Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Latvijā

VESELĪBA: Spi­ru­lī­na, sau­kta par su­per­pro­duk­tu

© publicitātes

Vēl pirms ga­diem des­mit spi­ru­lī­nas no­sau­kums vai­rā­ku­mam mū­su ze­mes ie­dzī­vo­tā­ju li­ka ne­iz­prat­nē pa­raus­tīt ple­cus. Vē­lāk, ar­vien bie­žāk ie­vē­ro­jot šo sa­stāv­da­ļu da­žā­dos ve­se­lī­bu vei­ci­no­šos pro­duk­tos, pa­tē­rē­tā­ji sā­ka par to in­te­re­sē­ties vai­rāk, un ta­gad jau dau­dzi zi­na, ka spi­ru­lī­na ir zil­za­ļa silt­ūde­ņu mikro­aļ­ģe, kas iz­ci­li ba­gā­ta ar vēr­tī­gām uz­tur­vie­lām. Sa­vu no­sau­ku­mu tā ie­gu­vu­si, pa­tei­co­ties spi­rāl­vei­da for­mai.

«Pē­dē­jā lai­kā par spi­ru­lī­nu ir daudz in­for­mā­ci­jas. Šā pro­duk­ta pa­tē­riņš pa­sau­lē ik ga­du pie­aug gan­drīz par 30%,» sa­ka ārsts Kas­pars Iva­novs, SI­A Lo­tos phar­ma di­bi­nā­tājs un val­des priekš­sē­dē­tājs. «Gan ANO Pār­ti­kas un lauk­saim­nie­cī­bas or­ga­ni­zā­ci­ja, gan Pa­sau­les ve­se­lī­bas or­ga­ni­zā­ci­ja ir at­zi­nu­šas spi­ru­lī­nu par augst­vēr­tī­gu uz­tur­pro­duk­tu (an­gļu va­lo­dā tiek lie­tots ap­zī­mē­jums su­per­fo­od), kas var dot ne­aiz­stā­ja­mu ie­gul­dī­ju­mu cī­ņā ar ba­du un ir pie­mē­rots re­zer­vju vei­do­ša­nai ār­kār­tas ga­dī­ju­miem, jo tas ļo­ti kon­cen­trē­tā vei­dā sa­tur dau­dzas sva­rī­gas uz­tur­vie­las.»

SPI­RU­LĪ­NĀ IR:

6 rei­zes vai­rāk ol­bal­tum­vie­lu ne­kā olās, 8 ne­aiz­stā­ja­mās amino­skā­bes un 10 ci­tas amino­skā­bes

50 rei­zes vai­rāk dzelzs ne­kā spi­nā­tos

7 rei­zes vai­rāk kal­ci­ja ne­kā pie­nā

10 rei­zes vai­rāk kā­li­ja ne­kā ba­nā­nos

daudz­vei­dīgs anti­ok­si­dan­tu sa­turs

augsts B12 vi­ta­mī­na sa­turs

arī ci­ti B gru­pas vi­ta­mī­ni, ka­ro­ti­no­īdi, D, E un K vi­ta­mīns, jods, hroms, varš, mag­nijs, se­lēns, cinks

Pro­dukts ar se­nu vēs­tu­ri

Spi­ru­lī­na tiek uz­ska­tī­ta par vie­nu no se­nā­ka­jām dzī­vī­bas for­mām uz Ze­mes, kas past­āvē­ju­si mil­jar­diem ga­du, do­dot sa­vu ie­gul­dī­ju­mu skā­bek­ļa ra­žo­ša­nā, kam pa­tei­co­ties vē­lāk va­rē­ja at­tīs­tī­ties ci­tas dzī­vī­bas for­mas.

