«Es vairāk domāju par šodienu, nevis pagātni vai nākotni. Un šodiena ir forša. Man tuvie cilvēki ir sveiki un veseli, un, paldies Dievam, te pagaidām ir miers,» saka šīs dienas jubilārs jurists Aivars Borovkovs.
Latvijas Juristu biedrības prezidenta un uzņēmēja Aivara Borovkova dzimšanas dienas svinīgā daļa būs vakariņas ģimenes lokā – ciemos atnāks bērni un «pulciņš mazmeitu», un vakars tiks pavadīts bez «jebkādiem tingeltangeļiem». «Pat apaļās jubilejās es neko īpašu nerīkoju, kaut kā nav iegājies vērienīgi svinēt dzimšanas dienas,» atzīst Aivars Borovkovs. Filozofiski raugoties, dzimšanas diena ir noteikts atskaites punkts, bet, ja sāk apcerēt šo jautājumu, tad uz priecīgām domām tas neaizved. «Katrs gads, kas dots, jāpieņem ar pateicību. Jau sen esmu sapratis, ka dzīves lielākais posms ir aiz muguras un tas, kas ir, cienīgi jānodzīvo,» viņš atzīst. «Viss, kas apkārt, ir pozitīvi jāuztver un jāsaprot, ka vairākumam uz planētas tā trūkst – miera, pārtikšanas, jumta virs galvas, veselības... Te visa ir pietiekami, to vajadzētu novērtēt un lolot.» Uz pasauli viņš skatoties caur pozitīvām brillēm, lai gan visapkārt «vaimanoloģija ir dominējoša, slikto dziņu meklēšana ir nospiedoša. Šī ir Dievzemīte, mums tikai jāprot to novērtēt; te ir tikai divas sliktas lietas – kašķīgi tautieši un ērces.» Pat apmākusies diena esot ļoti skaista, turklāt pat tādā dienā kādus divus kilometrus virs mums ir ārkārtīgi spoža saule. «Šobrīd mums vajadzētu domāt par to, kā cienīgi sagaidīt Latvijas valsts simtgadi. Mēs esam maza tauta, bet mums ir ar ko lepoties gan pagātnē, gan šodienā.»
Ne tikai veidojot personu, notikumu un kapu kultūrvēsturisko enciklopēdiju nekropole.info.lv, uzmanība tiek pievērsta arī dzimšanas dienas fonam jeb aktuālajiem notikumiem. «Negribētu filozofēt par to, kas notiek pasaulē, bet varu pateikt – pēdējā gada laikā no Latvijas politiskās elites neesmu dzirdējis runas par mieru, visi runā tikai par karu. Briesmīgi, ka cilvēki nerunā par mieru, jo, ko meklē, to atrod. Mums vajadzētu runāt par mieru pašiem savās mājās, sabiedrībā, tad miers būs arī apkārt. Tad, kad paši esam sakārtoti, citādi varam paskatīties uz notiekošo, arī palīdzēt citiem. Valdošā retorika rada lielas bažas. Šobrīd mērīšanās ar krāniņiem ir abās pusēs dažādos veidos, un tas ir ļoti bīstami. Ukraina ir tikai poligons, kur abas puses kārto attiecības,» uzskata Aivars Borovkovs. «Tas, kas notiek Krievijā, mums jāpieņem zināšanai, un to, kas ir ass, vajag līdzināt, nevis asināt vēl vairāk.»
Tā kā viņš nekad uz darbu neesot gājis mocīties, bet visu mūžu darījis tikai to, kas pašam patīk, tad arī viņam neesot aktuāli atpūsties no darba, turklāt interesantas un pētāmas lietas varot uzrasties negaidot. Piemēram, svētdienas vakarā skatījies filmu par Vāgnera klanu un ieinteresējies par vienu tēlu – Dorianu. «Man ir aizdomas, ka tas ir izdomāts varonis. Es neesmu atradis nekādas pēdas, ka tas ir reāls cilvēks,» nosaka Aivars Borovkovs, kurš pēc filmas noskatīšanās līdz diviem naktī knibinājies, meklējot informāciju par ieinteresējušo tēlu.
