Eiropas Komisija ir norādījusi uz slikto gaisa kvalitāti Rīgā. Kā viens no ietekmējošiem faktoriem tiek uzskatīta Rīgas ostas termināļu saimnieciskā darbība, kas rada gan gaistošo organisko vielu piesārņojumu, ko iedzīvotāji izjūt kā nepatīkamas smakas, gan arī cieto daļiņu jeb putekļu pārlieku lielu īpatsvaru gaisā, ko rada ogļu un citu beramkravu apstrāde.
Par metodēm un rezultātiem cīņā par tīrāku gaisu Rīgā stāsta Rīgas brīvostas pārvaldes Vides un attīstības departamenta vides dienesta vadītājs Vilis Avotiņš.
– Rīgas brīvostas pārvalde sistemātiski saņem pārmetumus par to, ka ostas uzņēmumi piesārņo vidi – līdz iedzīvotājiem nonāk gan putekļi, gan smakas. Ko ir darījusi ostas pārvalde, lai ierobežotu piesārņojumu un uzlabotu iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti?
– Darbs šo jautājumu risināšanā ir ildzis vairākus gadus un īpaši aktualizējies pēdējos divos, kuru laikā palielinājās sūdzību skaits par nepatīkamām smakām no naftas produktu pārkraušanas vietām. Lai novērtētu gaisa piesārņojuma izplatības tendences 2013. gadā, tika veikta reālās situācijas apzināšana, kuras rezultātā tika noteikti tie ostas rajoni, kuros būtu jāveic pastāvīgi gaisa kvalitātes mērījumi (monitorings). Rīgas brīvostas 2014. gada budžetā tika iestrādāti līdzekļi specializēto gaisa kvalitātes mērījumu iekārtu iegādei.
Jau pavasarī ostas policijas rīcībā ir nodota viena portatīvā iekārta, kas analizē putekļu īpatsvaru gaisā, un divas portatīvās organisko gaistošo vielu analizēšanas iekārtas, bet pēdējā valdes sēdē tika apstiprināta plānotā organisko gaistošo vielu trīs stacionāro monitoringa iekārtu iegāde un uzstādīšana.
– Jūs pieminējāt izpēti. Kas tieši tika pētīts?
– Pētījumā tika izmantoti vairāku gadu dati, tostarp tie, kas iegūti ostas teritorijā, kā arī citās pilsētas vietās, jo piesārņojumu rada ne tikai osta, – pietiekami lielu iespaidu atstāj arī citi uzņēmumi. Ir izveidotas kartes, kas uzskatāmi parāda, kur un kādos apstākļos rodas vislielākais piesārņojums un kādas ir tā izplatības tendences, ko ietekmē daudzi faktori – vēja virziens un stiprums, gaisa mitrums, āra temperatūra un konkrētās videi kaitīgās vielas specifiskās īpašības.
– Vai jaunās stacionārās iekārtas ir savienojamas ar esošajām, kas šobrīd darbojas Rīgas un ostas teritorijā?
– Atzīmēšu, ka Rīgas brīvostas īpašumā līdz šim nebija stacionāro gaistošo vielu monitoringa iekārtu. Jauno iekārtu mērījumu dati būs savietojami ar pilsētā uzstādīto gaisa kvalitātes kontroles iekārtu sniegto informāciju un izmantojami kopējai pilsētas gaisa kvalitātes analīzei.
Visi iegūtie dati ir jāinterpretē saistībā ar meteoroloģiskajiem apstākļiem, jo tie ir ļoti nepastāvīgi un lokāli atšķirīgi. Tāpēc jaunās stacijas ir aprīkotas arī ar meteoroloģisko novērojumu iekārtām. Ja mums ir zināms precīzs tā brīža vēja virziens un citi apstākļi, tad ir iespējams daudz precīzāk noteikt piesārņojuma izcelsmes vietu.
– Kur tiks uzstādītas jaunās iekārtas?
– Vietu izvēle bija ļoti grūts un sarežģīts process, jo iekārtas jānovieto tā, lai sniegtu iespējami precīzāko informāciju, turklāt tām jāatrodas brīvostas teritorijā.