«Mū­su kli­ma­tā spi­ru­lī­na ne­aug, jo tai ne­pie­cie­ša­mā mi­ni­mā­lā ūdens tem­pe­ra­tū­ra ir +24 grā­di,» stās­ta K. Iva­novs. «Āf­ri­kas val­stu ie­dzī­vo­tā­ji pa­zīst un lie­to šo pro­duk­tu jau gad­sim­tiem il­gi. Ga­ta­vo­jot to tra­di­ci­onā­la­jā vei­dā, aļ­ģes tiek sa­žā­vē­tas plāk­snēs tur­pat kras­tā, smil­tīs iz­vei­do­tās ie­do­bēs. Tā­lā ce­ļā vai skrē­jie­nā vi­ņi nē­sā­ju­ši līdz­i ma­zus mai­si­ņus ar šā­dām kal­tē­tām aļ­ģēm un, jū­tot no­gu­ru­mu un iz­sal­ku­mu, sa­jau­ku­ši tās ar ūde­ni, lai va­rē­tu ātr­i ie­stip­ri­nā­ties un at­gūt spē­kus. Kopš se­niem lai­kiem spi­ru­lī­nu iz­man­to arī skais­tum­kop­ša­nā – se­jas un ma­tu mas­kām, ķer­me­ņa ie­ti­nu­miem u.c. Šīs aļ­ģes ir ļo­ti ātr­au­dzī­gas. Ra­žot­nēs spi­ru­lī­nu kul­ti­vē spe­ci­ālos grāv­jos, žā­vē­ša­nas pro­ce­sā tā zau­dē daudz šķid­ru­ma, bet vēr­tī­gās uz­tur­vie­las sa­gla­bā­jas.»

Kā­pēc ie­tei­ca­mi spi­ru­lī­nas pro­duk­ti

Ap­stāk­ļos, kad ne­bi­ja ie­spē­jams sa­gā­dāt ci­tu uz­tu­ru, cil­vē­ki at­klā­ja, ka il­gu lai­ku var pār­tikt ti­kai no spi­ru­lī­nas un ūdens, kas ko­pā no­dro­ši­na gan­drīz vi­sas ne­pie­cie­ša­mās uz­tur­vie­las, tur­klāt sniedz arī sā­ta sa­jū­tu. Mūs­die­nās šo spi­ru­lī­nas īpa­šī­bu iz­man­to cil­vē­ki, ku­riem jā­cī­nās ar lie­ko sva­ru. Kal­tē­tā spi­ru­lī­nā ir vai­rāk ol­bal­tum­vie­lu ne­kā ga­ļā, bet tām līdz­i ne­nāk ho­les­te­rīns. At­šķi­rī­bā no dau­dzām ci­tām aļ­ģēm spi­ru­lī­nai nav bie­zas šū­nu sie­ni­ņas, tā­pēc tā or­ga­nis­mam ir vieg­li sa­gre­mo­ja­ma. Spi­ru­lī­na ir arī dzelzs avots. Dzelzs or­ga­nis­mā no­dro­ši­na skā­bek­ļa trans­por­tu uz audiem un ogļ­skā­bās gā­zes trans­por­tu pro­jām no audiem. Sais­to­ties ar ol­bal­tu­mu, dzelzs erit­ro­cī­tos vei­do he­mo­glo­bī­nu – vie­lu, kas skā­bek­li no plau­šām no­gā­dā or­ga­nis­ma šū­nās un arī pie­šķir asi­nīm sar­ka­no krā­su. Lai dzelzs tik­tu piln­vēr­tī­gi uz­ņem­ta or­ga­nis­mā, pie­de­vām va­ja­dzīgs cinks, B gru­pas vi­ta­mī­ni un ci­tas vie­las – arī tās at­ro­da­mas spi­ru­lī­nā. Dau­dzi cil­vē­ki lie­to uz­tu­rā spi­ru­lī­nas pro­duk­tus arī imu­ni­tā­tes stip­ri­nā­ša­nai.

