Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

VESELĪBA: Vē­nu pro­blē­mu ārstēšana sākas ar izpratni

© publicitātes

Žur­nā­lā Mā­ja pē­dē­jo ga­du lai­kā Dr. Mau­ri­ņa Vē­nu klī­ni­kas ār­sti bie­ži snie­gu­ši in­ter­vi­jas par mūs­die­nī­gām vē­nu sli­mī­bu dia­gnos­ti­kas, pro­fi­lak­ses un ār­stē­ša­nas ie­spē­jām. Čak­lā­kiem la­sī­tā­jiem šķiet – nu kurš gan vēl to ne­zi­na! «To­mēr pēc kat­ras pub­li­kā­ci­jas vē­ro­jams pa­cien­tu pie­plū­dums un vien­mēr at­nāk arī tā­di, ku­ri par to vi­su uz­zi­nā­ju­ši pir­mo­reiz. Daž­kārt tie ir pa­cien­ti ar no­piet­nām vē­nu sli­mī­bām. Vi­ņi at­zīs­tas, ka jau vai­rā­kus ga­dus to dēļ nak­tīs nav va­rē­ju­ši gu­lēt, un sa­ka – bū­tu mēs uz­zi­nā­ju­ši par jums ag­rāk... Šo cil­vē­ku dēļ ir vērts tur­pi­nāt iz­glī­to­jo­šās kam­pa­ņas,» uz­ska­ta fle­bo­logs, asins­va­du ķi­rurgs Ju­ris Rīts.

– Kā zi­nāms, vi­zī­te pie fle­bo­lo­ga sā­kas ar ul­tra­ska­ņas dup­lek­sso­nog­rā­fi­jas dia­gnos­ti­ku. Nu jau esat to vei­ku­ši lie­lam cil­vē­ku skai­tam. Ko esat at­klā­ju­ši?

– Mū­su re­dzes­lo­kā no­nāk gan cil­vē­ki ar sma­gi ie­lais­tām vē­nu sli­mī­bām, gan ar ne­lie­lām kos­mē­tis­kām pro­blē­mām. Pro­ce­dū­ra ne­sā­pī­ga, ātr­a un nav bīs­ta­ma. Iz­da­rot šo iz­mek­lē­ju­mu, mēs pre­cī­zi va­ram pa­cien­tam pa­teikt, kā­da ir vi­ņa sli­mī­bas sta­di­ja un kā­di pa­sā­ku­mi vei­ca­mi, lai to no­vēr­stu. Va­ram sākt ār­stē­ša­nu, pirms ro­das kom­pli­kā­ci­jas, un tā pa­nākt, ka cil­vēks ar mi­ni­mā­lām sū­dzī­bām tiek pa­sar­gāts no no­piet­nas sli­mī­bas at­tīs­tī­bas nā­kot­nē. Vai arī kon­sta­tē­jam, ka ār­stē­ša­na paš­laik nav ne­pie­cie­ša­ma, pie­mē­ram, ja uz kā­jas fi­zis­kas slo­dzes lai­kā iz­spie­žas vē­na, kas ci­tā­di ne­trau­cē. Ir arī cil­vē­ki, ku­ri vē­las pār­bau­dīt vē­nu ve­se­lī­bu pro­fi­lak­tis­ki, lai zi­nā­tu, vai viss kār­tī­bā. Šī in­for­mā­ci­ja vi­ņiem ir bū­tis­ka, jo sniedz iek­šē­ju mie­ru. Sa­vu­kārt cit­reiz at­ro­dam no­piet­nas ādas iz­mai­ņas un kon­sta­tē­jam, ka ne­pie­cie­ša­ma ār­stē­ša­na, bet cil­vēks sa­ka – esot do­mā­jis, ka āda ap­de­gu­si sau­lē, tā­pēc tā­da brū­na, cie­ta un ne­ve­se­lī­gi spī­dī­ga.

– Kāds ir jū­su ie­spaids – vai pa­cien­tu ar sma­gām vē­nu pro­blē­mām kļūst ma­zāk un vai cil­vē­ki ār­stē­jas ak­tī­vāk?