Tās ir noteiktas frekvences viļņus izstarojošas iekārtas, kas uztver un analizē gaisa sastāvu parasti 100–500 m attālumā no bāzes stacijas. Tas nozīmē, ka stara trajektorijā nedrīkst atrasties nedz koki, nedz ēkas, nedz citi šķēršļi. Stars tiek virzīts starp dzīvojamajiem rajoniem un potenciālajiem piesārņojuma radītājiem – lejamkravu un beramkravu pārkraušanas termināļiem un piestātnēm.
Viena stacija atradīsies Mangaļsalā, Audupes ielas rajonā, jo, ņemot vērā valdošo vēja virzienu, Mangaļsalas dzīvojamo māju rajonā nonāk gan gaistošie organiskie savienojumi no piestātnes Z18, kur tiek veikta naftas produktu pārkraušana tankkuģos, gan putekļu daļiņas no SIA Alpha osta, kur notiek minerālmēslu pārkraušana kuģos, gan no SIA Rīgas Universālais terminālis beramkravu pārkraušanas un uzglabāšanas.
Otra stacija tiks uzstādīta Kundziņsalā, kur bija ļoti problemātiski atrast optimālāko vietu. Pieņemts lēmums to novietot Kundziņsalas 16. līnijā, lai tā analizētu gaisa kvalitāti, kas līdz iedzīvotājiem nonāk no SIA T2 – Terminal piestātnes KS28, kā arī attiecīgā vēja virziena gadījumā fiksētu piesārņojumu no Tvaika ielā esošajiem termināļiem.
Trešās stacijas novietojums ieplānots Tvaika ielā 35, kas uztvertu iespējamos SIA OVI Riga un citu šajā rajonā esošo termināļu radīto piesārņojumu pie attiecīgā vēja virziena.
– Vai arī uzņēmumiem var uzlikt par pienākumu uzstādīt vides monitoringa staciju?
– Jā, Rīgas domes saistošie noteikumi paredz ar naftas produktiem strādājošiem termināļiem veikt pastāvīgus gaisa kvalitātes mērījumus, kurus vairāki uzņēmumi sākuši jau ieviest. Valsts institūcijas, tādas kā Valsts Vides dienests, šobrīd tādu prasību uzņēmumam izsniedzamajās atļaujās izvirza gadījumos, ja tiek veiktas izmaiņas to saimnieciskajā darbībā vai beidzies esošās vidi piesārņojošās darbības atļaujas derīguma termiņš.
– Saprotu – tiks iegūti dati, bet kā tos iespējams izmantot, lai samazinātu kaitējumu videi un cilvēkam?
– Esam ieplānojuši nodrošināt monitoringa datu pieejamību uzņēmumiem, kuri var radīt riskus. Sekojot līdzi izmaiņām rādījumos, uzņēmums var samazināt pārkraušanas tempu, ja tiek sasniegta kritiskā piesārņojuma robeža. Respektīvi – strādāt lēnāk. Šāda prakse ir arī lielākajās Eiropas ostās, piemēram, Roterdamā.
– Cik saistoši uzņēmējiem tas ir no juridiskās puses? Vai ir iespējams kādu sodīt vai likt pārtraukt darbību?
– Saskaņā ar ostu darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem Rīgas brīvostas pārvaldei sodīt uzņēmumus par normatīvo aktu pārkāpumiem nav tiesību. Ar to nodarbojas Valsts Vides dienests. Taču arī viņiem normatīvais regulējums nedod iespējas sodīt visos gadījumos, kad uzņēmums ir pasliktinājis gaisa kvalitāti tādā līmenī, kas izsaucis iedzīvotāju sūdzības Atsevišķām piesārņojošām vielām, piemēram, benzolam, saimnieciskās darbības rezultātā radītais piesārņojums tiek vērtēts gada griezumā – tātad, ja gada griezumā piesārņojums nepārsniedz paredzētās normas, no normatīvo aktu viedokļa to sodīt nav pamata. Tieši tāpēc būtu lietderīgi iestrādāt izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, ar kurām noteikt nepārsniedzamās robežas arī īslaicīgam piesārņojumam. Taču šis darbs ir ļoti sarežģīts un daudz laika prasīs, lai izmaiņas iegūtu likumisku spēku. Tomēr arī pašlaik Rīgas brīvostas veiktie vienreizējie mērījumi sasniedz savu mērķi, jo uzņēmumi saprot, ka dati par konkrētā uzņēmuma darbību tiek uzkrāti un analizēti,– tāpēc nevēlas sabojāt savu reputāciju un pakļaut sevi pastiprinātām pārbaudēm.