Spi­ru­li­na Sil­vas­lim

«Tā kā dzī­vo­jam kli­ma­tā, kur spi­ru­lī­na ne­aug, arī in­for­mā­ci­ja par to ne vi­sus ir sa­snie­gu­si,» sa­ka K. Iva­novs. «Lat­vi­jas ūde­ņiem rak­stu­rī­gas ci­tas aļ­ģes, pie­mē­ram, hlo­rel­las, ku­ras daž­viet arī tiek spe­ci­āli audzē­tas. Kat­rai pie­mīt sa­vas priekš­ro­cī­bas, un ir ra­žo­tā­ji, ku­ri iz­vē­las kom­bi­nēt šīs aļ­ģes vie­nā pro­duk­tā, pie­vie­no­jot vēl ci­tas sa­stāv­da­ļas. Lo­tos phar­ma pro­duk­tā, kam esam de­vu­ši no­sau­ku­mu Spi­ru­li­na Sil­vas­lim, iz­vē­lē­jā­mies ie­kļaut ti­kai tī­ru, iz­žā­vē­tu un pul­ve­rī sa­mal­tu spi­ru­lī­nu. Iz­ej­vie­lu pie­gā­dā­tājs ir Spā­ni­jas ra­žo­tājs ar la­bu re­pu­tā­ci­ju, viens no lie­lā­ka­jiem ša­jā no­za­rē. Ir ļo­ti sva­rī­gi, lai aļ­ģes bū­tu audzē­tas tī­rā, kon­tro­lē­tā vi­dē, kur nav pie­sār­ņo­ju­ma. Kā lie­ci­na no­sau­kums, šo pro­duk­tu gal­ve­no­kārt ad­re­sē­jam tiem pa­tē­rē­tā­jiem, ku­riem ak­tu­āla ir cī­ņa ar lie­ko sva­ru. Ap­ēdot ne­lie­lu dau­dzu­mu spi­ru­lī­nas pul­ve­ra, kon­cen­trē­tā vei­dā var uz­ņemt ba­gā­tī­gu uz­tur­vie­lu klās­tu. Dau­dzi ie­vē­ro da­žā­das di­ētas, arī tā­das, kas cen­šas iz­skaust no ēdien­kar­tes vie­nu vai ot­ru pār­ti­kas pro­duk­tu vai ve­se­las lie­las uz­tur­vie­lu gru­pas. Bet, šā­di rī­ko­jo­ties, ār­pus ēdien­kar­tes bie­ži vien pa­liek arī tās uz­tur­vie­las, kas or­ga­nis­mam ir va­ja­dzī­gas. Pir­mais pa­līgs šā­dā si­tu­āci­jā va­rē­tu būt spi­ru­lī­nas pro­duk­ti, kas pa­pil­dus sniedz trūk­sto­šās vie­las. Par spi­ru­lī­nas pul­ve­ri ir vērts at­ce­rē­ties arī ta­jos brī­žos, kad vie­tē­jos lauk­saim­nie­cī­bas pro­duk­tos sa­ma­zi­nās vēr­tī­go uz­tur­vie­lu dau­dzums, se­viš­ķi vē­lā ru­de­nī, zie­mā un pa­va­sa­rī. Dau­dzi cil­vē­ki, sā­ko­ties auk­stā­kai se­zo­nai, rau­gās pēc vi­ta­mī­nu kom­plek­sa un jau­tā, vai spi­ru­lī­na var aiz­vie­tot vi­ta­mī­nus. Jā un nē. No­teik­ti da­ļu no vi­ta­mī­niem spi­ru­lī­nas pro­duk­ti var aiz­vie­tot, to­mēr jā­iza­na­li­zē kat­ra kon­krē­ta cil­vē­ka si­tu­āci­ja, ņe­mot vē­rā vi­ņa or­ga­nis­ma va­ja­dzī­bas, uz­tu­ra pa­ra­du­mus un ci­tus fak­to­rus, lai vi­su va­rē­tu veik­smī­gi sa­ba­lan­sēt.»

