Saruna ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Inesi Boķi.
– No vairākiem pašvaldību vadītājiem ir dzirdēts, ka iepriekšējais ir bijis ļoti smags gads. Kāds tas bija Valmierā?
– Viegli nav nevienam, un arī visbagātākās pilsētas mērs vienmēr teiks, ka naudas varētu būt vairāk. Mēs rēķināmies ar pieejamo finansējumu un cenšamies to maksimāli lietderīgi ieguldīt, lai katrs cents nestu atdevi. Mums ir izdevies pabeigt svarīgākos projektus, kas tiek realizēti ar ES fondu līdzfinansējuma atbalstu, – uzbūvēt jaunu Valmieras Mūzikas skolas ēku, kā arī pilsētā uzstādīt energoefektīvo LED apgaismojumu. Šobrīd vēl turpinās bērnudārza Kārliena rekonstrukcija, kā arī jaunā Vidzemes augstskolas inženierzinātņu kompleksa celtniecības darbi. Paredzam, ka nākamo mācību gadu topošie inženieri varēs uzsākt jaunās un modernās telpās.
– Vai šā gada budžets būs lielāks par iepriekšējā gada plānoto?
– Jā, apmēram par 2,6%. Taču jāņem vērā, ka šogad pašvaldības budžetā palielinājušies arī izdevumi, kas saistīti ar minimālās algas pieaugumu valstī. Pārskatījām arī atalgojumus vairākās izglītības iestādēs, lai neveidotos situācija, ka bērnudārza audzinātājas saņem minimālo algu, kaut arī veic nebūt ne to vieglāko darbu.
Budžetu domes deputāti jau devīto reizi apstiprināja vienbalsīgi – tas apliecina, ka esam spējuši atrast līdzsvaru starp visām prioritātēm pilsētas attīstībai un spējam strādāt kā vienota komanda. Tiesa, varētu vēlēties lielāku finansējumu infrastruktūras attīstībai. Pilsētas centrā ielas ir sakārtotas, bet ir vēl ļoti daudz ko darīt, jo nepieciešams labot mazās ieliņas ar grants segumu, daudzām ielām nepieciešama virskārtas atjaunošana vai arī asfalta uzklāšana, ietvju remontdarbi. Šogad Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā Valmiera iemaksās 656 100 eiro – tie ir līdzekļi, ko mēs būtu varējuši novirzīt infrastruktūras attīstībai. Joprojām uzskatu, ka ir steidzami nepieciešams veikt izmaiņas likumā Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu.
– Kas ir svarīgākie objekti, kas šogad jāuzsāk?
– Pirmām kārtām jāuzsāk peldbaseina būvniecība un slēgtās BMX trases celtniecība, kuru veikšanai esam saņēmuši valsts līdzfinansējumu četru gadu periodam. Projekta tapšanā esam iesaistījuši arī speciālistus no a/s Valmieras stikla šķiedra, kuri palīdzēs izveidot jumta pārsegumu, izmantojot stikla šķiedras materiālus. Esmu pārliecināts, ka abu sporta būvju izveide arvien vairāk nostiprinās Valmieru kā Vidzemes sporta centru.
Tāpat ir noslēgts līgums par Valmieras Profesionālās vidusskolas modernizāciju. Līdztekus esošo ēku rekonstrukcijai, tiks izveidots jauns mācību korpuss un dienesta viesnīca, kā arī iegādāts moderns mācību aprīkojums. Vēlos uzsvērt, ka jau šobrīd Valmieras Profesionālā vidusskola sadarbībā ar a/s Valmieras stikla šķiedra realizē duālās izglītības programmu, kuras ietvaros studenti mācību procesa gaitā tiek sagatavoti darbam konkrētajā uzņēmumā. Līdz ar to audzēkņi var justies droši, ka pēc skolas absolvēšanas tiem būs nodrošinātas darba vietas, savukārt uzņēmums saņem labi apmācītus, zinošus un darbam gatavus speciālistus.
Tāpat turpināsim darbu pie industriālo zonu sakārtošanas, izveidojot kvalitatīvu ielu tīklu un nodrošinot nepieciešamās pievadkomunikācijas. Īpaši aktuāli tas ir bijušajā Valmieras gaļas kombināta teritorijā, kur mums izdevies piesaistīt investoru un kas ir gatavs atjaunot kombināta darbību, kā arī tā teritorijā izveidot tehnoloģisko parku.
Jāatzīmē gan, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā ES līdzfinansējums pilsētvides attīstībai ir daudzkārt mazāks nekā iepriekš, tādēļ arvien vairāk būs jākonkurē ar citām pašvaldībām par līdzfinansējuma piesaisti.
– Vai Valmiera izjūt, ka cilvēki izbrauc uz ārzemēm?
– Nevar noliegt, ka emigrācija ir skārusi arī Valmieru. Tajā pašā laikā redzam, ka Valmierā uz darbu ierodas ļoti daudz iedzīvotāju no visas Vidzemes. To galvenokārt veicinājusi spēcīgu ražošanas uzņēmumu klātbūtne. Valmieras uzņēmumi ir starp eksportspējīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, kas var nodrošināt kvalitatīvas darba vietas. Tas ļāvis saglabāt relatīvi zemu bezdarba līmeni – 7,2%, kas ir otrs zemākais rādītājs Latvijā. Lai gan oficiāli Valmierā deklarēti 25 680 iedzīvotāju, raugoties uz dzīvojamā fonda pieejamību, kultūras un sporta pasākumu apmeklētību un izglītības iestāžu noslodzi, droši varu apgalvot, ka reālais iedzīvotāju skaits ir krietni lielāks.
– Jūs esat nolēmis šoruden startēt Saeimas vēlēšanās. Kas jūs uz to pamudināja?
– Tas nebija vienkāršs lēmums, jo vēl ir daudz darbu, ko vajadzētu paveikt Valmierā. Tajā pašā laikā redzu, ka Saeimā trūkst cilvēku, kas izprastu Latvijas reģionu problēmas, būtu gatavi aktīvi iesaistīties līdzsvarotas un integrētas reģionālās attīstības nodrošināšanā, kā arī meklēt visefektīvākos modeļus reģionu pārvaldībai un attīstībai.
Valmierā mums ir izdevies ne tikai saglabāt lielos ražošanas uzņēmumus, bet arī radīt tādus apstākļus, lai uzņēmumi spētu pastāvīgi attīstīties, turklāt nekad neesam aizmirsuši par iedzīvotāju tiesībām dzīvot tīrā un zaļā vidē. Nodrošinām kvalitatīvu un daudzveidīgu sporta, kultūras un izglītības piedāvājumu, domājam par iedzīvotāju labsajūtu un drošību. To visu mums izdevies panākt, stratēģiski plānojot pilsētas attīstību un saimnieciski pārvaldot mūsu rīcībā esošos līdzekļus. Valmieras pilsētas pašvaldības domi vadu jau 11 gadu, kuru laikā esmu uzkrājis ievērojamu pieredzi, ko vēlos izmantot tālāk – Saeimas darbā, cenšoties soli pa solītim nodrošināt lielāku labklājību katram iedzīvotājam gan pilsētās, gan laukos.
