Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs ir viens no gados jaunākajiem domes priekšsēdētājiem valstī, bet ar lielu pieredzi – dažādos amatos pašvaldībā viņš strādā jau kopš augstskolas pabeigšanas – nu jau 12 gadus.
– Zinot jūsu iepriekšējo darba pieredzi, nākas secināt: ne jūs esat pārsteigums Cēsu novada iedzīvotājiem, nedz jums – darbs pašvaldības vadītāja amatā. Kādas ir sajūtas, uzņemoties novada pašvaldības darba vadīšanu?
– Cēsu novada pašvaldības darbs man ir pazīstams līdz kaulam, tātad pārsteigumu nav, jo četrus gadus strādāju domes attīstības nodaļā, četrus gadus biju izpilddirektors, tad četrus gadus domes priekšsēdētāja vietnieks un nu jau trīs mēnešus domes priekšsēdētājs. Tomēr tīri cilvēciski ir jāaprod ar jaunajām sajūtām: atbildība un uzņēmība, kas nepieciešama pašvaldības vadītājam. Esmu apņēmības pilns strādāt pēc vislabākās sirdsapziņas, nežēlojot savus spēkus un nervus.
– Faktiskajam noslēgumam tuvojas iepriekšējais ES finanšu plānošanas periods. Kā jūs vērtējat padarīto darbu apjomu – par ES naudu izdarīts ir daudz vai maz?
– Vienmēr var gribēt vairāk, taču kopumā ir izdarīts daudz. Pilsētai ir piesaistītas milzīgas investīcijas – realizēti projekti par vairāk nekā 50 miljoniem latu. Daži no šajā summā iekļautajiem projektiem vēl ir realizācijas stadijā, taču pieskaitāmi pie iepriekšējā plānošanas perioda. Jāpiemin investīcijas siltumapgādes modernizācijā, ļaujot samazināt apkures tarifu par 17%, kas ir viens no lielākajiem samazinājumiem pēdējos gados. Nozīmīgas investīcijas ir veiktas sociālo dzīvojamo māju sakārtošanā un, protams, izglītības sistēmā: skolas un bērnudārzi ir nosiltināti, uzbūvējot jaunu bērnudārzu un pamatskolu, ir atrisinātas sāpīgās rindu problēmas. Svarīgs ir arī ūdenssaimniecības attīstības projekts, patlaban norit Vidzemes reģionālās koncertzāles būvniecība, pabeigta jaunās pils un parka rekonstrukcija, veicam ielu infrastruktūras uzlabošanu, rekonstruētas vairākas slimnīcas nodaļas, sākusies bibliotēkas rekonstrukcija, sākušies darbi arī pie arodskolas projekta.
Jāatzīst, ka no padomju gadiem pilsētas publiskajā infrastruktūrā nebija veikti nopietni ieguldījumi, līdz ar to veselības, kultūras un izglītības iestāžu, inženiertīklu un ceļu infrastruktūra bija stipri vien noplicināta. Veicot šīs investīcijas, mums ir izdevies sakārtot pašu svarīgāko, kas nepieciešams, lai Cēsis būtu laba vieta dzīvošanai.
– Kuri no nosauktajiem projektiem vēl nav pabeigti?
– Koncertzāle, profesionālā vidusskola, bibliotēka un Gaujas ielas rekonstrukcija.
– Koncertzāles projekts raisa diskusijas...
– Protams, jo tas ir ļoti nozīmīgs projekts gan finanšu un laika ietilpības ziņā, gan arī pēc tā nozīmības Latvijas kontekstā. Es pat teiktu, ka tas ir nozīmīgākais projekts Cēsīs pēdējo 100 gadu laikā. Tāpat jāņem vērā komplicētais finansējums, kas tiek saņemts no vairākiem avotiem, ēkas tehniskā projekta sarežģītība un atrašanās pašā pilsētas centrā. Tāpat jau tagad jādomā un jārunā gan par ēkas noslogojumu, gan par saturu.
Ir pieņemts galējais lēmums, ka ēkā atradīsies reģiona vienīgā mūzikas vidusskola un bērnu mūzikas skola. Tas nozīmē, ka ik dienu ēku apdzīvos ap 250 bērnu. Uz jaunajām telpām pārcelsies arī amatiermākslas kolektīvi, kas kopumā ir vairāk nekā 450 cilvēku. Tās būs mājas arī mūsu kamerorķestrim. Pilsētā atkal būs pieejams kino.
Patlaban svarīgākais ir no valsts saņemt finansiālu atbalstu koncertzāles satura nodrošināšanai, jo profesionālu kolektīvu uzstāšanos apmeklētāji apmaksāt nespēs. Ceram, ka jau 2014. gada valsts budžetā atradīs naudu profesionālās mākslas pieejamības uzlabošanai reģionos, citiem vārdiem sakot, koncertzāles mākslinieciskā satura finansēšanai. Visā pasaulē tiek praktizēta akadēmiskā žanra kultūras pasākumu sponsorēšana un papildu finansēšana.
