«Šī būs darbīga diena,» saka šīsdienas gaviļnieks, dziedātājs Igo (54). Savu dzimšanas dienu viņš atzīmēs mūziķu pulkā, gatavojoties koncertiem, kas pēc pāris nedēļām notiks Kuldīgas Sv. Annas baznīcā un dārzā. «Pilnīgi iespējams, ka mēģinājumam pa vidu kaut ko dārzā arī uzgrilēsim, arī kādu glāzīti pacelsim uz manu veselību.».
«Kad mēģinājām vienoties par visiem izdevīgu laiku, tas iekrita 29. jūnijā, un mana dzimšanas diena atkāpās darba priekšā, bet kreņķu nav - es saprotu, ka sešus mūziķus ir grūti savākt kopā,» saka Igo un uzsver, ka šis ir svarīgs mēģinājums koncertu sērijai, kas no 14. līdz 16. jūlijam Kuldīgas pilsētas svētku laikā notiks Sv. Annas evaņģēliski luteriskajā baznīcā. «Konceptuāli viss ir izdomāts un izrunāts, tagad jāķeras klāt muzicēšanai. Mēs muzicēsim ne tikai uz tradicionālajiem sitaminstrumentiem. Pēdējos trīs mēnešus šiverēju pa antikvariātiem un svešiem šķūnīšiem, meklēju dažādas skanošas lietas, kas varētu noderēt kā perkusijas, un tie ir spaiņi, pannas, misiņa lietas, kafijas dzirnaviņas, skanoši čemodāni, piena kannas, naktspodi, tējkannas, pat eļļas mucas, bet visu nepārskaitīšu, jo tad nebūs interesanti koncertā. Viss jau sagādāts, turklāt apputējušie instrumenti tiek mazgāti ar augstspiediena ūdens strūklām.» Šī būs jau tradicionālā koncertu sērija Kuldīgā, kas tiek organizēta kopā ar Annas draudzi un mācītāju Mārtiņu Burki Burkevicu. Pirms gadiem sešiem Igo kopā Mārtiņu Burki Burkevicu, ceļojot no Pēterburgas ar mašīnu, sprieduši, ka Kuldīga ir pelnījusi vēl kaut ko interesantu, un sarunu rezultātā tapusi Igo koncertprogramma Esmu mājās, bet pēc tam ideja attīstījusies, un rezultātā ik gadu Igo veido koncertu sēriju, kas ilgst trīs dienas. Katru reizi godā tiek celti citi mūzikas instrumenti, pērn tie bija pūšamie instrumenti, pirms tam - stīgu instrumenti, bet šogad - dažādi sitamie instrumenti.
«Man ir vairāki cīņas lauki,» nosaka Igo, kurš līdztekus rosās ap vēl vienu projektu - starptautisku mākslas plenēru Jūrkalnē, kas notiek kopš 2010. gada. «Nākamgad būs jau 15 gadi, kad Jūrkalnē tiek kopts, stādīts un būvēts, un nākamgad par kādiem 90 procentiem būs jau tapis manis izlolotais Dabas un atpūtas parks, kurā jau tagad notiek dažādi kultūras pasākumi. Nupat notika arī saulgriežu svinēšana, pulcējās simtiem cilvēku. Nākamgad mēs, cerams, sāksim būvēt ļoti nopietnu celtni - Vējturu namu. Es jūtos labi ar to, ko esmu darījis cauri gadiem. Turklāt es redzu lielisku rezultātu, jo, piemēram, Jūrkalnē ideja attīstījusies vietā, kas bija aizaugusi pļava, gadu gaitā mēs esam radījuši sakoptu vidi. Šobrīd tur ierodas cilvēki ne tikai no Latvijas, kāds sajūsminās, kāds brīnās, bet visi labi pavada laiku, jo tur ir patīkami. Man patīk redzēt, kā no idejas, no ietiepīgas darbošanās šķietami nesakārtotā vidē veidojas skaistas lietas.»
Tā gluži nebūs, ka Igo visa vasara paies dažādu pasākumu organizēšanā un rīkošanā. «Ik pa brīdim jau gadās kāds brīvāks brīdis, dažreiz tās ir dažas stundas, dažreiz - puse dienas. Nav tā, ka es eju kā vilciņš visu laiku, es tāpat citreiz mēdzu bezmērķīgi lūrēt televizorā vai izklaidēties, rakstot dzejoļus vai stāstus, arī tas man sagādā prieku. Tomēr man patīk izdarīt ko tādu, kas beigās nes saprotamu rezultātu.» Taču mierā gan nevarot palikt, jo «cilvēkam, kas ir uz skatuves, nepārtraukti ir jādomā, kāds būs viņa nākamais šāviens. Ja vien gribi iet uz skatuves, ir jādomā ne vien par to, ko šodien izpildīsi, bet vai tev vēl ir rezerves, lai kaut ko sacerētu, rakstītu un veidotu nākamos projektus.» .
