Kopš šā gada sākuma AS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ir reorganizēta par valsts akciju sabiedrību. Ir noslēgts deleģēšanas līgums ar Satiksmes ministriju uz septiņiem gadiem par valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu. Vairāk stāsta Valmieras ceļu rajona direktors Guntis Karps.
– Ko uzņēmuma darbībā maina reorganizācija? Vai palielināsies pilnvaras un atbildība?
– Mainās gan pilnvaras, gan atbildība. Papildus deleģēšanas līgumam ir noslēgts trīspusējs līgums starp Satiksmes ministriju, a/s Latvijas valsts ceļi un LAU. Šajā līgumā noteikta savstarpējās sadarbības kārtība deleģēšanas līgumā noteikto funkciju īstenošanai. Turpmāk LAU ir deleģēta arī ceļu ikdienas uzturēšanas darbu plānošanas funkcija, kas līdz šim bija a/s Latvijas valsts ceļi kompetencē.
Faktiski tagad visa atbildība par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu, tostarp darbu un finanšu resursu izlietojuma plānošana, būs viena uzņēmuma pārziņā. Nedaudz bažas gan raisa birokrātiskais slogs, jo līdz ar deleģējuma līgumu kļūstam par Publisko iepirkumu likuma subjektu. Pašiem nāksies organizēt visus iepirkumu konkursus, tai skaitā tehnikas remontam, materiāliem, degvielai un pat kancelejas precēm.
Taču, no otras puses, ieguvēji būs ceļi – vēlamies ieviest vienotu autoceļu uzturēšanas darbu plānošanas sistēmu un darbu veikšanas tehnoloģiju viendabību visiem ceļu rajoniem – ja redzam, ka šobrīd uzmanība jāvelta grāvjiem, tad visā Latvijā sakārtojam tos, un tā par visiem darbiem. Šobrīd katrs ceļu rajons darbus plāno pēc saviem ieskatiem un daudz ir atkarīgs no vietējā ceļu rajona vadības uzskatiem. Pēc ziemas plānojam uzturēšanas maršrutu un iekšējo robežu pārskatīšanu. Mēģināsim kaut ko mainīt, lai pieejamie resursi tiktu izmantoti maksimāli efektīvi, tas ir – nauda nonāktu tieši uz ceļa, tieši vispiemērotākajā brīdī.
– Šogad laikam ceļiniekiem viegla ziema un būs ietaupīta arī nauda?
– Tas, ka nauda no ziemas uzturēšanai paredzētajiem līdzekļiem netiks iztērēta, ir droši, taču nekad jau nevar zināt, kas būs tālāk. Ja atceramies, pagājušajā gadā aprīlī vēl bija jāstrādā ziemas režīmā. Būtībā jau tie sniegi nekur nepaliek – ja nav vienu ziemu, tad ir nākamajā. Pirms gadiem desmit sagriezām lūžņos vecos padomju laiku sniega pūtējus – daudzus gadus tie nebija vajadzīgi, bet pāris iepriekšējās ziemas parādīja, ka Latvijā sniegs var būt kā agrāk.
Neskatoties uz to, ka sniega ir maz, darbs uz ceļiem notiek – no rītiem daudzviet ir melnais ledus, un kaisām melnās segas, pa dienu remontējam bedrītes. Tas, ka naudas būs vairāk vasaras darbiem, priecē, jo ziemā iztērētā nauda nedod pievienoto vērtību – tā uzlabo braukšanas apstākļus konkrētā laikā un vietā, bet nedod paliekošu ieguldījumu. Ietaupīto varēsim izmantot segumu virskārtu atjaunošanai vai citiem darbiem, kam ir paliekoša vērtība.
– Latvijas ceļi bieži tiek pieminēti sliktā nozīmē, un vienmēr lamā ceļu uzturētājus. Kur tad ir patiesā problēma?
– Pirmkārt, stabilas ceļu finansējuma sistēmas trūkums un pieejamā finansējuma apjoma neatbilstība valsts autoceļu tīkla kopgarumam un vajadzībām. Otrkārt, Latvijā ir aptuveni divas reizes vairāk ceļa metru uz vienu iedzīvotāju nekā jebkurā citā Eiropas valstī. Tajā pašā laikā iekšzemes kopprodukts ir četras reizes mazāks. Tāpēc ceļi nav tādā līmenī, kā to vēlas sabiedrība. Mūsu kaimiņi Lietuva un Igaunija jau ilgstoši gadā vienam ceļa km atvēl ~10,5 tūkst. EUR, Latvijā divreiz mazāk ~ 4,5 tūkst. EUR.