Spi­ru­lī­nas lie­to­ša­nas ni­an­ses

«Spi­ru­lī­nas pro­duk­tus ra­žo da­žā­dās for­mās – plāk­snī­tēs, tab­le­tēs, kap­su­lās un vien­kār­ši pul­ve­rī, tī­rā vei­dā vai ap­vie­no­ju­mā ar ci­tām sa­stāv­da­ļām,» in­for­mē ārsts. «Te nu kat­ram lie­to­tā­jam pa­šam jā­lemj, kā­da for­ma vi­ņam šķiet pie­mē­ro­tā­ka. Pul­ve­ra priekš­ro­cī­ba ir ie­spē­ja do­zēt to pēc va­ja­dzī­bas un arī pie­jaukt ci­tiem pār­ti­kas pro­duk­tiem, lai pa­nāk­tu vē­la­mo garš­u. Pēc lie­to­ša­nas vien­mēr jā­at­ce­ras pul­ve­ra kār­bu kār­tī­gi aiz­vā­kot, jo tas ir hig­ro­sko­pisks. Ja ie­sai­ņo­jums nav la­bi no­slēgts, ap vā­ci­ņu vei­do­jas zaļš «mā­ko­nī­tis». Par to, cik daudz spi­ru­lī­nas pul­ve­ra die­nā va­ja­dzē­tu ap­ēst, vis­la­bāk bū­tu in­di­vi­du­āli kon­sul­tē­ties ar ār­stu vai far­ma­cei­tu. Uz­tu­ro­šā de­va ir 2 – 5 gra­mi, bet bie­ži sa­sto­pam arī ie­tei­ku­mu uz­ņemt līdz 10 gra­miem die­nā vai pat vēl vai­rāk. Tab­le­šu for­mā tā bū­tu ve­se­la sau­ja, bet at­tie­cī­gu pul­ve­ra dau­dzu­mu var, pie­mē­ram, ie­jaukt jo­gur­tā vai lie­tot ko­pā ar kā­du šķiedr­vie­lu pro­duk­tu. Spi­ru­lī­nas pul­ve­ri var dot arī bēr­niem. Pie­sar­dzī­ba jā­ie­vē­ro tiem cil­vē­kiem, ku­riem ir aler­ģi­ja pret jū­ras pro­duk­tu ol­bal­tum­vie­lām.»

Gai­dot zie­mu – Imu­no­sil

K. Iva­novs at­gā­di­na, ka, tu­vo­jo­ties zie­mai, der pa­do­māt par or­ga­nis­ma aiz­sarg­spē­ju stip­ri­nā­ša­nu, jo ša­jā lai­ka pe­ri­odā mēdz būt brī­ži, kad elp­ce­ļu vī­ru­siem un bak­tē­ri­jām ro­das vis­lab­vē­lī­gā­kie ap­stāk­ļi, tie strau­ji vai­ro­jas un tiek no­do­ti no cil­vē­ka cil­vē­kam. Imu­ni­tā­ti ie­tek­mē arī pa­aug­sti­nā­ta fi­zis­kā un ga­rī­gā slo­dze un ci­ti ap­stāk­ļi. Spe­ci­āli Lat­vi­jas kli­ma­tam iz­vei­dots da­bas pro­dukts Imu­no­sil, ku­ra sa­stā­vā ie­kļauts ehi­nā­ci­jas sau­sais eks­trakts, spi­ru­lī­nas pul­ve­ris un Fran­ci­jas pie­jū­ras prie­žu mi­zu sau­sais eks­trakts. Šis kom­plek­sais pro­dukts ta­pis, sa­dar­bo­jo­ties ār­stiem, far­ma­cei­tiem un teh­no­lo­giem, lai pa­lī­dzē­tu ne ti­kai stip­ri­nāt imu­ni­tā­ti, bet arī pa­pil­dus no­dro­ši­nā­tu or­ga­nis­mu ar mi­ne­rāl­vie­lām, vi­ta­mī­niem un amino­skā­bēm.

Pro­mo raksts ta­pis sa­dar­bī­bā ar SI­A Lo­tos phar­ma