Saruna ar Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Leonu Līdumu, attīstības plānotāju Ilonu Kāgani, priekšsēdētāja vietnieci Antu Teivāni un izpilddirektoru Eināru Zēbergu.
– Noslēgumam tuvojas Aizkraukles novada plānošanas dokumentu izstrāde. Kādi būs šo dokumentu reālie ieguvumi?
I. K.: – Aizkraukles novadā jauno plānošanas dokumentu – attīstības stratēģijas, attīstības programmas, dabas aizsardzības plāna un teritorijas plānojuma – izstrāde tika uzsākta vienlaikus. Līdz šim tāda prakse nepastāvēja, bet šoreiz to noteica nepieciešamība aktualizēt teritorijas plānojumu un attīstības programmu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ieteica Daugavas ielejas dabas parka dabas aizsardzības plānu aktualizēt un integrēt teritorijas plānojumā. Tas nozīmē, ka būs vieglāk orientēties kā teritorijas plānojumā, tā dabas aizsardzības plānā, jo abi dokumenti papildina viens otru. Tā ir jauna prakse, ko cenšamies ieviest dzīvē. Vislielākais ieguvums būs dabas parka teritorijas iedzīvotājiem, – uzsākot jebkādu saimniecisko darbību, viņam būs skaidri zināmi nosacījumi gan no teritorijas plānojuma, gan vides aizsardzības viedokļa. Iepriekšējā teritorijas plānojumā šī teritorija tika atstāta kā turpmākās izpētes teritorija un visas saimnieciskās darbības tika veiktas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentē dabas parku izmantošanu. Tagad plāns ir daudz detalizētāks un atbilst konkrētās vietas reālajai situācijai.
– Kā šī informācija tiek nodota iedzīvotājiem? Vai norit diskusija starp plānošanas dokumentu izstrādātājiem un zemju īpašniekiem vai lietotājiem?
L. L.: – Ir izveidotas vairākas darba grupas, kas tiekas gan ar dabas parka teritorijas iedzīvotājiem, gan nevalstiskajām organizācijām, gan potenciālajiem projektu attīstītājiem. Cilvēki ir ieinteresēti un diskutē par noteikumiem, ko vajadzētu vai nevajadzētu iekļaut plānošanas dokumentā. Viens no aktuālajiem jautājumiem ir teritorijas apmežošanās, kas notikusi gadu desmitiem, piemēram, savulaik – to apliecina senās fotogrāfijas – ainava no Aizkraukles baznīcas uz pilskalnu ir bijusi brīvi pārskatāma. Tagad tā ir stipri aizaugusi un Daugavas ieleja kā ainava vairs nav tik pievilcīga. Līdz ar to ir pieņemts lēmums, ka šajā teritorijā ainavisko skatu vietās ir iespējama koku retināšana, kas atjaunotu estētiski baudāmu ainavu. Tāpat ir izvērtētas un iezīmētas vietas, kur varētu uzbūvēt skatu torņus, iekārtot viesu mājas vai publiskas pieejas atpūtas zonas.
I. K.: – Tāpat ir aktualizēts jautājums par dabas parka degradēto teritoriju sakopšanu, piemēram, padomju laiku siltumnīcu graustu novākšana, tā vietā radot jaunus objektus, kas ir saskaņā ar vides aizsardzības plānu. – Pašvaldība no privātā īpašnieka ir iegādājusies pilskalnu. Kāds ir šāda pirkuma mērķis?
L. L.: – Jā, pagājušajā gadā pašvaldība iegādājās senā pilskalna teritoriju, kas atrodas tiešā muzeja tuvumā Kalnaziedos. Atzīmēšu, ka muzejs ir viens no aktīvākajiem tūrisma objektiem novadā, savukārt pilskalns netika apsaimniekots, tas ir aizaudzis un nekopts. Taču es atceros, ka vēl kā bērni uz pilskalnu gājām kā uz sabiedrisku vietu, kur notika dažādi pasākumi. Mūsu mērķis ir šo pilskalna teritoriju izmantot dažādiem publiskiem pasākumiem, jo tas atrodas praktiski pašā pilsētā un ir piemērots gan individuālai atpūtai dabā ģimenēm ar bērniem, gan lielāku pasākumu organizēšanai. Jāsāk ar teritorijas sakārtošanu. Tam nepieciešams finansējums, tāpēc plānojam piesaistīt dažādu fondu līdzekļus, kā arī izmantosim pašu budžeta iespējas.