– Šogad Rīgas brīvostā naftas produktu pārkraušanas apjoms pieaudzis par 34%, likumsakarīgi, ka jāpalielinās arī piesārņojumam. Kāda ir faktiskā situācija?
– Kravu apjoma pieaugums tiešām varētu atstāt lielāku iespaidu uz gaisa kvalitāti, tomēr šobrīd gan ostā, gan valsts institūcijās iedzīvotāju sūdzību skaits ir samazinājies. Acīmredzot ostas pārvaldes veiktās preventīvās darbības un kontrole ir likušas uzņēmējiem veikt izmaiņas savā saimnieciskajā darbībā. Priecē, ka tehnoloģiskos uzlabojumus veic B.L.B. terminālis, kas uzstāda tvaika atsūkšanas sistēmas un ievieš citus vidi ietekmējošus risinājumus. Labu efektu var iegūt arī ar salīdzinoši nelielām izmaiņām – reizēm pietiek tikai ar precīzu tehnoloģijas ievērošanu, lai ietekme uz vidi būtiski samazinātos.
– Intervijas sākumā teicāt, ka Ostas policijas rīcībā nodotas gan putekļu daļiņu, gan gaistošo organisko vielu analizēšanas portatīvās iekārtas. Cik aktīvi tās tiek izmantotas?
– Ļoti aktīvi – tiek veiktas gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes, kā arī operatīvi reaģēts uz iedzīvotāju sūdzībām ne tikai pa dienu, bet arī vakaros un nakts stundās. Kā jau teicu iepriekš – tas ir atstājis pozitīvu iespaidu, jo nevienam uzņēmējam nepatīk, ka tam tiek veltīti pārmetumi, nāk nemitīgas kontroles.
– Kravu apgrozījums Rīgas ostā šogad ir būtiski pieaudzis ne tikai attiecībā uz lejamkravām, bet arī cita veida kravām. Tas nozīmē intensīvāku kravas vilcienu satiksmi, kas rada trokšņus un vibrācijas.
– Jā, par trokšņu problēmu šobrīd satraukti ir Kundziņsalas iedzīvotāji, tāpēc patlaban tiek būvēta prettrokšņu siena gar dzelzceļu Kundziņsalas 2. līnijas rajonā, jo līdz ar Riga Fertilizer terminal darbības aktivizēšanos būtiski pieaugusi arī vilciena sastāvu kustība. Jau oktobra beigās sienu paredzēts pabeigt.
– Ir radies iespaids, ka ostas saimnieciskās darbības ietekmē esošo teritoriju iedzīvotāju biedrības par katru sīkumu sūdzas un prasa bezmaz vai pārtraukt ostas darbu. Kā norit šī komunikācija starp ostu dažādām biedrībām?
– Man šķiet, ka komunikācija uzlabojas – mēs priecājamies, ka jautājumu risināšana kļūst arvien konstruktīvāka un efektīvāka. Laba, konstruktīva sadarbība mums izveidojusies ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja iedzīvotājiem. No atsevišķām citām iedzīvotāju biedrībām saņemam vairāk kritiku un mazāk reālus konstruktīvus priekšlikumus. Taču domāju, ka, risinot domstarpības, nevis aizsargājoties savos ierakumos, spēsim atrast kompromisus. Diemžēl ne visas problēmas atrisināmas ostas līmenī.
– Vai no ostas puses ir veikti arī kādi nozīmīgi projekti, kas uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti?
– Protams, taču kā vienu no vērienīgākajiem gribu minēt Kundziņsalas meliorācijas projektu, kas praktiski ir izstrādāts, taču atsevišķu zemes īpašnieku viedokļu maiņa vēl neļauj tam pielikt punktu. Kundziņsalas iedzīvotāji uzstāja, ka līdz ar ostas piestātņu padziļināšanu un citiem infrastruktūras projektiem dzīvojamo māju teritorijā ir paaugstinājies gruntsūdeņu līmenis. Ostas pārvalde ir pasūtījusi meliorācijas projektu, kas gaida vēl pēdējos saskaņojumus ar privātīpašniekiem, lai projektu nodotu un varētu sākt tā realizāciju. Nobeiguma stadijā, kā jau iepriekš minēju, ir arī trokšņu siena Kundziņsalā.
