Pagājušā gada vasarā akciju sabiedrība Valmieras stikla šķiedra iegādājās rūpnīcu Anglijā. Tas ir ne tikai ekonomisks ieguvums, bet arī morāls gandarījums. «Prieks, ka Anglijā latvieši ir ne tikai darba ņēmēji, bet arī darba devēji,» atzīst akciju sabiedrības prezidents Andris Oskars Brutāns.
– Kā pēdējos gados ir klājies akciju sabiedrībai Valmieras stikla šķiedra? Vai arī rūpnīca izjuta ekonomisko krīzi?
– Mūsu stiprā puse ir plašais sortiments, kas samazina ražošanas un pārdošanas riskus, ja mainās pasaules pieprasījuma tirgi. Ja vienā nozarē ir kritums, spējam piedāvāt produkciju citai nozarei, no būvniecības līdz pat aviorūpniecībai, autobūvei un medicīnai.Risku diversifikācijas rezultātā apgrozījuma kritums bija tikai 2009. gadā, bet jau 2010. gadā pārsniedzām 2008. gada rezultātus. Katru gadu ir bijis nozīmīgs pieaugums, un arī šī gada janvāra dati liecina par jaunu robežu sasniegšanu. Droši varam teikt, ka šis gads atkal būs jaunu rekordu gads pārdošanā un ražošanā.
– Vai investīcijas Anglijas rūpnīcas iegādē ir attaisnojušās?
– Jā. Jāatzīmē, ka tā ir neliela ražotne un salīdzināma ar vienu mūsu Valmieras cehu. Tā ir specializēta ražotne, kurā izgatavo īpaši apstrādātu stikla šķiedras materiālu, ko izmanto arhitektoniskos risinājumos – tā sauktajiem membrānu jumtiem, kuru galvenā priekšrocība ir mazais svars un iespēja veidot arhitektoniski sarežģītus risinājumus. Pasaule šo materiālu pazīst jau daudzus gadus, bet tieši Anglijas rūpnīcā ir ļoti laba materiāla izgatavošanas tehnoloģija un klientam izdevīga cenu politika. Tāpēc mēs pat nespējam apmierināt visu pieprasījumu.
– Vai strādājošie ir vietējie vai iebraucēji?
– Kopumā Anglijas ražotnē strādā vairāk nekā 130 cilvēku – absolūtais vairākums angļi. Uzsvēršu, ka darbs stikla šķiedras rūpnīcā prasa specifiskas zināšanas, tāpēc mēs nevaram pieņemt darbā tur dzīvojošos latviešus bez atbilstošas pieredzes vai izglītības.Pirmajā darbinieku sapulcē tikai viens no strādājošajiem zināja par Latviju, un arī tikai to, ko atrada Google. Tagad jau uz mums skatās ar izpratni – esam darba devēji, spēcīgs uzņēmums ar plašu atpazīstamību pasaulē. 36% no saražotā tiek pārdots Vācijā, 14% Ziemeļamerikā, 8% Itālijā, 7% Krievijā u.tml. Kopumā AS Valmieras stikla šķiedra produkcija ir pārstāvēta 37 pasaules valstīs.
– Jūs pieminējāt speciālo izglītību. Kur jūs ņemat jaunus kadrus?
– Kvalificēts darbaspēks ir viens no jautājumiem, ko vajadzēja risināt, tāpēc pagājušajā gadā noslēdzām sadarbības līgumu ar Valmieras profesionālo vidusskolu par mums nepieciešamo profesionāļu sagatavošanu. Šajā mācību gadā duālās izglītības ietvaros zināšanas apgūst 17 jaunieši – paralēli teorijai skolā viņi praktisko daļu apgūst mūsu uzņēmumā.
– Pēdējo gadu laikā AS Valmieras stikla šķiedra veic būtiskas investīcijas ražošanas attīstībā. Vai arī šogad ieplānoti nozīmīgi ieguldījumi?
– Es vienmēr saku, ja mēs neejam uz priekšu, tad tas jau ir solis atpakaļ. Tāpēc mūsu uzņēmums ir nemitīgā attīstībā. Laika posmā no 1997. gada līdz 2014. gadam ieskaitot uzņēmums ir veicis investīcijas 134 miljonu eiro apmērā. Vislielākā summa tika ieguldīta 2006. gadā – 33,69 miljoni eiro. Šim gadam investīcijas ieplānotas 8 miljonu eiro apmērā. Ieguldījumu mērķis ir ražošanas attīstība un modernizācija.
– Valmieras stikla šķiedra nereti ir ārvalstu delegāciju un pašmāju politiķu vizīšu mērķis. Tikko bija arī Straujumas kundze. Ko pārrunājāt?
– Jā, pie mums vizītēs brauc daudzi, piemēram, septembrī ieradās 20 valstu Latvijā akreditētie un rezidējošie vēstnieki, jūlijā tikāmies ar Vācijas prezidentu un mūsu prezidentu Bērziņu – tie ir tikai daži no mūsu ārvalstu viesiem. Ar Straujumas kundzi pārrunājām Latvijas rūpniecības attīstības jautājumus un problēmas. Man ir daudz ko teikt, piemēram, jautājumā par energoresursu cenu politiku. Latvijā lielajiem elektroenerģijas patērētājiem cena par kilovatstundu ir augstāka nekā citās attīstītās valstīs – to rada obligātā iepirkuma komponente (OIK), kas pieaug ar katru gadu, un 2013. gadā mums par elektrību bija jāpiemaksā jau 1,8 miljoni eiro tikai kā OIK sadaļa, kopējās elektrības izmaksas gadā ir 6,5 miljoni eiro. Šādā situācijā tiek bremzēta ražošanas attīstība. Citās Eiropas valstīs sistēma ir pilnīgi pretēja – ražošanas uzņēmumi saņem atlaides energonesējiem, tādējādi spējot vairāk investēt ražošanas attīstībā, palielinās darba vietu skaits un atalgojums. Arī fakts, ka par to pašu dabasgāzi, ko iepērkam no Krievijas, Latvijas un Vācijas, uzņēmumi maksā dažādi – Vācijā tā ir par 40% lētāka nekā Latvijā. Ar to gribēju pateikt, ka valdības līmenī ir jārod instrumenti, kā veicināt uzņēmējdarbību, it īpaši ražošanu mūsu valstī.
– Pagājušajā gadā nosvinējāt 50 gadu jubileju. Vai ir gandarījuma sajūta?
– Valmieras stikla šķiedras darbību var dalīt divās daļās – padomju laikos un atjaunotās Latvijas laikos. Tās ir divas pilnīgi atšķirīgas ekonomiskās un tirgus situācijas. Padomju laikos neviena rūpnīca nevarēja bankrotēt, bet tas, ka spējām saglabāt ražošanu arī pēc 1991. gada, kad viss bruka un gāzās, vien jau ir sasniegums. Ir ieguldīts milzīgs darbs uzņēmuma attīstībā, bet ir jāstrādā uz priekšu. Es gribu pateikt paldies saviem darbiniekiem, jo no vienkāršā darba darītāja līdz pat speciālistiem un vadītājiem visi ir strādājuši pašaizliedzīgi, lai Valmieras stikla šķiedra augtu un attīstītos. Šobrīd mums vidēji jau ir 915 strādājošo, un strādājam, lai šī gada apgrozījums atkal būtu lielāks par iepriekšējo gadu. Tas ir visu mūsu kopējais sasniegums, pie kā nedrīkst apstāties.