– Patlaban norit Cēsu bibliotēkas rekonstrukcija. Ko tas īsti nozīmē?
– Cēsu bibliotēka vēl arvien ir visa bijušā Cēsu rajona metodiskais centrs, kura darbu dažādas akreditācijas komisijas ir novērtējušas ļoti augstu. Cēsu bibliotēkas darba saturs vienmēr ir bijis augstā līmenī, taču to nevarēja teikt par materiāli tehnisko bāzi.
Ir bijušas idejas būvēt pilnīgi jaunu bibliotēkas ēku, taču ekonomiskajai krīzei un plīsušajam nekustamo īpašumu burbulim ir arī sava pozitīvā puse – ļoti rūpīgi tika pārskatīti visi trekno gadu projekti – vērtētas ne tikai būvniecības izmaksas, bet arī projektu funkcionalitāte, atrašanās vietas plusi un mīnusi, kā arī uzturēšanas izdevumi un veco telpu izmantošanas perspektīvas.
Ņemot vērā visu iepriekš teikto, pieņēmām lēmumu jauno bibliotēku veidot esošajā bibliotēkas mājā, papildu platību iegūstot, izbūvējot bēniņu un pagraba stāvus. Jāatzīmē, ka bibliotēka atrodas tiešā autoostas tuvumā, pašā pilsētas centrā, tātad, no vienas puses, tai ir nodrošināta viegla pieejamība, no otras puses, atjaunotais nams kalpos kā pilsētas vizītkarte. Būvlaukuma iekārtošana jau ir sākusies, tuvākajā laikā būvnieki ķersies klāt pašai ēkai, bet ekspluatācijā to plānojam nodot nākamā gada nogalē.
Bibliotēkas projekts ietver arī mūsdienīgu tehnoloģiju uzstādīšanu, tostarp grāmatu krātuves ar mobilajiem plauktiem, datoriem, internetu, labi aprīkotām semināru telpām un lasītavām, vietu dažādiem literāriem un kultūras pasākumiem. Mūsu mērķis ir radīt ideālu vietu visu paaudžu bibliotēkas apmeklētājiem.
– Ēka un tehnoloģijas, protams, ir labi, taču svarīgs ir saturs – vai tiks iegādātas jaunas grāmatas, nodrošināta pieeja elektroniskajām datu bāzēm?
– Jaunu grāmatu iegādei Cēsu pašvaldība finansējumu piešķir katru gadu. Ar bibliotēkas vadību esam apsprieduši iespēju grāmatu fonda papildināšanai piešķirt papildu finansējumu uz to laiku, kad bibliotēkas rekonstrukcija tuvosies noslēgumam, īpašu vērību veltot akadēmiskās literatūras iegādei. Mums ir svarīgi, lai cēsnieki, kas studē Rīgā vai citās pilsētās, pēc iespējas vairāk laika pavadītu mājās, kur viņiem pieejams viss nepieciešamais labai atpūtai un pilnvērtīgām mācībām. Tāpat jau tagad tiek domāts par pasākumu saturu, lai bibliotēka kļūtu par intelektuālās atpūtas vietu ģimenēm ar bērniem.
– Jau vairākus gadus valdība akcentē profesionālās izglītības pieejamību, kas nepārprotami nozīmē profesionālo skolu atrašanos tuvu mājām, tas ir, mazajās Latvijas pilsētās. Cēsu pašvaldība savā pārziņā ir pārņēmusi Cēsu arodvidusskolu un tagad ir uzsākusi tās rekonstrukciju. Cik tālu ir pavirzījies šis projekts, un kādi ir tālākie skolas attīstības scenāriji?
– Pirmais solis ir skolas rekonstrukcija un jauna korpusa būvniecība.
Skolā tiek saglabātas Cēsu arodskolas tradicionālās mācību programmas: galdnieki, elektriķi, apstiprināta ir arī restauratoru programma. Ilgus gadus skolā tika apmācīti arī metāla apstrādes speciālisti, bet nu vairs ne. No darba devēju puses pieprasījums ir liels, bet jaunieši negrib to mācīties. Jāteic, ka mums par to ir ļoti žēl, taču piespiest jauniešus izvēlēties šo specialitāti mēs nevaram. Ceram, ka restauratoru profesiju jaunieši novērtēs, jo arī Cēsīs ir daudz vēsturisku namu, kuru atjaunošanai nepieciešamas restauratoru zināšanas.
Skolu redzam arī kā bāzi bezdarbnieku pārkvalifikācijai un tālāk izglītībai, jo skolas darbnīcas tiks aprīkotas arī ar mūsdienīgām tehnoloģijām, kādas tiek izmantotas modernos ražošanas uzņēmumos.