– Man nav iz­jū­tas, ka mēs bū­tu iz­ār­stē­ju­ši vi­sus pa­cien­tus ar sma­ga­jām vē­nu pro­blē­mām, ku­rus va­ja­dzē­tu iz­ār­stēt. Lai arī tau­ta mums nav vi­sai lie­la, vē­nu sli­mī­bas ir bur­tis­ki kat­ram tre­ša­jam un no tām cieš ļo­ti liels cil­vē­ku skaits. Pie­au­got po­pu­lā­ci­jas ve­cu­mam, kas Lat­vi­jā no­tiek arī uz emig­rā­ci­jas fo­na, es teik­tu, ka šī pro­blē­ma ir ļo­ti iz­pla­tī­ta, tā­pēc dar­ba mums ne­trūkst, bet sā­pīgs jau­tā­jums ir ār­stu pie­eja­mī­ba so­ci­ālu un fi­nan­si­ālu ap­svē­ru­mu dēļ.

– Tas acīm­re­dzot ir jau­tā­jums, kas jā­ri­si­na val­stij. Vai ir kaut kas tāds, ko lie­tas la­bā var da­rīt arī tā­da pri­vā­ta klī­ni­ka kā jū­sē­jā?

– Zi­nā­mā mē­rā ār­stē­ša­nas pie­eja­mī­bu cen­ša­mies vei­ci­nāt ar lo­ja­li­tā­tes prog­ram­mas pa­lī­dzī­bu.

– Kās tā ir par prog­ram­mu, un kā tā dar­bo­jas?

– Da­lī­bai lo­ja­li­tā­tes prog­ram­mā in­te­re­sen­ti var re­ģis­trē­ties mū­su klī­ni­kas mā­jas­la­pā, un pēc ap­tu­ve­ni di­vām ne­dē­ļām vi­ņi ie­gūst lo­jā­lo pa­cien­tu sta­tu­su un sa­ņems pri­vi­lē­ģi­ju kar­tes. Tas no­zī­mē, ka vi­ņi pirm­ie sa­ņem in­for­mā­ci­ju, vis­bie­žāk ar elek­tro­nis­kā pa­sta starp­nie­cī­bu, par to, ka no­teik­tos pe­ri­odos tiek pie­dā­vā­tas īpa­šās ce­nas no­teik­tiem ār­stē­ša­nas vei­diem. Pie­mē­ram, ti­pis­ka ir si­tu­āci­ja, kad cil­vēks bi­jis uz kon­sul­tā­ci­ju un uz­zi­nā­jis, ka vi­ņam va­ja­dzī­ga vē­nu lā­ze­ro­pe­rā­ci­ja. Ta­ču šī ope­rā­ci­ja mak­sā 700, 800 vai va­rāk eiro, un pa­cients jau­tā, kad va­rē­tu būt pa­re­dza­mas kā­das at­lai­des. Ārsts vi­zī­tes lai­kā to bie­ži vien ne­var pa­teikt, jo vi­ņam pa­šam vēl nav tā­das in­for­mā­ci­jas. Bet pēc da­žiem mē­ne­šiem klī­ni­kā tiek no­lemts rī­kot meis­tar­kla­ses ār­stiem vai arī uz­sākt kā­du pē­tī­ju­mu. Šim no­lū­kam jā­at­la­sa pa­cien­ti ar at­tie­cī­gām dia­gno­zēm, kas at­bilst no­teik­tiem kri­tē­ri­jiem, un vi­ņi sa­ņem ār­stē­ša­nu un arī lie­lā­ku me­di­ķu uz­ma­nī­bu ar ļo­ti iz­de­vī­giem no­sa­cī­ju­miem. Līdz šim par to uz­zi­nā­ja ti­kai tie pa­cien­ti, ku­ri pa­ši re­gu­lā­ri ak­tī­vi in­te­re­sē­jās un se­ko­ja klī­ni­kas ak­tu­ali­tā­tēm, bet lo­ja­li­tā­tes prog­ram­ma dod ie­spē­ju sa­ņemt šo in­for­mā­ci­ju bez spe­ci­ālas mek­lē­ša­nas. Sa­mē­rā re­gu­lā­ri da­žā­dām pro­ce­dū­rām un ma­ni­pu­lā­ci­jām klī­ni­kā ir at­lai­des, pie­mē­ram, no­vem­brī un de­cem­brī pri­vi­lē­ģi­ju kar­šu īpaš­nie­kiem būs at­lai­des pirm­rei­zē­jām kon­sul­tā­ci­jām, bet jan­vā­rī būs zi­nā­mas at­lai­des lā­ze­ro­pe­rā­ci­jām. Vai arī, ru­nā­jot par to pa­šu dia­gnos­ti­ku: ja cil­vē­ku no­dar­bi­na jau­tā­jums par vē­nu ve­se­lī­bu vai, iz­la­sot kā­du rak­stu, viņš se­ci­na, ka va­rē­tu būt kā­da pro­blē­ma, tad, pie­sa­ko­ties lo­ja­li­tā­tes prog­ram­mai, viņš uz­zi­nās, kad būs ce­nu at­lai­des kon­sul­tā­ci­jām ar dia­gnos­ti­ku, un va­rēs tās iz­man­tot. Pie­teik­ša­nās nau­du ne­mak­sā.