Turklāt vidējais ceļa mūža ilgums ir 10 līdz 15 gadi – tad tam ir jāveic vismaz virskārtas atjaunošana. Liela daļa Latvijas ceļu bez nopietna remonta kalpo jau trešo un ceturto mūžu – es teiktu, ka tas ir mūsu, ceļinieku, nopelns, jo mūsu galvenais uzdevums ir ar nelieliem ieguldījumiem pagarināt ceļa mūžu un samazināt ekspluatācijas izmaksas ilgtermiņā. Tas ir tāpat kā ar mājas krāsošanu – ja to darām regulāri, tad apmetums nenokrīt un mājai nav vajadzīgs kapitālais remonts.
– Kāds ir jūsu viedoklis par melno segu virskārtas atjaunošanu?
– Ar pietiekamu finansējumu pareizi būtu melno segu virskārtas plānot un atjaunot ik pēc 8–10 gadiem. Es uzskatu, ka ar pieejamo finansējuma apjomu tas ir lētākais veids, kā ekspluatācijas kārtībā uzturēt melnos segumus. Vidzemē šos darbus veicam regulāri un esam secinājuši, ka pēc virsmas apstrādes bedrīšu skaits turpmākajos gados būtiski sarūk.
Virsmas apstrāde ar šķembiņām neizlīdzina ceļa profilu, tāpēc braucējiem ne vienmēr ir saprotama veiktā darba nozīme, bet tā būtiski pagarina melno segu kalpošanas laiku un paaugstina kustības drošību. Būtībā tā ir ceļa virsmas apstrāde ar bituma emulsiju un šķembiņām, lai aizpildītu mikroplaisas un nedotu iespēju asfaltā un tālāk segas konstruktīvajās kārtās nonākt ūdenim, kas pie temperatūras izmaiņām un slodzēm sadrupina asfalta segumu, un veidojas bedres. Esam salīdzinājuši faktisko ceļu stāvokli uz ceļiem, kur ir veikta apstrāde, un vietās, kur tas nav darīts. Rezultāti viennozīmīgi runā par labu šai metodei.
Valmieras ceļu rajona pārziņā ir trīs virsmas apstrādes brigādes ar atbilstošu tehnisko nodrošinājumu. Ja ir pasūtījums un atbilstoši laika apstākļi, tad sezonā varam veikt virsmu apstrādes apmēram 300 km apjomā.
– Ikgadējais bedrīšu remontu laiks jau klauvē pie durvīm. Cik daudz šogad jāaizlāpa?
– Siltais laiks ir ieviesis korekcijas arī bedrīšu remontā – jau tagad uz vecākām segām ar aukstā asfalta tehnoloģiju bedres labojam. Masveida bedrīšu remonts sāksies tad, kad ceļu klātnes būs sasilušas līdz +5, +7 grādiem. Kopumā uzņēmums ik gadu bedrīšu remontu veic tādā apjomā, ka sanāktu 100 km nepārtraukta ceļa. Bieži jautā, kāpēc tad par to naudu nevar uzlikt 100 km jauna asfalta? Var, bet tad ir jautājums, kur un kas notiks ar pārējiem ceļiem? Speciālisti ir sarēķinājuši, ka šobrīd gandrīz 30% segu ir ļoti sliktā stāvoklī un, kamēr tie gaida savu kārtu uz pamatīgāku remontu, citas receptes nav, ja tur bedres katru gadu nesalabos, tad izdevumi nākamajā gadā uz šī ceļa posma būs nesalīdzināmi lielāki, nemaz nerunājot par braukšanas komfortu.
– Varbūt darāt arī citus vasaras darbus?
– Jā, ziema ir tāda, ka atsevišķi grants ceļu posmi jau ir nožuvuši tiktāl, lai sāktu virskārtas planēšanu. Tāpat netipiski šim gadalaikam pļaujam krūmus un sakārtojam ūdens novada sistēmas – caurtekas, grāvjus. Līdzko kļūs vēl siltāks un sausāks, sāksim bedrīšu remontu ar bitumena emulsiju, šķembiņām un karsto asfaltu. Darbs uz ceļa vienmēr turpinās!