Ceram jau oktobrī noslēgt būvniecības līgumu un pēc 18 mēnešiem nodot to ekspluatācijā. Tas nozīmē, ka 2015. gadā skola būs gatava.
– Šā gada martā ir apstiprināta Cēsu attīstības stratēģija. Kas ir šī plāna galvenās prioritātes?
– Uzņēmējdarbības attīstība, pievilcīgas dzīves vides izveidošana un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana.
Pievilcīga dzīves vide nozīmē labas izglītības iespējas, sākot no pirmsskolas vecuma bērniem, vispārizglītojošajām un profesionālajām skolām, līdz pat augstākajai izglītības, kā arī kvalitatīva kultūrvide, sporta bāzes, sakārtotas inženierkomunikācijas un ielas, pieejama veselības aprūpe, sociālā palīdzība. Mēs uzskatām, ka Cēsis atrodas ļoti izdevīgā vietā. Mūsdienās dzīves vieta nav sinonīms darba vietai – ļoti labi var dzīvot Cēsīs un strādāt Rīgā vai Valmierā vai veikt darbu attālināti. Mums ir vairāki piemēri, ka rīdzinieki pārceļas dzīvot uz Cēsīm.
Runājot par uzņēmējdarbības veicināšanu, gribu uzsvērt vienu – pašvaldībai nav jāveido uzņēmumi, bet jārada apstākļi, kuros uzņēmējam ir viegli uzsākt savu darbību. Tas nozīmē, ka pašvaldībai ir jāparūpējas par ceļiem un ielām, jānodrošina elektrības, gāzes un komunikāciju pieejamība, kā arī jāsniedz intelektuālais atbalsts tiem, kuri vēlas uzsākt ko jaunu. Nozīmīga ir arī kvalificēta darbaspēka pieejamība.
Objektīvi skatoties, mēs nelolojam cerības, ka Cēsīs būs milzu ražošanas uzņēmumi – tas vienkārši nav iespējams, un mēs to pat nevēlamies. Kā optimālu variantu redzu uzņēmumus ar 50 līdz 70 strādājošajiem. Mums ir lieliski piemēri, kuros no dažiem darbiniekiem uzņēmumi ir izauguši līdz 40 un 50 cilvēku lieliem kolektīviem.
Manuprāt, labs potenciāls ir bijusī sanatorijas Cīrulīši teritorija un infrastruktūra. Nekas jau nav mainījies – Cēsīs vēl arvien ir ļoti labs gaiss un tīra vide, kas ir priekšnoteikums ar veselību saistīto pakalpojumu sniegšanai. Ļoti ceram atrast investorus, kas būs ar mieru uz Cīrulīšu bāzes veidot jaunu, mūsdienīgu veselības rehabilitācijas vai cita veida ārstniecības iestādi, kas harmonētu ar Cēsu dabas un kultūras vidi. Cerības vieš pasaules tendence, kurā cilvēki savai veselībai un tās saglabāšanai velta arvien vairāk vērības un naudas. Cīrulīšu slavas zenīta laikos gadā tos apmeklēja 80 tūkstoši cilvēku.
– Nevar noliegt, ka pēdējos gados Cēsu infrastruktūra ir būtiski uzlabota, tostarp rekonstruēti tūrisma objekti. Vai var just arī tūristu skaita pieaugumu?
– Brīnumi nenotiek, taču vērojama pozitīva tūristu pieauguma tendence, ko veicina gan sakārtotie tūrisma objekti, tostarp jaunā un vecā pils, gan pasākumu programma, kurā nozīmīga loma ir Cēsu mākslas un mūzikas festivālam. Šogad tam bija 18 tūkstošu unikālo apmeklētāju – tas ir, to, kas iegādājās pasākumu biļetes. Jāpieskaita arī festivāla viesi un cilvēki, kuri šajā laikā ieradās Cēsīs, lai tikai izbaudītu šo brīnišķīgo auru. Daudz cilvēku piesaista arī Imanta dienas, velomaratoni, rallijs, Pilsētas svētki, Viduslaiku svētki un filmu festivāls. Mūsu izveidoto bērnu zinātnes centru Zinoo, kas ir lielākais Latvijā, pērn apmeklēja 15 tūkstoši skolēnu no visas valsts.
Tātad var teikt, ka ir radīta bāze, taču tā ir pilnvērtīgi jāizmanto – jāiemācās paņemt naudu no tiem, kuri šeit ierodas – jānodrošina kvalitatīva un ātra ēdināšana, naktsmājas, citi pakalpojumu un produktu veidi, par ko pilsētas ciemiņi ir gatavi maksāt. Bet tas jau vairs nav pašvaldības ziņā – to ir jādara pašiem uzņēmējiem. Tāpēc es varu droši teikt – Cēsis ir ne tikai laba vieta dzīvošanai, bet paver plašas iespējas arī biznesam.
