Ja stāsies spēkā grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, paredzot publiskot uzturlīdzekļu jeb alimentu nemaksātāju vārdus un uzvārdus, tie nodarīs kaitējumu bērna interesēm, jo bērns daudzos gadījumos varētu tikt nostādīts neērtā situācijā vai pazemots, citām personām uzzinot par vecāku parādsaistībām. Tā uzskata tiesībsargs Juris Jansons, kuram gan Saeimas deputātiem vakar nebiju iespēju paust savu viedokli par iecerētajām izmaiņām, jo Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde nenotika – vienkārši nebija ieradies pietiekams skaits deputātu.
Trešdien komisija bija paredzējusi otrajā lasījumā skatīt pretrunīgi vērtētas izmaiņas likumā, kas paredz publiskot Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādniekus. Likumprojekta mērķis ir parādnieku datu publiskošana, lai veicinātu vecāku pienākumu pildīšanu, maksājot uzturlīdzekļus, kā arī veicinātu godprātīgu saistību izpildi. Grozījumi paredz mainīt likuma piekto pantu, nosakot, ka fonda administrācija publisko ziņas par parādnieku – vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa, dzimšanas gads – fonda mājaslapā, ja parādnieks nav pirmās vai otrās grupas invalīds un ja iesniedzējs (tas, kuram persona ir parādā alimentus) piekritis. Parādnieku vārdu publiskošana veicināšot rūpes par bērniem, kā arī ieguvējs būs valsts budžets, kurš pašlaik maksā minimālos uzturlīdzekļus par bērniem, kuru vecāki to nedara.
Tieslietu ministrija (TM), kas ir grozījumu autori, un Uzturlīdzekļu garantiju fonds atbalsta jauno ideju, un tas saistīts ar sarežģīto parāda atgūšanas praksi reālajā dzīvē. Praksē uzturlīdzekļu parādniekiem var būt darbs, vērtīgi īpašumi, kuri gan nepieder konkrētam cilvēkam. Šķērslis uzturlīdzekļu piedziņai ir arī nelegālie ienākumi. Tas nozīmē, ka parādniekam ienākumi ir, taču nodrošināt ar iztikas līdzekļiem bērnus tie nevēlas. Valsts gadā pašlaik maksā alimentus par gandrīz 30 000 parādnieku. 2013. gadā summa, ko valsts samaksāja parādnieku vietā bērniem, bija vairāk nekā 15,7 miljoni eiro. TM vērtējusi dažādus mehānismus, piemēram, veikt ieturējumus no parādnieka darba algas, bankas kontiem, ieturējumus no nodokļu kompensācijām, apturēt autovadītāja apliecību un citus. Latvijā arī ir apspriesta ideja apturēt autovadītāja apliecību, taču tā nav guvusi atsaucību; jāsaka gan, tā arī būtu ļoti iedarbīga metode. Neļaušana iziet tehnisko apskati nedarbojas, jo ļaunprātīgiem alimentu maksātājiem lielākoties oficiāli nepieder ne kustama, ne nekustama manta.
Savukārt tiesībsargs uzskata, ka ar šiem grozījumiem mērķis – tiks nomaksāti alimentu parādi – netiks sasniegts, bet ziņu publiskošana par tēvu vai māti kā uzturlīdzekļu parādnieku daudzos gadījumos tieši bērnu varētu nostādīt neērtā vai pazemojošā situācijā. «Pēc būtības tā ir atgriešanās pie viduslaiku kauna staba tradīcijām. Šajās diskusijās ir aizmirsts par pašu galveno – bērnu un viņa interesēm, nostādot materiālos jautājumus primāri pār bērna tiesībām uz privāto dzīvi. No bērna tiesību uz sociālo nodrošinājumu viedokļa nav izšķirošas nozīmes, vai līdzekļus bērna uzturam maksā vecāks vai valsts vecāka vietā,» saka J. Jansons. Alimentu parādnieki ir dalāmi divās grupās: tie, kuriem nav līdzekļu, un ļaunprātīgie nemaksātāji. Attiecībā uz pirmo uzturlīdzekļu parādnieku grupu jāņem vērā Latvijas ekonomiskā situācija. Proti, ja cilvēks palicis bez darba vai nonācis īslaicīgās materiālās grūtībās, viņam nav iespējas nokārtot parādus. Savukārt pret ļaunprātīgu nemaksātāju ir mehānisms – kriminālprocess.
Uzturlīdzekļu parādnieku skaits
2010. gads 21 543
2011. gads 23 650
2012. gads 25 364
2013. gads 27 038
2014. gada augusts 28 187
Avots: Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija
