Pirms 120 gadiem – 1904. gadā – latgaliešu valodai tika atcelts latīņu drukas aizliegums. Toreiz Latgale vēl atradās Vitebskas guberņā. Savukārt 1917. gada 26. aprīlī Rēzeknē notika pirmais Latgales kongress, kas aktualizēja ideju par savas valsts radīšanu un apliecināja, ka Latgale ir gatava apvienoties ar Vidzemi un Kurzemi Latvijas valsts veidošanai. Latvijas valsts ideja pirmo reizi izskanēja tieši Latgales kongresā. Latgale arī tagad neatpaliek ideju ģenerēšanā un realizācijā. Par to rūpējas latgalieši. Un viņu ir daudz, un viņi ir aktīvi.
Latvijas izcilais pianists un komponists Raimonds Pauls ir apmeklējis Rakstniecības un mūzikas muzeju, kas atrodas netālu no Iļģuciema, kur viņš nācis pasaulē pirms vairāk nekā 88 gadiem. Maestro uzdāvināja muzejam vijoli, ar kuru kādreiz bija sācis savu radošo ceļu. Un tad sekoja tikšanās mūzikas salonā, kuras laikā klasiķis parādīja sevi nedaudz īdzīga džentlmeņa tēlā ar tikai viņam raksturīgo humoru.
Četrās nominācijās pasniegs Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta gada balvu kultūrā "Baltais zvirbulis", lai izteiktu atzinību par kvalitatīva kultūras procesa nodrošināšanu galvaspilsētā, informē Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.
Uz Jaunā Rīgas teātra (JRT) pirmizrādi “Sapņu tulkotāju sekta” sanākušajām Latvijas prominencēm tika parādīts, ka viņu nākotnes izredzes tikpat neskaidras kā kuram katram mirstīgajam skatītāju zālē un ārpus tās.
Pirmo reizi Latvijā viesojās un ar orķestra “Rīga” mūziķiem sadarbojās pasaulē pieprasītais džeza mūziķis, diriģents, komponists un saksofonists no Vācijas Štefens Šorns (Steffen Schorn).
Brīvība Latvijā no svētkiem sen kļuvusi par ikdienu, kurā brīvības noniecināšana ir viens no apliecinājumiem, ka brīvība pastāv. Tajā skaitā brīvība atgādināt par brīvības cīņu upuriem, starp kuriem pamanāmu vietu ieņem 1992. gadā slēgtais Jaunatnes teātris.
Aplausi aktrisei un tagad arī rakstīto vārdu māksliniecei Lenvijai Sīlei par šajā reizē ne parādīto, bet “Neatkarīgajai” pavēstīto, ka “pēc autora Arņa Kluiņa privātās atklāsmes, kurā Rīgas Jaunatnes teātra mūžs, gluži kā Bībelē tiek saistīts ar paaudžu grēkiem (no 1940., “baigā gada” līdz pat teātra likvidēšanai 1992. gadā), es steidzu grēku nožēlā liekt galvu un sist krūtīs trīs reizes, jo man bija tas “negods” būt saistītai ar šo “mazo teātrīti” jau no skolēnu aktīva laika līdz pat LVK Teātra fakultātes studiju beigām”.
Palielinot teātra pamatkapitālu, Kultūras ministrija (KM) piešķīrusi Dailes teātrim finansējumu 8,3 miljonu eiro apmērā, deleģējot atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, liecina abu pušu noslēgtais līgums, kas pieejams teātra tīmekļvietnē.
Pēc autora Arņa Kluiņa privātās atklāsmes, kurā Rīgas Jaunatnes teātra mūžs, gluži kā Bībelē tiek saistīts ar paaudžu grēkiem (no 1940., “baigā gada” līdz pat teātra likvidēšanai 1992. gadā), es steidzu grēku nožēlā liekt galvu un sist krūtīs trīs reizes, jo man bija tas “negods” būt saistītai ar šo “mazo teātrīti” jau no skolēnu aktīva laika līdz pat LVK Teātra fakultātes studiju beigām.
Viņi visi ir tik dažādi. Dzīves mērķi un sapņi. Acu krāsa, balss tembrs. Kāds uzstājas tūkstošiem, kāds savu dzīvi nespēj iztēloties bez skatuves un starmešiem, bet kāds cits dzied tā, ka aiz aizkustinājuma asaras rit pār vaigiem.
Akrams – šis vārds bengāļu valodā nozīmē - Tas, kurš seko zvaigznēm, taču Akrams Hans ir kļuvis par zvaigzni pats. Viņš tiek atzīts ja ne par vislabāko, tad pilnīgi noteikti – par vienu no spilgtākajiem contemporary dance pārstāvjiem pasaulē, ir strādājis daudzu izcilu horeogrāfu vadībā, līdz atradis ideālo sadarbības partneri – sevi pašu.
Gadiem gruzdošais konflikts starp dziedātāju, izcilo tenoru Aleksandru Antoņenko un operteātra “Latvijas nacionālā opera un balets” (LNOB) valdes priekšsēdētāju Egilu Siliņu no dzirkstelēm pacēlies liesmās, uzjundot kaislības mākslas un arī nemākslas pasaulē.
“Kurš dzied mūsu Operā? Dzied, piemēram, Kristiāns Benedikts, lietuviešu tenors, kurš 2022. gada decembrī Minskā dziedāja koncertā Lukašenko un Putinam. Benediktam tāpēc ir liegums uzstāties Lietuvā. Savukārt Rīgā viņš dzied, bet es staigāju apkārt operteātrim,” sašutis ir izcilais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko, kurš pēdējo piecu gadu laikā Nacionālajā operā ir dziedājis tikai divas (!) reizes. Nobriedis pamatīgs konflikts starp Latvijas Nacionālās operas un baleta direktoru Egilu Siliņu un Aleksandru Antoņenko.
Vakar pelnītu pateicību saņēma kaut maza daļa no tiem cilvēkiem, kuri simtgadīgu apbūvi pārvērtuši teātra kvartālā ar līdz šim Latvijā nebijušām teātra izrāžu un visa teātra darba iespējām.
Jaunā Rīgas teātra renovācijas un būvniecības projekta mērķis, izveidot modernu Eiropas līmeņa teātri, ir sasniegts. Par to šodien pārliecinājās ikviens, kuram bija iespēja būt ne tikai lieciniekiem šajā leģendārajā brīdī, bet arī doties īsā ekskursijā. Lieki piebilst, ka svētku sajūta nerimās.
Jaunā Rīgas teātra (JRT) atjaunotā ēka ir gan skaista, gan funkcionāla, ceturtdien atklāšanas pasākumā uzsvēra JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
