Nupat kā skatam pavēries Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles centrālā kupola zeltījums.
Celtnieki ir novākuši pārsegumu, kas sargāja kupolu zeltīšanas darbu laikā. Tad kupolu nedrīkstēja skart ne pile ūdens. Pārsegums apņēma ne tikai kupolu, bet arī sastatnes, uz kurām strādāja zeltīšanas meistari. Sastatņu demontāža turpinās, bet nu jau ir redzams, ko meistari paveikuši kopš pagājušā gada jūnija. Zeltītais kupols atklājās dienās, kad Latviju pārņēmis saulains laiks. Saules staros arī kupols iemirdzas kā milzīga zemei tuvāka saule.
Kupola atklāšana netika sasteigta uz Lieldienām, bet laika ziņā sakrīt ar daudz bēdīgākiem notikumiem tieši pirms 53 gadiem: «Nupat no Latvijas saņemta ziņa, ka Rīgā pirms 1. maija svētkiem dievkalpojumiem slēgta katedrāle Brīvības bulvārī. Katedrāles sīpolveidīgajiem torņiem nozāģēti arī krusti,» ziņoja Vācijas latviešu avīze Latvija 1961. gada 10. jūnijā. Austrālijas Latvietis 1961. gada 8. jūlijā 1. lappusē jau nodrukāja foto ar katedrāles ēku bez krustiem. Padomju Latvijas prese par tādiem notikumiem nerakstīja. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc par dievnama slēgšanu atrodama kļūdaina informācija divos iespaidīgi greznos izdevumos, no kurienes tā pārceļojusi tālāk. Proti, ka «lielāko triecienu padomju laikā Kristus Piedzimšanas katedrāle piedzīvoja 1963. gadā, kad pēc PSRS Kultūras ministrijas norādījumiem LPSR Ministru padome izdeva rīkojumu par tās slēgšanu» (sk.: Rīgas dievnami. Arhitektonika un māksla, R., 2007., 430. lpp.; Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Rīgā, R., 2010., 140. lpp.). Īstenībā ap to laiku baznīcas ēka jau tika pārtapināta par padomju propagandas iestādi Zinību namu.
Latvijas Republika atdeva dievnamu pareizticīgo baznīcai tūlīt pēc valsts atjaunošanas, bet ēkas sakārtošana savu īsto funkciju veikšanai prasīja vairāk laika. Dievkalpojumi tur tika atsākti 1992. gada janvārī, kad ēka vēl bija tālu no tā spožuma, kādā tā tika atklāta 1884. gadā. Tomēr izrādījās, ka spožumu iespējams sakrāt gluži kā zeltu. Šajā gadījumā zelta krājums netiek slēpts pagrabos un seifos, bet izklāts uz katedrāles krustiem un kupoliem. Kopš 2005. gada šie darbi notiek dievnama rekonstrukcijas projekta Svet ietvaros. Projekta iniciators un mecenāts ir Guntis Rāvis, kura finansiālās iespējas rada celtniecības nozarē strādājošās Skonto grupas uzņēmumi.