A. T.: – Tas būs viens no objektiem, kas atgādinās iedzīvotājiem par Aizkraukles vēsturi, etnogrāfiju un veicinās piederības izjūtas veidošanos šai vietai. Diemžēl lielākā daļa sabiedrības vēl arvien uztver Aizkraukli kā bijušo Stučku – pilsētu, kas būvēta līdz ar Pļaviņu HES. Patiesībā šai vietai ir ļoti senas vēsturiskas saknes – šī ir viena no nozīmīgākajām vietām latviešu i d e n t i t ā t e s v e i d o š a n ā s procesā pirms vairāk nekā 900 gadiem. Vēl pērn teicām, ka esam identitātes meklējumos, bet tagad esam sapratuši, ka nav nekas jauns jāmeklē, – šai vietai piemīt milzīga vēsturiska vērtība, kas diemžēl nav pietiekami novērtēta. Tāpēc gan pašvaldības, gan iedzīvotāju, gan nevalstisko organizāciju galvenais uzdevums ir apkopot pieejamos materiālus, veikt izpēti, sakopt senās kulta vietas, senkapus, pilskalnu, muižas un padarīt šo informāciju plaši pieejamu sabiedrībai ar grāmatu, bukletu un interneta portālu starpniecību, vienlaikus radot jaunu kultūras, sporta un izglītojošo pasākumu programmu. No vienas puses, tas saliedētu sabiedrību un radītu jaunas sociālās aktivitātes, bet, no otras, padarītu novadu pievilcīgāku tūristiem.
– Vai tūrisma industriju redzat kā nozīmīgu novada kopējā attīstībā?
L. L.: – Tas nav galvenais ekonomiskās aktivitātes veicināšanas instruments, bet sava nozīme tam noteikti ir. Tūrisms ir nozīmīga joma mazajam biznesam, ģimenes uzņēmumiem. Pēdējo gadu laikā šajā jomā arvien aktīvāk sadarbojamies ar blakus e s o š a j i e m novadiem, – kopā veidojam bukletus par velomaršrutiem un tajos apskatāmajiem tūrisma objektiem. Tikko vienotā stendā piedalījāmies arī Balttour izstādē. Daugavas ieleja ir jāskata plašā kontekstā, jo tūristam ir vienalga, kur sākas un kur beidzas kāda novada administratīvā robeža.
I. K.: – Runājot par tūrisma nozari, gribu atzīmēt, ka redzami vairāki pozitīvi procesi, piemēram, velonomas darbības aktivizēšanās, ceram uz ūdens maršrutu attīstību, tostarp laivu nomu un jaunu piestātņu būvniecību. Pašvaldība ir izveidojusi vairākas atpūtas vietas, bet pagaidām nav izdevies piesaistīt finansējumu piestātnes būvniecībai, kā arī jādomā par jauna tūrisma objekta izveidošanu, kas veicinātu tūristu vēlmi atbraukt tieši līdz Aizkrauklei. Viennozīmīgi tas ir kopīgs darbs Zemgales plānošanas reģionā.
– Kā jūs kopumā raksturotu uzņēmējdarbības attīstības tendences Aizkraukles novadā. Vai krīze ir beigusies?
E. Z.: – Gribētos teikt, ka krīze ir beigusies, katrā gadījumā tādu stagnāciju, kāda bija pirms dažiem gadiem, vairs nenovērojam. Tie uzņēmumi, kam ir potenciāls attīstībai, attīstās un paplašina ražošanu. Novērojama arī jaunu ražošanas uzņēmumu veidošana un redzama uzņēmēju vēlme augt. Vēl nav pienācis laiks atklāt visas uzņēmēju ieceres, bet tās ir pozitīvas, un ceram, ka īstenosies.
I. K.: – Kā pozitīva tendence vērtējama jaunu mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu veidošanās – tas nozīmē, ka iedzīvotāji apzina brīvās jomas un ar savu darbošanos nodrošina vismaz savas ģimenes labklājību. Pašvaldība rod dažādus instrumentus šo uzņēmēju atbalstam, – viens no tiem ir Uzņēmēju dienas, kas palīdz atrast jaunus noieta tirgus un sadarbības partnerus mājražotājiem un citiem mazajiem uzņēmējiem.
– Kāds ir bezdarba līmenis?