– Vai arī šo­brīd at­la­sāt pa­cien­tus kā­dam pē­tī­ju­mam vai meis­tar­kla­sēm?

– Meis­tar­kla­sei, kas plā­no­ta de­cem­brī, at­la­sām cil­vē­kus ar ne­ve­se­lām zem­ādas vē­nām – ne­pie­cie­šams no­teikts pa­cien­tu skaits ar no­teik­tām sli­mī­bas for­mām. Par to ie­sa­ku in­te­re­sē­ties pie mū­su ār­stiem. Tur­pi­nās arī starp­tau­tis­kais pē­tī­jums par ve­no­zo tro­fis­ko čū­lu ār­stē­ša­nu. Ša­jā pē­tī­ju­mā var pie­da­lī­ties pa­cien­ti, ku­riem ir ve­no­zas čū­las apakš­stil­bos (ne­vis uz pē­dām), čū­las mi­ni­mā­lais lau­kums ir čet­ri kvad­rāt­cen­ti­met­ri, bet mak­si­mā­lais – 60 kvad­rāt­cen­ti­met­ru, tur­klāt šī čū­la uz kā­jas nav sa­dzi­ju­si vis­maz četr­as ne­dē­ļas vai il­gāk. No­teik­tus kri­tē­ri­jus iz­vir­zām arī pē­tī­ju­ma da­līb­nie­ku vis­pā­rē­jai ve­se­lī­bai, kam jā­at­bilst zi­nā­miem vi­dē­jiem rā­dī­tā­jiem, lai va­rē­tu sa­lī­dzi­nāt re­zul­tā­tu. Ja ārsts at­zīst, ka pa­cients at­bilst ie­kļau­ša­nai pē­tī­ju­mā, tas pa­ver ie­spē­ju sa­ņemt šo ār­stē­ša­nu ar ļo­ti iz­de­vī­giem no­sa­cī­ju­miem. Mēs tur­pi­nām arī pē­tī­ju­mu par lā­ze­ro­pe­rā­ci­jām, un ta­jā ie­kļau­tie pa­cien­ti sa­ņem ār­stē­ša­nu ar ļo­ti kva­li­ta­tī­vām teh­no­lo­ģi­jām. Šis pē­tī­jums at­tie­cas uz pri­mā­ri va­ri­ko­zām vē­nām – tas no­zī­mē, ka ir sli­mas virs­pu­sē­jās zem­ādas vē­nas, kas ie­priekš nav ope­rē­tas. Ja, iz­vēr­tē­jot vē­nu ana­to­mis­ko struk­tū­ru, se­ci­nām, ka tā at­bilst pē­tī­ju­ma mēr­ķiem, tad lā­ze­ro­pe­rā­ci­ju vie­nā kā­jā va­ram pie­dā­vāt ar 55% at­lai­di no stan­dar­tce­nas.

– Vai pa­ši ak­tī­vi ne­mek­lē­jat pē­tī­ju­mu da­līb­nie­kus klī­ni­kas da­tu bā­zēs?

– Nē, ne­vie­nu ne­mek­lē­jam un ne­pie­ru­nā­jām. Mū­su uz­de­vums ir sniegt in­for­mā­ci­ju par to, ko mēs va­ram, un ie­teikt la­bā­ko ār­stē­ša­nas me­to­di, bet lē­mu­mu pie­ņem cil­vēks pats. Ār­sta un pa­cien­ta at­tie­cī­bu pa­ma­tā ir uz­ti­cē­ša­nās un sa­dar­bī­ba. Ja cil­vēks uz­ti­cas un grib, lai vi­ņu ār­stē, tad mēs esam ga­ta­vi to da­rīt, ne­at­ka­rī­gi no tā, vai ru­na ir par sma­gām čū­lām vai par ne­lie­lām kos­mē­tis­kām pro­blē­mām. Bet, ja cil­vēks kaut kā­du ap­svē­ru­mu dēļ ne­iz­vē­las kā­du ār­stu, jo viņš ne­ro­si­na uz­ti­cī­bu, tad la­ba sa­dar­bī­ba ne­vei­do­jas.

