas arī vairākas viņa grāmatas. Sarunā ar Neatkarīgo Aleksandrs Vasiļjevs, ironiski smaidot, atzina, ka ideja par šādu muzeju viņam bijusi jau sen, bet tās realizēšanai bija jāsagatavo augsne un jāsagaida īstais brīdis. «Ja pirms gadiem desmit to būtu mēģinājis, visticamāk, ideja ciestu neveiksmi, jo kurš gan mani tolaik te pazina?» retoriski vaicāja Vasiļjevs.
Šobrīd muzeja trijās zālēs apskatei izlikti tērpi par divām galvenajām tēmām. Pastāvīgā ekspozīcija, ko Vasiļjevs apzīmē ar vārdiem «ceļojums laika mašīnā», vēsta par modi 19. un 20. gadsimtā. Savukārt aktuālā izstāde šobrīd veltīta 30. gadu elegancei. Aleksandrs Vasiļjevs teic: «20. gadsimta 30. gadi bija īpašs laiks Latvijas vēsturē, jo tas bija laiks, kad Latvija bija eleganta un arī pietiekami bagāta valsts, lai lielītos ar sevi. Tāpēc es vienmēr saku, ka atšķirība starp rižskim un pazižskim ir tikai nieka pa.»
Izstāde 30. gadu elegance būs apskatāma līdz maija sākumam, pēc tam tiks atklāta izstāde, kas veltīta Ķīnas tradīcijām apģērbā un tā ietekmei uz Eiropas un amerikāņu modi, savukārt nākamā gada rudenī tiks atklāta izstāde, kas veltīta Kristiāna Diora modes nama jubilejai, proti, šis modes nams tika atklāts 1947. gadā, tātad - 70 gadu jubilejai. Natālija Muzičkina stāsta: «Daudzi man jautā, kāpēc nolēmām atvērt muzeju tieši Rīgā, bet Rīga ir vairāk nekā cienīga šādam muzejam. Rīgā dažādu kultūras pasākumu pirmizrādēs varat redzēt sievietes, tērptas vakarkleitās un augstpapēžu kurpēs, tikai retā Eiropas galvaspilsētā šī tradīcija joprojām ir saglabājusies. Rīgā mīl modi.» Starp citu, tiem, kas satraucas, vai šāda muzeja atklāšana nenozīmē arī Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas tradicionālo izstāžu beigas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, noderēs ziņa, ka nākamgad paredzēts šo izstāžu sērijas turpinājums, top kolekcija Bērnu pasaule.
