SIA Cēsu siltumtīkli ir galvenais siltumenerģijas piegādātājs Cēsīs. Kopš 2009. gada to pārvalda SIA Dalkia Latvia.
Šajā laikā ir ielikti stabili pamati, lai nodrošinātu Cēsis ar drošu, kvalitatīvu, videi draudzīgu un ilgstpējīgu centralizētu siltumapgādi. Pateicoties mērķtiecīgi plānotām un pareizi ieguldītām investīcijām, gaidāmajā apkures sezonā cēsnieku maciņus apkures rēķini tukšos mazāk, jo panākts tarifu samazinājums par 17 procentiem.
Maksās mazāk
Centralizētā siltuma apgāde ir ilgtermiņa uzņēmējdarbība, kurā iespēja būtiski ietekmēt tarifu parasti ir trīs līdz piecu gadu termiņā. «Īstenot mūsu investīciju plānu uzsākām laikus – tikko pārņēmām uzņēmumu no iepriekšējā operatora, un jāsaka, ka saplānoto esam realizējuši ar uzviju,» saka Dalkia Latvia pārstāvis Ēriks Timpars (attēlā). Ja ne tā, siltuma tarifi Cēsīs būtu par gandrīz 32 procentiem augstāki nekā šobrīd, jo situācija enerģētikā, tās politikā un cilvēku maksātspējā pozitīvā virzienā nav būtiski mainījusies. Kā norāda Ē. Timpars, visu vainu gan nevar novelt tikai uz politiku, eksistē arī gluži objektīvi iemesli. Viens no tiem – pagājušajā gadā Latvijā bija rekordlielas kurināmā izmaksas, proti, visaugstākā gāzes cena, plus akcīzes nodoklis, plus PVN. Lai arī patlaban situācija ir nedaudz labāka, nav nekāds noslēpums, ka elektrības, degvielas un dabasgāzes cenām vēsturiski ir tendence pieaugt, un garantiju, ka rekordi neatkārtosies vai netiks pārspēti, neviens nevar sniegt. Tādēļ uzņēmuma rīcības stratēģija paredz kurināmā diversifikāciju un pēc iespējas lielāku enerģijas patēriņa samazinājumu.
Uzņēmumam pārņemot rūpes par siltumapgādi Cēsīs, tika konstatēts, ka siltuma trasēs ir ļoti lieli siltuma zudumi. Investējot vairāk nekā septiņsimt tūkstošus latu, siltuma zudumu apjomu izdevies samazināt no 26 līdz 17 procentiem. Tāpat veikti efektivitātes uzlabošanas pasākumi ne tikai siltuma trasēs, bet arī katlumājās, piemēram, samazinot elektrības un ūdens patēriņu. Savukārt, lai samazinātu siltumapgādes atkarību no viena kurināmā veida, šā gada februāra beigās ekspluatācijā tika nodota biomasas (šķeldas) katlumāja, ko uzņēmums izbūvēja, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus. Ē. Timpars to dēvē par galveno investīciju, jo tās rezultātā līdz 70 procentiem Cēsu iedzīvotāju siltumu dos šķeldas kurināmais. «Kāds ir galvenais motīvs? Pirmkārt, vietējā kurināmā cenas, salīdzinot ar gāzes cenām, joprojām ir pietiekami zemas. Otrkārt, mēs spējām piesaistīt investīciju atbalstu no ES fondiem, tādējādi samazinot kopējo investīciju ietekmi uz siltuma apgādes tarifiem,» uzsver Ē. Timpars. Rezultāts – par 17 procentiem zemāks siltumenerģijas tarifs, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, un gāzes cenas lēcieni vairs tik dramatiski neietekmēs siltumenerģijas cenas izmaiņas.
Jātaupa arī pašiem
Neatkarīgi no tā, ko dara Cēsu siltumtīkli, arī iedzīvotājiem savā saimniecībā ir jāveic energoefektivitātes pasākumi. Un ne vienmēr tas nozīmē pilnu ēkas renovāciju. «Pat bez lielām investīcijām, bet pareizi apsaimniekojot un regulējot siltummezglus, var ietaupīt ap 10 procentu. Lai mājoklī nodrošinātu komfortablu temperatūru un reizē arī efektīvi izmantotu siltumenerģiju, aicinām māju īpašniekus un apsaimniekotājus plašāk izmantot modernizēto individuālo siltummezglu iespējas,» teic Ē. Timpars. Apkures temperatūras samazināšana individuālajos siltummezglos par vienu grādu ļauj ietaupīt ap pieciem procentiem no apkures izmaksām. Ar Cēsu siltumtīklu atbalstu un finansējumu nomainīti siltummezgli vairāk nekā 20 mājās pilsētā un jau tuvākajā laikā plānots piedāvāt arī jaunus kompleksus risinājumus, lai samazinātu maksājumus par siltumu.
Turpina attīstīties
Ē. Timpars apliecina, ka uzņēmums arī turpmāk maksimāli apgūs ES struktūrfondu līdzekļus, lai veiktu siltuma trašu un katlumāju rekonstrukciju. Protams, investīcijas un padarītais darbs ir uzņēmuma nopelns, bet tajā pašā laikā tas nebūtu iespējams bez racionālas un pilsētas iedzīvotājiem izdevīgas sadarbības ar pilsētas domi.
«No savas puses esam gatavi darīt visu, lai iedzīvotājiem būtu pēc iespējas labāk un lētāk, tādēļ vēlamies, lai arī viņi sekotu mūsu piemēram un uzlabotu savu darbu pret mums, kas izpaužas kā godprātīga rēķinu apmaksa. Jā, ir cilvēki, kurus piemeklējušas problēmas, un objektīvu iemeslu dēļ viņi nespēj samaksāt. Tad nākam pretī, aicinām vērsties pēc palīdzības pie apsaimniekotāja un pilsētas domes. Bet diemžēl ir arī tādi, kuri var maksāt, bet ļaunprātīgi to nedara. Šāda bezatbildīga attieksme nav pieļaujama! Lai godprātīgajiem iedzīvotājiem nevajadzētu maksāt viņu vietā, kopīgiem spēkiem jāturpina meklēt veidi, kā piedabūt šos ļaudis pie maksāšanas,» aicina Ē. Timpars.