– Ie­mes­liem, kā­dēļ pa­cients iz­vē­las vai ne­iz­vē­las kā­du ār­stu, bie­ži vien nav ne­kā­da sa­ka­ra ar dak­te­ra pro­fe­si­onā­lo va­rē­ša­nu, rei­zēm tie šķiet muļ­ķī­gi, pie­mē­ram, pa­tīk vai ne­pa­tīk vi­ņa fo­to­grā­fi­ja vai vārds...

– Mēs ar iz­prat­ni iz­tu­ra­mies pret pa­cien­tiem, ku­ri iz­vē­las ār­stus pēc fo­to­grā­fi­jas, dzi­mu­ma, ve­cu­ma un tam­lī­dzī­giem kri­tē­ri­jiem. Uz­ska­ti cil­vē­kiem ir ļo­ti da­žā­di, un tas nav ne­kas no­so­dāms. Ir pa­cien­ti, ku­riem šķiet sva­rī­gi veikt ār­stē­ša­nos no­teik­tā mē­ness fā­zē, zvaig­žņu stā­vok­lī vai veik­smī­gā da­tu­mā, – ie­spē­ju ro­be­žās res­pek­tē­jam arī šā­das vēl­mes, ja cil­vēks tic, ka tas sek­mē la­bu re­zul­tā­tu. Pa­cien­ta uz­ti­cē­ša­nās ār­stam rei­zēm ir ne­no­vēr­tē­ta lie­ta. Ķi­rurgs ir tas cil­vēks, ku­ram ir tie­sī­bas le­gā­li iz­da­rīt ie­jauk­ša­nos ot­ra cil­vē­ka ķer­me­nī, tā­tad vi­ņam tiek pie­šķir­ta ār­kār­tī­gi lie­la uz­ti­cē­ša­nās. Pro­tams, pa­cien­tam ir jā­būt pār­lie­ci­nā­tam, ka tas, kurš ie­jauk­sies vi­ņa or­ga­nis­mā, ir tas īs­tais, kurš iz­da­rīs to vis­la­bāk. Un ja šī uz­ti­cī­ba ir, tad arī re­zul­tāts būs vis­la­bā­kais. Bet tā jau ir at­tie­cī­bu fi­lo­zo­fi­ja. Pa­cien­tam ir va­ja­dzī­ga uz pie­rā­dī­ju­miem bal­stī­ta, sa­pro­ta­ma un iz­pil­dā­ma me­di­cī­na. Pa­cients jau­tā, vi­ņam tiek snieg­ta iz­sme­ļo­ša at­bil­de, ir skaidrs, kā­pēc, pie­mē­ram, tiek lik­tas sai­tes, kā­pēc jā­nāk uz pār­sie­ša­nu, kā­pēc nav jā­lie­to vie­nas tab­le­tes un kā­pēc ir jā­lie­to kā­das ci­tas. Ja cil­vēks to vi­su la­bi sa­prot, tad viņš arī var la­bi iz­pil­dīt ār­sta no­rā­dī­ju­mus un tad arī re­zul­tāts ir.

Pro­mo raksts ta­pis sa­dar­bī­bā ar Dr. Mau­ri­ņa Vē­nu klī­ni­ku

(ie­lau­zums)

Lai arī tau­ta mums nav vi­sai lie­la, vē­nu sli­mī­bas ir bur­tis­ki kat­ram tre­ša­jam un no tām cieš ļo­ti liels cil­vē­ku skaits

PAR UZ­TI­CĒ­ŠA­NOS. «Ja cil­vēks uz­ti­cas un grib, lai vi­ņu ār­stē, tad mēs esam ga­ta­vi to da­rīt, ne­at­ka­rī­gi no tā, vai ru­na ir par sma­gām čū­lām vai par ne­lie­lām kos­mē­tis­kām pro­blē­mām,» sa­ka fle­bo­logs, asins­va­du ķi­rurgs Ju­ris Rīts