Vēsturiski ierastā prakse gatavot aktieru kursus konkrētam teātrim vairs neatbilst mūsdienu dinamiskajai skatuves mākslas videi un brīvā darba tirgus nosacījumiem, šādu Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) nostāju pauda LKA Komunikācijas departamenta vadītāja Aija Lūse.
Latvijas Teātra padomes sēdē pirms nedēļas tika apsvērta iespēja teātrim un topošajam aktierim studiju procesa laikā slēgt līgumattiecības, paredzot finansiālu ieguldījumu no teātra puses un saistības no aktiera puses pēc studiju beigām.
Lūse norādīja, ka, lai arī ir individuāli gadījumi, kad teātris slēdz līgumattiecības ar topošo aktieri, tas nenotiekot bieži, jo šādā gadījumā teātrim ir jāuzņemas atbildība un jāsniedz atbalsts topošajam aktierim, lai neciestu studiju process.
Lūse teica, ka topošie aktieri apzinās, ka neviens teātris viņiem negarantē darbu "uz mūžu", un viņi ir brīvi savās profesionālajās izvēlēs pēc LKA absolvēšanas, jo akadēmija studiju laikā "mērķtiecīgi skaidro, veido un stiprina" studējošo izpratni par mūsdienu darba tirgus situāciju un nodarbinātības formām.
LKA neatbalsta trīspusēju līgumu starp aktieri, akadēmiju un teātri, jo esot grūti prognozēt teātru mākslinieciskās jaunrades koncepcijas, kā arī māksliniecisko vadītāju darbības virzienus un intereses. Neeksistē arī normatīvais regulējums, kas ļautu LKA kā valsts dibinātai augstskolai slēgt šāda tipa līgumus, ierobežojot aktierim pašam izvēlēties savu nākamo darba vietu.
Arī jaunā dramatiskā teātra aktieru kursa absolventi, kas šovasar tiks uzņemti akadēmijā, netiks saistīti ar konkrētu teātri, pauda LKA pārstāve.