E. Z.: – Tam ir tendence samazināties – nu jau tas ir vairs tikai 9% no darbspējīgajiem iedzīvotājiem. Mēs domājam, ka tas nevar nokristies zemāk par 8%, jo ļoti daudz ir to cilvēku, kuri ir zaudējuši kvalifikāciju, kā arī vispār nevēlas strādāt.
L. L.: – Būtībā iepriekšējo gadu krīze un sociālo pabalstu politika ir radījusi sociālu problēmu – cilvēki nevēlas strādāt, jo var izdzīvot arī bez darba.
– Šajā ES finanšu plānošanas periodā finansējums ir paredzēts industriālo zonu attīstīšanai un uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumiem. Vai Aizkrauklē ir iezīmēti konkrēti projekti, kur varētu izmantot pieejamo finansējumu?
E. Z.: – Vispirms gribu pateikt, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā plānošanas periodā pieejamo finansējumu šim periodam infrastruktūras objektu attīstībai naudas ir daudz mazāk. Taču jāatzīst, ka prognozējamā summa ir atbilstoša pašvaldības līdzfinansējuma kapacitātei. Iepriekšējā periodā ir ieguldīts ļoti daudz naudas, tostarp ņemti kredīti līdzfinansējuma nodrošināšanai, kas pakāpeniski jāatdod. Pašvaldība nevar uzņemties nesamērīgi lielas kredītsaistības – kredītportfelis praktiski ir izsmelts. Kā jau teicāt, ES šajā plānošanas periodā kā galveno sasniedzamo mērķi ir definējusi uzņēmējdarbības veicināšanu, un arī mēs esam izskatījuši potenciālos projektus, tostarp industriālo zonu pieejamības uzlabošanu. Nebūsim oriģināli – pirmkārt, līdzekļi tiks izmantoti ielu infrastruktūras sakārtošanai, pirmkārt, vietās, kur norit ekonomiskās aktivitātes.
I. K.: – Teritorijas ir precīzi definētas un iekļautas plānošanas dokumentos,kas ir nodoti sabiedriskajai apspriešanai. Projekti ir ideju līmenī, taču mēs neesam neko nokavējuši, jo nauda būs pieejama, sākot ar 2016. gadu.
– Kādi projekti vēl ir padomā, gaidot finansējuma pieejamību?
L. L.: – Tās ir izglītības iestādes, sporta būves, tajā skaitā stadiona rekonstrukcija. Ļoti aktuāla mums ir Aizkraukles pagasta teritorijā esošā kultūras nama un estrādes, kas ir vienīgā novadā, atjaunošana. Patlaban estrāde ir visai bēdīgā stāvoklī. Naudu vajadzētu arī muzejam, pilsētas labiekārtošanai. Atzīmēšu, ka jau kopš šā deputāta sasaukuma darbības uzsākšanas aktuāls ir jautājums par izglītības iestāžu tīkla restrukturizāciju. Patlaban Aizkraukles pilsētas sākumskolas pirmo sešu klašu mācību klases ir izvietotas rūpnieciskajā teritorijā, bijušās Lauktehnikas kantora ēkā. Attīstoties šīs teritorijas ekonomiskajai aktivitātei, skolai šajā teritorijā nav vietas nedz no drošības, nedz estētikas viedokļa. Līdz ar nākamā gada sākumu piekto un sesto klašu audzēkņi pārcelsies uz Aizkraukles novada ģimnāzijas ēku. Jau šovasar izvērtēsim situāciju un saplānosim, kas un kā ir jāpamaina mazākumtautību Aizkraukles 1. vidusskolas infrastruktūrā, lai jau 2015./2016. mācību gadā uz turieni pārceltos latviešu plūsmas pirmo līdz ceturto klašu audzēkņi.
A. T.: – Jautājums ir jūtīgs, jo daudziem ir grūti samierināties ar domu, ka dažādu tautību bērni varētu mācīties vienā skolā. Taču, no otras puses, mēs ceram, ka tieši šādā veidā tiks saliedēta sabiedrība un jauniešiem zudīs robeža starp dažādām mentalitātēm un valodām. Mūsuprāt, lielākās problēmas ir vecāku un dažu sabiedrisko organizāciju attieksmē, – bērni izmaiņas pieņem daudz labāk. Mēs ceram, ka tam būs daudz pozitīvu rezultātu.
