Cēsu tirgus jau izsenis bijusi iecienīta pilsētnieku un pilsētas viesu pulcēšanās un iepirkšanās vieta.
Laikam ejot, tirgus savu kolorītu nav zaudējis un pamazām kļūst par elitāru iepirkšanās vietu, kur piedāvājumā ir plašs vietējo, ekoloģiski tīru, no veikalos piedāvātajiem atšķirīgu pārtikas produktu klāsts, kā arī pieejami unikāli mājražotāju izstrādājumi, savvaļā augušas dabas veltes (ogas, sēnes, puķes), krāšņi puķu un dekoratīvo augu dēsti.
Tirgotāji vienkopus
Šā gada siltā sezona Cēsu tirgū sākās ar pārmaiņām. Kā jau vēstīts iepriekš, 2008. gada februārī, sakarā ar iecerēto rekonstrukcijas projektu, tirgus darbība pamatā tika pārcelta uz jaunuzbūvēto tirdzniecības paviljonu Uzvaras bulvārī 24, vecajā tirgus teritorijā atstājot puķu, dekoratīvo augu dēstu, augļu un dārzeņu tirgotājus. Patlaban savā un pircēju ierastajā vietā saimnieko tikai puķu tirgotāji, pārējie atrodami jaunajā tirgus teritorijā.
«Raugoties no uzņēmuma saimnieciskās darbības viedokļa, sapratām, ka, dalot tirgu divās daļās, radām konkurenci paši sev un daļai pastāvīgo tirgotāju tāda situācija nav komercdarbību veicinoša, tādēļ pieņēmām šādu lēmumu. Tagad tirgotāji ir vienkopus, kompaktā teritorijā, kas tehniski ir aprīkota ar visu tirdzniecības procesam nepieciešamo un nodrošina lielāku pircēju plūsmu,» stāsta SIA Cēsu tirgus valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš. Vaicāts, vai vietas pietiek visiem, viņš atbild apstiprinoši. Pēdējos gados sakarā ar ekonomiskās krīzes izraisītajām sekām, galvenokārt jau iedzīvotāju zemo pirktspēju, arī Cēsu tirgus darbība nedaudz sašaurinājusies, samazinājies pastāvīgo tirdzniecības dalībnieku skaits, palielinājies tirgotāju skaits, kuri tirgojas no automašīnām un teltīs, nedēļu nogalēs. Esošā tirdzniecības platība ir pietiekama un vajadzības gadījumā atļauj tajā ienākt jauniem nomniekiem. Potenciālie klienti var pieteikties gan klātienē, gan nosūtot pieteikuma formu elektroniski, vai sazināties pa telefoniem, kuri norādīti Cēsu tirgus mājaslapā internetā.
Uzsvars uz dažādību un vietējiem produktiem
Neraugoties uz tirgotāju skaita samazinājumu, produkcijas klāsts Cēsu tirgū arvien saglabājies pietiekami daudzveidīgs un pats galvenais – pārtikas produktu sortiments atšķiras no tā, kas pieejams lielveikalos, piemēram, gaļas izstrādājumi, zivju izstrādājumi, miltu produkti. «Tirgus pamazām veidojas par vietējo ražotāju saražoto produktu pārdošanas vietu, būtiski, lai šeit būtu pieejams tāds produktu klāsts, kādu nevar iegādāties citos mazumtirdzniecības uzņēmumos, tajā skaitā lielveikalos. Pamazām un neatlaidīgi jāvirzās uz to, lai pircējiem būtu iespēja iegādāties produktus, kas ražoti pēc senatnē pazīstamām tehnoloģijām, maksimāli dabiskus, līdz ar to arī veselīgus, ne masveida produkciju, kuru var iegādāties jebkurā veikalā un kioskā. Tam, kas izaudzis vietējā zemē, vietējā fermā, ir cita garša. Tāpat ir ar amatniecības izstrādājumiem, kas pagatavoti no vietējām izejvielām. Mēs protam aust, adīt, tamborēt, veidot no koka, māla, metāla – tā ir vērtība,» uzsver M. Bērziņš. Tādēļ viņu priecē fakts, ka sīkražotāji un amatnieki ir kļuvuši aktīvāki, ko apliecina viņu piedāvātā produkcijas klāsta paplašināšanās ikdienā, kā arī ikmēneša paplašināto tirgu popularitāte. Jau desmit gadus reizi mēnesī Cēsu tirgū ierodas mājražotāji, amatnieki un citu preču tirgotāji no visas Latvijas, kas pircējiem garantē plašas izvēles iespējas gan produkcijas klāsta, gan cenu ziņā. Tuvākais ikmēneša paplašinātais tirgus notiks 27. un 28. septembrī no pulksten 8.00 līdz 16.00.
Tirgum ir nozīmīga loma gan vietējās ekonomikas stiprināšanā, gan sociālajā jomā, jo šeit ikdienā nodarbošanos, arī iztiku, rod 50 – 100 tirdzniecības dalībnieku. SIA Cēsu tirgus ir Latvijas tirgotāju asociācijas (LTA) biedrs, kā arī viens no Latvijas tirgu savienības dibinātājiem un tās biedrs. Tas nodrošina aktīvāku dalību tirdzniecības nozarei būtisku normatīvo aktu pieņemšanā un procesu regulēšanā. «Tirgus ir atbalsts mazajiem uzņēmējiem, kuriem nav citas nodarbošanās. Viņi atnāk uz tirgu, pārdod savu izaudzēto vai darināto, nopelna, uztur sevi un savu ģimeni un nedodas uz sociālo aģentūru lūgt pabalstu. Labi, ka to saprot arī pašvaldība – to jūtam saņemtā morālā atbalsta veidā,» teic M. Bērziņš.
Koriģē projektu
Vaicāts par tirgus attīstību un iespējām uzsākt ilgi plānoto rekonstrukciju, M. Bērziņš neslēpj: «Uz krasām pārmaiņām tuvākajā laikā nav cerību. Tirgus rekonstrukcijas projekta realizācija sakarā ar valsts ekonomikas lejupslīdes radītajām problēmām krietni atpalikusi no sākotnējiem termiņiem. Turklāt projekta sākotnējais attīstītājs SIA Marno J savas saistības nodevis citai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību – Pluss V, kuras vadībā notiek sākotnējā projekta koriģēšana. Kopš 2008. gada, kad rekonstrukcijas projektu bija plānots uzsākt, notikušas būtiskas izmaiņas gan konkurencē tirdzniecības un telpu nomas tirgus segmentos, gan patērētāju skaitā un maksātspējā, kas ir par iemeslu rūpīgai situācijas analīzei un sākotnējā projekta pārskatīšanai.».
