Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

Vecbiedru komandai draud diskvalifikācija

© F64

Ainārs Šlesers – Rīgā, Ivars Godmanis – Vidzemē, Jānis Jurkāns – Latgalē, Jānis Straume – Kurzemē un Aigars Kalvītis – Zemgalē. Iespaidīga vecbiedru komanda, kuras piemērs tomēr apliecina: individuāli spēcīgas politiskās personības ne vienmēr summējas lielākā rezultātā.

ILZE VEĢE

Neraugoties uz zvaigžņoto sastāvu, ekspremjeru kustība Vienoti Latvijai pagaidām uzrāda vienu no vājākajiem pieteikumiem 12. Saeimas vēlēšanām. Provizoriskās aptaujas šai partijai vēlēšanās sola labi ja 1 līdz 2%, kas ir krietni par maz, lai iekļūtu parlamentā. Lai gan Ivaram Godmanim, Edgaram Zalānam, Jānim Jurkānam vai Jānim Straumem individuāli varētu būt daudz piekritēju, tomēr, saplūstot vienotā kustībā, individuālie plusi nesummējas iespaidīgā kopvērtējumā.

Personības kults

Politologs Juris Rozenvalds šo fenomenu skaidro ar personības kultu Latvijas politikā. «Kā pieredzējušu politiķu apvienība ekspremjeru kustība ir viena no retajām, kas vēlētājiem piedāvā stratēģisku domāšanu. Tikai Vienoti Latvijai runā par etnisko izlīgumu, kas mūsu valsts drošībai ir vitāli svarīgi. Raugoties no šāda aspekta, ekspremjeru piedāvājums nebūt nav tas sliktākais. Taču Latvijas politika vēsturiski ir centrēta ap personībām, un tas nozīmē, ka vēlētājiem pašu personāliju tēli ir daudz būtiskāki nekā partijas piedāvājums. Lai gan katram no Vienoti Latvijai līderiem ir vērā ņemama pieredze, tomēr katram ir arī milzīgi skeleti skapī, ko vēlētājs nav aizmirsis un nav piedevis. Acīmredzot Latvijas vēlētāji labprātāk raugās uz jauniem cilvēkiem politikā, kuru reputācija vēl nav notraipīta,» pauda J. Rozenvalds.

Varoņi netiek aizmirsti

To, ka vēlētāji neaizmirst savus varoņus, apliecina arī vairāki uzrunātie, taču piedāvājumu nepieņēmušie ekspremjeri, kuri atteicās pievienoties A. Šlesera kustībai. Neoficiālās sarunās ar Neatkarīgo viņi atzina, ka nav vēlējušies savu reputāciju sasaistīt ar partiju, kuras priekšgalā ir politiķis ar tik negatīvu tēlu, kāds joprojām saglabājas A. Šleseram. Jāatgādina, ka, veidojot ekspremjeru partiju, A. Šlesers bija uzrunājis arī Māri Gaili, Valdi Birkavu, Vili Krištopanu un citus kādreizējos valdības vadītājus.

Uzvara maz ticama

Politikas eksperti uzsver, ka nepārliecinoša šķiet partijas ideoloģiskā bāze, mēģinot apvienot tik dažādus politiskos personāžus. Kā zināms, J. Straume savulaik bijis aktīvs nacionālās kustības līderis, J. Jurkāns – aizstāvējis prokrieviskās idejas, A. Kalvītis un E. Zalāns – izauguši Andra Šķēles paspārnē, savukārt I. Godmanis ir bijis Augstākās padomes deputāts, tautfrontietis un vēlāk arī viens no Latvijas ceļa idejiskajiem virzītājiem. Tikpat neviendabīga kā partijas ideoloģija ir arī katra tās līdera individuālā varēšana. Piedaloties publiskajās debatēs, ir kļuvis acīmredzams, ka J. Straume pēc vairāku gadu dīkstāves ir ierūsējis un nespēj parādīt spīdošu sniegumu. Par Jāni Jurkānu aizkulisēs tiek baumots, ka viņa piebiedrošanās jebkādai politiskajai kustībai ir maksas pasākums. Domu asumu un enerģiskumu nav zaudējis Ainārs Šlesers, kurš, neraugoties uz klaji negatīvo vērtējumu sabiedrībā, tomēr turpina kā buldozers virzīties uz mērķi.

Politologs Jānis Ikstens uzskata, ka tas saistīts ar A. Šlesera rakstura iezīmēm. «Viņš ir apņēmīgs, neatlaidīgs un spēj abstrahēties no emocijām. Cits jautājums, cik šāda iešana cauri sienām ir pārdomāta. Politiķis, protams, nav pieclatnieks, lai visiem patiktu, tāpēc nav neviena absolūti neieredzēta politiķa. Katram no viņiem ir savs fanu un atbalstītāju pulciņš. Tomēr Aināram Šleseram un daudziem viņa komandas biedriem šo atbalstītāju ir atlicis tik maz, ka viņu iekļūšana 12. Saeimā ir stipri apšaubāma. Turklāt situāciju bojā arī tādu tēlu kā, piemēram, Jānis Straume centieni atgriezties politikā, jo viņa sniegums politiskajās debatēs... Bez komentāriem, lai saglabātu pieklājības robežas,» klāsta eksperts.