Cēsu jeb Vidzemes reģionālā koncertzāle ir viena no trim valsts iniciētiem un atbalstītiem projektiem, kuru galvenais uzdevums ir uzlabot profesionālās mākslas pieejamību ārpus Rīgas.
Par koncertzāles attīstības perspektīvām Neatkarīgā sarunājas ar Cēsu domes pārstāvi, Reģionālā kultūras un mūzikas centra projekta vadītāju Juri Žagaru.
– Nu jau daudzus gadus jūs Cēsīs organizējat Kultūras un mākslas festivālu. Tagad jūs aktīvi līdzdarbojaties koncertzāles projekta īstenošanā. Kāpēc savas aktivitātes realizējat tieši Cēsīs, nevis Rīgā?
– Cēsis ir mana dzīvesvieta, un es vēlos padarīt šo pilsētu vēl ērtāku un patīkamāku dzīvošanai, tātad tā ir tīri praktiska rīcība, bez lieka ideālisma un fanātisma. Pavisam nesen man piedāvāja līdzdarboties projektā Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. Es atteicos, jo Rīga ir tikai mana darba vieta, es Rīgu nejūtu kā savas mājas.
Koncertzāle ir viens no posmiem gan tūrisma attīstībai pilsētā, kam ir liela nozīme pilsētas ekonomiskajā dzīvē, gan kā pilsētai, kas ir laba vieta dzīvošanai. Uzskatu, ka laba vieta dzīvošanai ir tā, kur ir nodrošināta kultūras, izglītības un sporta pieejamība, kā arī tīra vide un sakārtotas inženierkomunikācijas. Cēsis uz to ir ceļā.
– Koncertzāle ir būvniecības stadijā – jūs taču esat aktieris un mākslas cilvēks, nevis celtnieks...
– Var būt, ka būvnieki arī bez manis šo objektu uzbūvētu, taču tas ir projekts, kam esmu klāt jau no paša sākuma – no idejas, lai šī reģionālās nozīmes būve būtu tieši Cēsīs. Mazliet nožēloju, ka aktīvāk nepiedalījos koncertzāles projektēšanas stadijā, lai tajā iekļautu vairākas lietas, kas tagad padarītu dzīvi vienkāršāku un ēku funkcionālāku un ērtāk lietojamu gan māksliniekiem, gan apmeklētājiem. Taču viss nav zaudēts – pašas nepieciešamākās izmaiņas projektā ieviest paguvām, nams būs skaists un aprīkots ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Jāņem vērā fakts, ka projekts akceptēts 2009. gadā un līdz šim laikam tehnoloģijas ir būtiski mainījušās. Iepirkuma nosacījumu ietvaros izdarām izmaiņas, lai iegādātā un uzstādītā tehnika tomēr būtu atbilstoša šodienas apstākļiem.
– Kad jaunais nams būs gatavs?
– Oficiālā ēkas nodošana paredzēta šī gada beigās. Būvnieki gan teic, ka nav iemesla uztraukumam un darbi tiks pabeigti laikā, taču mēs labi zinām, ko nozīmē tik sarežģītas būves pabeigšana – vienmēr atrodas simt un viens sīkums, kas vēl jāpadara. No savas puses mēs celtniekus nesteidzinām, jo gribam, lai viss ir izdarīts tiešām labi. Tāpēc pilnīgu koncertzāles būvniecības pabeigšanu plānojam nākamā gada sākumā – februārī. Pirmos trīs mēnešus paredzam ēkas apdzīvošanai – pārcelsies darbinieki, mūzikas skola, pašdarbnieki, būs arī kāds koncerts un izrāde. Taču svinīgo atklāšanu ar lielo koncertu plānojam maija beigās. To tad arī varam uzskatīt par aktīvās darbības uzsākšanu, jo vismaz viens liels pasākums nedēļā ieplānots visas vasaras garumā. Ziemā pasākumi būs mazliet retāk, jo tad pierunāt uz Cēsīm aizbraukt arī apmeklētājus no Rīgas ir daudz grūtāk. Atkārtošos, teikdams, ka Cēsu koncertzāle ir valsts nozīmes objekts, kas kalpo reģiona, ne tikai Cēsu iedzīvotāju vajadzībām.
– Nerimst diskusija par koncertzāles ēkas piepildījumu un saturu – vai pašvaldības spēkos ir šo koncertzāli uzturēt, nodrošinot visas vajadzības, kā arī atvēlēt naudu saturam – koncertiem, teātrim?
– Tas ir viens no maniem galvenajiem uzdevumiem – radīt bāzi saturam, tostarp finansējumam. Ir jāsaprot, ka bez valsts finansējuma šīs zāles būs tikai skaisti lokāla mēroga kultūras nami, bet nepildīs projekta galveno mērķi – uzlabot profesionālās mākslas pieejamību reģionu iedzīvotājiem. Profesionālo mākslinieku uzstāšanos nevar apmaksāt tikai no ieejas biļetēm – simfoniskā orķestra, teātra, operas un baleta viesizrādes izmaksā daudz vairāk, nekā spēj samaksāt apmeklētāji. Tātad ir jārod papildu finansējums – varbūt kādu koncertu gadā var līdzfinansēt pašvaldība, bet tā nevar būt sistēma – finansējumā ir jāpiedalās valstij. Ja reiz valsts iniciēja un finansēja ēkas būvniecību, tad jāatbild arī par to, kā tā tiek izmantota.
Ja valsts ar finansējumu nepiedalās satura nodrošināšanā, tad mums vajadzīgs tikai durvju sargs un apkopēja, un šī ēka būs tikai laba telpa, ko piedāvāt dažādu komercpasākumu organizēšanai un amatiermākslai.
Visi kultūras ministri ir atzinuši, ka valstij ir jāpiedalās šo koncertzāļu darbības nodrošināšanā, un pēdējā laikā to atzīst arī augstākas amatpersonas. Tāpēc man ir pamatotas cerības, ka atbalsts būs un koncertzāles varēs strādāt tā, kā to paredz projekta ideja.
– Kāds ir iespējamais finansējuma modelis, un par cik lielu naudu mēs runājam?
– Ir aprēķināts, ka reģionālajai koncertzālei – Cēsīs, Liepājā un Rēzeknē – mākslinieciskā satura nodrošināšanai no valsts gadā nepieciešami 150 tūkstoši latu katrai. Par šo naudu varam organizēt divus trīs profesionālo mākslinieku koncertus mēnesī. Es runāju par tiešām augstas klases un labi apmeklētiem kultūras pasākumiem, nevis par ārkārtīgi elitāriem notikumiem, kurus apmeklē tikai mūzikas kritiķi un daži klausītāji. Es zinu, ko runāju, jo jau daudzus gadus organizēju mākslas festivālu Cēsīs – zinu, kas un cik maksā, turklāt mūsu komandā ir pieredzējuši un tiešām labi speciālisti – es pat teiktu – Latvijas topa kultūras menedžeri.
– Ne jau tikai mūzikai ir piemērota jaunā koncertzāle – kā ir ar teātriem, operu, baletu?
– Tiem ir jābūt – protams, opera un balets ir ļoti dārgs prieks, taču šīs koncertzāles ir būvētas ar vienu mērķi – radīt iespēju arī reģionu iedzīvotājiem baudīt šos mākslas žanrus, nebraucot uz Rīgu. Cēsu koncertzālei ir jābūt galvenajai viesizrāžu skatuvei Vidzemē – šeit ir jāuzstājas visiem valsts finansētajiem dramatiskajiem teātriem, simfoniskajiem orķestriem, operas un baleta kolektīviem, kā arī ārvalstu māksliniekiem, kuri ierodas Latvijā.
Cēsis būs vieta arī citu producentu organizētajiem pasākumiem, piemēram, Latvijas koncerti ir tā struktūra, kas spētu radīt un menedžēt ārvalstu mākslinieku vai citu lielu projektu tūres visās reģionālajās koncertzālēs. Tāpat domājam par savu radīto projektu pārdošanu gan Liepājas, gan Rēzeknes koncertzālēm, arī par projektu pirkšanu no Liepājas.
– Kas mūs sagaida koncertzāles svinīgās atklāšanas koncertā?
– Visus noslēpumus es neatklāšu, taču varu pateikt, Artūrs Maskats ir piekritis piedalīties koncertzāles mākslinieciskās programmas veidošanā, komandai esmu uzrunājis arī Indru Lūkinu. Pavisam noteikti koncertā piedalīsies gan pašmāju, gan ārzemju mūzikas zvaigznes. Mēģināsim veidot atklāšanas pasākumu programmu dažādām gaumēm un dažādiem mūzikas stiliem, sākot ar akadēmisko mūziku, līdz mūzikliem, džezam un rokam.
– Publiskajā vidē dzirdami argumenti – kas gan ies uz šiem koncertiem, jo opera un simfonijas esot tikai snobiem un dažiem indivīdiem. Taču es kā koncertu apmeklētāja esmu novērojusi citu situāciju – visi akadēmiskās mūzikas koncerti arī ārpus Rīgas, tostarp Jēkabpilī, ir izpārdoti...
– Tieši tā, ja cilvēkam ir iespēja apmeklēt koncertu tuvu mājām, nemaksājot par to pārāk dārgi, viņš to izmanto. Turklāt uzskatu, ka akadēmiskā mūzika rada atkarību – kas vienreiz to ir klausījies, tas to vēlas atkal un atkal. To redzu arī Cēsu mākslas un mūzikas festivālā – biļetes uz operu vai akadēmiskās mūzikas koncertiem ir izpirktas – divos vakaros tos apmeklē 6 tūkstoši cilvēku. Tas ir daudz!
– Rekonstruētajā ēkā vieta paredzēta arī vietējiem pašdarbības kolektīviem – vai vide var veicināt to izaugsmi?
– Nenoliedzami! Patlaban mums ir jārod finansējums, lai nodrošinātu mūsu, faktiski pusprofesionālā pēc atalgojuma sistēmas, bet profesionālā pēc līmeņa, Vidzemes kamerorķestra pastāvēšanu. Izveidot to par pilnīgi profesionālu orķestri ir pārāk dārgi, un pašvaldība to nevar atļauties. Speciālas telpas tiek izbūvētas arī Cēsu teātrim un dejotājiem. Telpas un infrastruktūra būs, pārējais atkarīgs no pašu iedzīvotāju vēlmes un aktivitātes.
Jāatzīmē, ka koncertzāli pārvaldošā pašvaldības iestāde nenodarbosies ar pašdarbības kolektīvu darba organizēšanu – to turpinās darīt Cēsu tūrisma un kultūras centrs. No jauna izveidotā pašvaldības SIA Vidzemes koncertzāle veiks ēkas apsaimniekošanu un profesionālās mākslas pasākumu organizēšanu.
– Kas būs lielākie ieguvēji?
– Cēsnieki! Viņiem nekur nebūs jābrauc, lai baudītu augsta līmeņa mākslu un izmantotu šo namu arī savā ikdienā. Pašvaldībai tās, protams, ir papildu rūpes un papildu izdevumi, taču atdeve noteikti būs. Ieguvēji ir arī visi vidzemnieki – mēs gaidīsim ciemos katru, kam tuva māksla un mūzika.
